Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Demence un atmiņas traucējumi: kas ir normāli un kas nav

SSK-10: F00, F01, F03, F04

Atmiņa ar gadiem dabiski mainās: palēninās vārdu un nosaukumu atsaukšana atmiņā, jaunu lietu apgūšanai vajag vairāk laika. Demence ir kas cits: tā ir progresējoša domāšanas funkciju (atmiņas, orientēšanās, valodas, spriestspējas) pasliktināšanās, kas sāk traucēt dzīvot patstāvīgi.

Šī lapa ir tikai informatīva: demences testu internetā apzināti neveidojam, jo izziņas funkcijas uzticami var novērtēt tikai speciālists klātienē. Toties šeit atradīsiet, kā atšķirt satraucošas pazīmes un kur vērsties.

Normāla novecošana vai demences pazīme?

Robežu vislabāk parāda salīdzinājums:

  • Normāli: aizmirst, kur nolikāt atslēgas. Pazīme: nolikt atslēgas ledusskapī un nesaprast, kam tās vajadzīgas
  • Normāli: neatceraties vārdu, bet vēlāk atceraties. Pazīme: vairs nepazīstat tuvu cilvēku
  • Normāli: dažreiz aizmirstat, kura šodien diena, un pēc tam atceraties. Pazīme: apmaldāties labi pazīstamā vietā
  • Normāli: meklējat īsto vārdu. Pazīme: runa kļūst nesakarīga, vārdi tiek aizstāti ar nepareiziem
  • Normāli: lēmumus pieņemat lēnāk. Pazīme: izteikti pasliktinājusies spriestspēja (nauda, drošība)

Kas vēl pasliktina atmiņu (un ir ārstējams)?

Ne katra vāja atmiņa ir demence. Līdzīgus simptomus izraisa depresija (vecākā vecumā tā nereti izskatās pēc „atmiņas slimības”), hronisks bezmiegs un miega apnoja, vairogdziedzera darbības traucējumi, B12 vitamīna trūkums, medikamentu mijiedarbība, dehidratācija, ilgstošs stress. Daudzus no šiem cēloņiem var pilnībā ārstēt, tāpēc izmeklēšana vienmēr sākas ar to izslēgšanu.

Kā notiek izmeklēšana?

Ceļš sākas pie ģimenes ārsta: saruna (vislabāk kopā ar tuvinieku), asins analīzes un, ja nepieciešams, nosūtījums pie neirologa vai geriatra. Izziņas funkcijas vērtē ar standartizētiem uzdevumu kopumiem (piemēram, MMSE, MoCA, plašākai diagnostikai CERAD), ko speciālists veic klātienē: daļu uzdevumu (zīmēšanu, priekšmetu nosaukšanu, vēlāku atsaukšanu atmiņā) internetā vienkārši nav iespējams izpildīt.

Agrīna diagnoze dod daudz: savlaicīgi sākta ārstēšana un skaidrs plāns ļauj ilgāk saglabāt patstāvību, savukārt ģimenei ļauj sagatavoties.

Ko var darīt profilaksei?

Pētījumi rāda, ka daļu demences riska var ietekmēt visas dzīves garumā:

  • Asinsspiediena, cukura un holesterīna kontrole: kas ir labs sirdij, ir labs arī smadzenēm
  • Kustības un sociālās saites: vientulība ir neatkarīgs riska faktors
  • Dzirdes pasliktināšanās korekcija ar dzirdes aparātu
  • Miega kvalitāte, mērenība ar alkoholu, nesmēķēšana
  • Prāta aktivitāte: jaunas prasmes, valodas, lasīšana

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc VisiTesti.lv neveido demences testu?

Godīguma dēļ: izziņas funkciju novērtēšana internetā tehniski nav iespējama (daļu uzdevumu var veikt tikai klātienē), turklāt demence vājina spēju novērtēt savu stāvokli, tāpēc pašam aizpildāma aptauja mērītu trauksmi, nevis atmiņu. Kļūdaina rezultāta cena abos virzienos ir pārāk augsta.

Vai demence un Alcheimera slimība ir viens un tas pats?

Ne gluži: demence ir sindroma vispārējais nosaukums, savukārt Alcheimera slimība ir tā biežākais, taču ne vienīgais cēlonis. Ir arī vaskulārā demence, demence ar Levī ķermenīšiem, frontotemporālā demence, un to gaita un ārstēšana atšķiras.

Man ir aizdomas par demenci tuvam cilvēkam. Ar ko sākt?

Pierakstiet konkrētus novērojumus ar datumiem un aizvediet tuvinieku pie ģimenes ārsta. Runājiet maigi un par veselību kopumā („pārbaudīsim asinis, miegu”), nevis par „demenci”: daļu cēloņu var ārstēt, un šāds skatījums ir arī godīgāks.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti