Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Mākslas terapija: kad ar vārdiem nepietiek

Ne visu, kas notiek mūsos, var pateikt vārdos. Traumatiskas pieredzes, agrīni pārdzīvojumi, jūtas, kurām nekad nav ļauts izskanēt, bieži vieglāk iznāk ārā caur līniju, krāsu, ritmu vai kustību. Mākslas terapija šīs valodas pārvērš par ārstēšanas rīku.

Svarīgi nošķirt: mākslas terapija nav pulciņš vai mākslas stunda. Tas ir psihoterapeitisks process, ko vada terapeits ar īpašu izglītību, un radītais darbs tajā nav mērķis, bet tilts starp iekšējo pasauli un sarunu. Prast zīmēt, dziedāt vai dejot nemaz nav vajadzīgs.

Kas ir mākslas terapija?

Ar šo jēdzienu apzīmē vairākus virzienus, kurus dažkārt sauc arī par mākslu terapijām:

  • Vizuāli plastiskās mākslas terapija: zīmēšana, gleznošana, veidošana; visizplatītākā forma
  • Mūzikas terapija: spēlēšana, dziedāšana, klausīšanās, skaņu improvizācijas
  • Deju un kustību terapija: ķermeņa kustība kā emociju izpausme un regulācija
  • Drāmas terapija: lomas, ainas, stāsti; tuva psihodrāmai, kurā grupas dalībnieki izspēlē cits cita dzīves situācijas

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Godīga atbilde: pierādījumu bāze šeit ir pieticīgāka nekā KBT vai EMDR, pētījumi bieži ir nelieli, bet metodes ļoti dažādas, tāpēc mākslas terapiju visbiežāk iesaka kā papildinājumu galvenajai ārstēšanai, nevis tās aizstājēju. Tomēr atsevišķās jomās pierādījumi ir.

Saskaņā ar Cochrane pārskatiem mūzikas terapija mazina depresijas simptomus, ja to izmanto līdztekus ierastajai ārstēšanai, un tai ir, iespējams, viskonsekventākie pierādījumi darbā ar demenci: tā mazina trauksmi un uzvedības grūtības un aizsniedz cilvēkus, kuru valoda jau vājinās. Vizuāli plastiskās mākslas terapiju pēta traumu ārstēšanā, onkoloģisko pacientu distresa mazināšanā un bērnu emocionālo grūtību gadījumā; dati par drāmas un kustību terapiju pagaidām ir skopi, bet to kļūst vairāk.

Praksē mākslas terapija ir visvērtīgākā tur, kur sarunu terapija iestrēgst: darbā ar bērniem (spēle un zīmēšana ir viņu dabiskā valoda), ar cilvēkiem pēc traumas, kuriem runāt ir par grūtu, ar cilvēkiem ar demenci, kā arī tad, ja cilvēkam vispār ir grūti nosaukt savas jūtas.

Kā notiek nodarbība?

Nodarbība ilgst 50-90 minūtes un notiek individuāli vai grupā. Ierastā struktūra: īsa saruna vai iesildīšanās, radošā daļa (zīmē par tēmu vai brīvi, improvizē ar skaņu vai kustību) un pārrunas: ko pamanījāt, radot darbu, ko darbā atpazīstat no savas dzīves.

Terapeits darbus nevērtē un neinterpretē jūsu vietā („melnā krāsa nozīmē depresiju” ir mīts, nevis metode): nozīmes atrod pats radītājs, bet terapeits palīdz ar jautājumiem un uztur drošību. Darbs paliek jūsu, un tas nevienam nav jārāda.

Cik ilgi tā ilgst?

Ļoti dažādi: krīžu pārvarēšanas vai slimnīcu programmas ietilpst dažās nedēļās, ierastie ambulatorie kursi ilgst 10-20 nodarbības, bet ilgstošs darbs, īpaši ar bērniem vai pēc sarežģītām traumām, turpinās gadu. Parasti nodarbības notiek reizi nedēļā.

Kā izvēlēties speciālistu?

Jautājiet par izglītību: mākslas terapeitam jābūt apguvušam speciālu mākslas terapijas studiju programmu, un vērts pārbaudīt, vai viņš ir iekļauts profesionālajā reģistrā vai profesionālās asociācijas sarakstā un vai saņem supervīziju. Nošķiriet kvalificētu terapeitu no „terapeitiskās zīmēšanas” nodarbībām bez speciālista: tās var būt patīkamas, bet tā nav terapija.

Ja mākslas terapiju apsverat smaga stāvokļa (depresijas, traumas) dēļ, tai vajadzētu papildināt, nevis aizstāt ārstēšanu pie psihiskās veselības speciālista.

Biežāk uzdotie jautājumi

Neprotu zīmēt. Vai mākslas terapija man der?

Der: mākslinieciskas prasmes nav vajadzīgas, un „skaists” rezultāts nav mērķis. Terapijā svarīgs ir pats process un tas, ko tas atklāj. Daži terapeiti pat apgalvo, ka pieredzējušiem māksliniekiem ir grūtāk: viņi mēdz radīt publikai, nevis sev.

Vai mākslas terapija var aizstāt „īstu” psihoterapiju?

Mākslas terapija pati ir psihoterapijas forma, taču tās pierādījumu bāze ir pieticīgāka, tāpēc, ja ir skaidra diagnoze (depresija, PTSS, ēšanas traucējumi), to visbiežāk izmanto līdztekus galvenajai ārstēšanai, nevis tās vietā. Kā sevis izzināšanas vai stresa mazināšanas ceļš tā var būt patstāvīga.

Vai terapeits pēc zīmējuma nosaka diagnozi?

Nē. Zīmējums nav tests un vēl jo mazāk diagnoze: viens un tas pats attēls dažādiem cilvēkiem nozīmē dažādas lietas. Interpretē nevis terapeits, bet pats radītājs; projektīvās metodes „uzzīmē, un es pateikšu, kas tev kaiš” mūsdienu diagnostikā tiek uzskatītas par neuzticamām.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti