Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Somnambulisms: kas notiek, kad ķermenis pieceļas, bet cilvēks guļ

Somnambulisms ir daļējas pamošanās stāvoklis: ķermenis pieceļas un darbojas (staigā, runā, dažreiz atver durvis vai ledusskapi), bet apziņa paliek dziļā miegā. Acis ir vaļā, taču skatiens ir „garām”, un no rīta epizodi cilvēks neatceras.

Visbiežāk tas skar bērnus un ar gadiem pāriet pats no sevis, taču gadās arī pieaugušajiem, īpaši, ja trūkst miega. Pats par sevi somnambulisms ir nekaitīgs, un galvenais jautājums vienmēr ir drošība.

Kā izskatās epizode?

Tipiski tā notiek nakts pirmajā pusē, dziļā miega fāzē:

  • Cilvēks apsēžas vai pieceļas un staigā ar atvērtām, bet „tukšām” acīm
  • Kustības ir lēnas un neveiklas, runa nesakarīga vai tās nav vispār
  • Iespējamas automātiskas darbības: durvju atvēršana, priekšmetu pārkārtošana, došanās it kā uz tualeti, bet ne tur, kur vajag
  • Cilvēku ir grūti pamodināt, viņš ir apjucis, dažreiz aizkaitināts
  • No rīta epizodi viņš neatceras vai atceras tikai miglainu fragmentu

Kas to izraisa?

Somnambulismam ir izteikta iedzimta nosliece, un to veicina viss, kas padziļina vai sadrumstalo dziļo miegu: miega trūkums (galvenais iemesls pieaugušajiem), drudzis bērniem, stress, alkohols, daži medikamenti (tostarp daļa miega līdzekļu), pilns urīnpūslis un pat troksnis, kas cilvēku pa pusei pamodina. Pieaugušajiem vērts pārbaudīt arī miega apnoju: tās radītās īsās pamošanās var provocēt epizodes.

Vispirms drošība

Ja mājās ir cilvēks, kas staigā miegā:

  • Aizslēdziet durvis un logus, atslēgas nolieciet prom no durvīm
  • Atbrīvojiet ceļu no vadiem, rotaļlietām un asiem stūriem, pie kāpnēm vērts uzstādīt vārtiņus
  • Ja guļamistaba nav pirmajā stāvā, uzstādiet logu ierobežotājus
  • Automašīnas atslēgas glabājiet neredzamā vietā (pieaugušajiem gadās epizodes pat ar braukšanu)
  • Vai modināt drīkst? Drīkst, bet tas ir grūti un nav nepieciešams: vislabāk maigi, mierīgā balsī aizvadīt cilvēku atpakaļ uz gultu. Mīts par „nāvējošām briesmām, ja pamodina” ir tikai mīts, lai gan pēkšņi pamodināts cilvēks var izbīties

Kad vērsties pie ārsta?

Ja epizodes ir biežas, sākušās pieaugušā vecumā, saistītas ar bīstamu uzvedību (iziešana no mājām, agresija), tās pavada skaļa krākšana vai miegainība dienā (apnojas pazīmes) vai tās satrauc ģimeni, vērts konsultēties ar ģimenes ārstu vai miega speciālistu. Parasti pietiek sakārtot miega režīmu un novērst izraisītājus, savukārt polisomnogrāfiju (nakts miega izmeklējumu) nozīmē tikai neskaidros gadījumos.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai somnambulisms liecina par psiholoģiskām problēmām?

Pats par sevi ne: tā ir miega norises īpatnība, kas bieži sastopama vienā ģimenē. Stress var padarīt epizodes biežākas, bet staigāšana miegā nav „slēptu traumu” pazīme.

Vai bērns to izaugs?

Visbiežāk jā: bērnu somnambulisms parasti izzūd pusaudža gados. Līdz tam svarīgākais ir droša vide un pietiekams miegs, jo pārguris bērns staigā miegā biežāk.

Vai varu sevi pārbaudīt ar testu?

Somnambulismam testa nav (epizodes cilvēks neatceras), taču mūsu bezmiega un miega apnojas testi palīdz pārbaudīt biežākos izraisītājus pieaugušajiem. Tālāk ceļš ved pie ārsta.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti