Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Vīriešu depresijas tests

Klasiskie depresijas testi jautā par skumjām, asarām un nomāktību. Taču daļa vīriešu depresiju piedzīvo citādi: skumju vietā ir aizkaitināmība un dusmu uzliesmojumi, asaru vietā alkohols „atslābināšanai”, palēninātības vietā darbs līdz spēku izsīkumam, riskanta braukšana, noslēgšanās no tuviniekiem. Pētnieki to sauc par ārējām (eksternalizētām) depresijas izpausmēm, un tieši to dēļ vīriešu depresija tik bieži paliek nepamanīta līdz pat krīzei.

Divpadsmit jautājumus uzrakstījām paši, balstoties uz pētījumiem par vīriešu depresiju, tostarp uz vīriešu depresijas riska skalu MDRS (Male Depression Risk Scale): tiek mērītas dusmu, vielu lietošanas, riska, ķermeņa simptomu un emociju apspiešanas pazīmes. Tie nav MDRS jautājumi, tāpēc punkti ar oficiālās skalas punktiem nav salīdzināmi. Tests der arī sievietēm, kuru depresija izpaužas „uz āru”, un tuviniekiem, kas cenšas saprast, kas notiek.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kāpēc vīriešu depresija izskatās citādi?

Depresijas kodols visiem ir viens: garastāvokļa kritums, enerģijas un intereses zudums, traucēts miegs, vainas vai nevērtības sajūta. Atšķiras virspuse. Daļai vīriešu (un daļai sieviešu) no mazotnes māca, ka skumt, raudāt un sūdzēties ir „nevīrišķīgi”, tāpēc psihe sāpes pārvērš tajā, kas ir atļauts: dusmās, darbībā, vielu lietošanā. Pētnieki to sauc par eksternalizētām depresijas izpausmēm: „man ir skumji” vietā ir „visi mani kaitina”, asaru vietā alkohols, apstāšanās vietā darbs līdz spēku izsīkumam vai risks.

Tieši tāpēc standarta aptaujas daļu vīriešu depresijas palaiž garām: cilvēks godīgi atbild, ka skumjas nejūt, jo viņa emocionālā vārdnīca un izpausmes ir citādas. Austrālijas zinātnieku izstrādātā MDRS skala, uz kuru balstījies arī šis tests (tā jautājumi ir mūsu pašu), mēra tieši ārējās pazīmes: dusmas, vielu lietošanu, risku, ķermeņa simptomus, emociju apspiešanu. Vislabāko ainu dod abi skatījumi kopā, tāpēc iesakām izpildīt arī klasisko PHQ-9 testu.

Signāli, kas jāzina (sev un tuviniekiem)

Biežākās „vīrišķīgās” depresijas pazīmes, kuras no malas reti saista ar depresiju:

  • Aizkaitināmība un dusmu uzliesmojumi: „īss drošinātājs” tur, kur agrāk bija pacietība
  • Vielu lietošanas pieaugums: alkohols „atslābināšanai”, arvien biežāk un arvien vairāk
  • Bēgšana darbībā: darbs, sports vai ekrāni līdz spēku izsīkumam, lai neatliktu klusuma
  • Riskanta uzvedība: ātrums, azartspēles, impulsīvi pirkumi vai lēmumi
  • Attālināšanās: pazūd no draugu loka, sarunas ar tuviniekiem saraujas līdz sadzīves jautājumiem
  • Ķermeņa sūdzības: galvassāpes, muguras vai vēdera sāpes, spiediens krūtīs, kam ārsti neatrod cēloni

Alkohols un depresija: apburtais loks

Alkohols ir vīriešu biežākais „antidepresants” un reizē sliktākais iespējamais: farmakoloģiski tas ir depresants, kas nomāc nervu sistēmu. Mehānisms ir mānīgs: vakarā glāze tiešām atslābina un palīdz aizmigt, tāpēc smadzenes to iegaumē kā zāles. Taču naktī alkohols izjauc dziļo miegu, no rīta pastiprina trauksmi un nomāktību, un, kad tās pieaugušas, „zāļu” vajag vairāk. Dažu mēnešu laikā šāds loks var pārvērst vidēju stresu klīniskā depresijā un aizsākt atkarību.

Praktisks likums: ja dzerat, lai uzlabotu pašsajūtu (nevis kādā svētku reizē), tas jau ir signāls neatkarīgi no daudzuma. Vērts izpildīt alkohola testu (AUDIT) un godīgi paskatīties uz rezultātu. Un, ja, samazinot alkoholu, pašsajūta kļūst vēl sliktāka, tā ir gandrīz droša zīme, ka zem tā slēpās depresija, un tagad jāārstē tieši tā.

Kur vērsties un ko gaidīt?

Ceļš ir vienkāršāks, nekā daudzi domā. Labs pirmais solis ir ģimenes ārsts (īpaši, ja ir arī ķermeņa simptomi), kurš izvērtēs stāvokli un vajadzības gadījumā nosūtīs tālāk. Var vērsties arī pie psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Krīzes brīdī bez maksas un visu diennakti darbojas krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123, bet tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112.

Ārstēšanu izvēlas atbilstoši smagumam: vieglākai depresijai bieži pietiek ar psihoterapiju (vislabāk izpētīta ir kognitīvi biheiviorālā terapija), vidēji smagai un smagai tai pievieno antidepresantus, ko izraksta ārsts. Divas lietas, kuras vērts zināt iepriekš: medikamenti nav „ķīmisks kruķis vājajiem” (tie atjauno izjaukto neiroķīmiju, līdzīgi kā insulīns diabēta gadījumā), un terapija nav „parunāšanās par jūtām” (tas ir strukturēts darbs ar domāšanu un uzvedību). Lielākā daļa cilvēku skaidru uzlabojumu sajūt 2 līdz 3 mēnešu laikā. Ja vienlaikus jūtat spēku izsīkumu darbā, izmēģiniet arī izdegšanas testu: šie stāvokļi bieži pārklājas.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko šis tests atšķiras no parastā depresijas testa?

Parastais tests (PHQ-9) jautā par iekšējiem simptomiem: skumjām, nomāktību, vainu. Šis tests, tāpat kā MDRS, mēra ārējās izpausmes: dusmas, vielu lietošanu, risku, noslēgšanos, ķermeņa sūdzības, kas raksturīgākas vīriešiem (bet gadās arī sievietēm). Precīzāko ainu iegūst, izpildot abus: ja kaut viens rezultāts ir augsts, vērts vērsties pie speciālista.

Nejūtos skumjš, tikai viss kaitina. Vai tā var būt depresija?

Jā, un tas ir ļoti bieži sastopams variants. Pastāvīga aizkaitināmība, „īss drošinātājs” un tukšuma sajūta ir tikpat vērtīgas depresijas pazīmes kā skumjas, tikai retāk atpazītas. Ja aizkaitināmība saglabājas vairākas nedēļas un to pavada enerģijas kritums, miega traucējumi vai intereses zudums, vērts pārbaudīties nopietni.

Vai vīriešiem depresija vispār ir retāk?

Statistiski sievietēm depresiju diagnosticē aptuveni divreiz biežāk, taču daļa pētnieku uzskata, ka atšķirība ir krietni mazāka: vīriešu depresija biežāk paliek neatpazīta, jo izpaužas citādi un jo vīrieši retāk meklē palīdzību. Netiešs pierādījums tam ir pašnāvību statistika, kurā vīriešu ir vairākas reizes vairāk. Citiem vārdiem, vīrieši slimo ne mazāk, viņi ir mazāk pamanāmi.

Kā palīdzēt tuvam vīrietim, kuram, šķiet, ir depresija, bet viņš to noliedz?

Runājiet ar konkrētiem faktiem, bez diagnozēm un pārmetumiem: „redzu, ka pusgadu nevari aizmigt un izvairies no draugiem, tas mani uztrauc”. Piedāvājiet mazu soli (ģimenes ārsts, tests internetā), nevis lielu („tev vajag psihiatru”). Nespiediet runāt par jūtām, ja viņam vieglāk runāt par miegu vai nogurumu. Un esiet pacietīgi: pretestība visbiežāk ir kauns, nevis nevēlēšanās dzīvot labāk.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Rice S. M. u.c. (2013). Development and preliminary validation of the Male Depression Risk Scale. Journal of Affective Disorders, 151(3).
  • Martin L. A., Neighbors H. W., Griffith D. M. (2013). The experience of symptoms of depression in men vs women. JAMA Psychiatry, 70(10).
  • Seidler Z. E. u.c. (2016). The role of masculinity in men’s help-seeking for depression: A systematic review. Clinical Psychology Review, 49.
Vai šis tests jums bija noderīgs?