Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Neatlaidības tests

Kāpēc daži talantīgi cilvēki apstājas pusceļā, bet citi, ne tik talantīgi, sasniedz mērķi? Psiholoģe Andžela Daksvorta (Angela Duckworth), kas pētīja militārās akadēmijas kadetus, pārdevējus un ASV nacionālā pareizrakstības konkursa finālistus, atrada kopsaucēju, ko nosauca par grit: aizrautības un izturības apvienojumu, tiecoties uz ilgtermiņa mērķiem. Vairākos viņas pētījumos grit prognozēja, kurš izturēs līdz galam, pat ņemot vērā talanta rādītājus.

Šie divpadsmit apgalvojumi ir mūsu pašu, nevis Daksvortas un kolēģu Grit skala vai Īsā grit skala (Grit-S), tāpēc jūsu punkti nav salīdzināmi ar šo skalu rezultātiem. Mēs tos uzrakstījām, balstoties uz grit pētījumiem. Tie mēra divas neatlaidības puses: vai jūsu pūles iztur šķēršļus un vai jūsu intereses saglabā virzienu, kad jaunuma burvība izgaist.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir grit: aizrautība plus izturība

Andžela Daksvorta neatlaidību (grit) definē kā aizrautību un izturību, tiecoties uz ļoti ilgtermiņa mērķiem. Svarīgi ir abi vārdi. Izturība ir spēja strādāt tālāk pēc neveiksmēm, cauri garlaicībai un bez aplausiem. Aizrautība šeit nozīmē nevis emociju intensitāti, bet virziena pastāvību: gadiem ilgi tā pati interese paliek svarīgākā. Daksvortas pētījumos grit prognozēja, kurš izturēs ASV militārās akadēmijas (West Point) vasaras pamatapmācību, kurš uzvarēs ASV pareizrakstības konkursā un kurš nepametīs skolotāja darbu visgrūtākajās skolās.

Šī testa apgalvojumi balstīti uz grit pētījumiem: puse no tiem mēra pūļu izturību, puse (apgrieztie) interešu pastāvību. Oriģinālās pētījumu skalas pieder to autoriem, tāpēc jautājumi šeit ir mūsu pašu un rezultātu nevar salīdzināt ar Grit skalas rezultātiem, bet ideja aiz tiem ir tā pati. Salīdzinot abu pušu atbildes, redzēsiet, kura grit sastāvdaļa jums ir stiprāka.

Kāpēc talants bez neatlaidības iestrēgst?

Daksvorta piedāvāja vienkāršu formulu: talants kopā ar pūlēm dod prasmi, bet prasme kopā ar pūlēm dod rezultātu. Pūles formulā piedalās divreiz, tāpēc to trūkums talantu devalvē daudzkārtīgi. Ikdienā mēs to redzam pastāvīgi: talantīgam cilvēkam, kurš ik pēc pusgada maina virzienu, pēc desmit gadiem ir desmit sākumi, bet vidēju spēju cilvēkam ar vienu virzienu ir desmit gadu uzkrāta meistarība.

Mehānisms šeit nav mistisks, bet aritmētisks: sarežģītas prasmes aug lēni un nelineāri, un lielākā daļa progresa nāk vēlu, jau pēc tam, kad jaunuma prieks ir izgaisis. Kas aiziet garlaicīgajā fāzē, tas nekad nesasniedz fāzi, kurā ieguldījumi sāk atmaksāties. Tāpēc neatlaidība nav romantisks tikums, bet tehnoloģija, kas ļauj izturēt līdz lūzuma punktam.

Ko grit neizskaidro: kritika un robežas

Godīguma labad jāpasaka arī otra puse. Plaša 2017. gada metaanalīze parādīja, ka grit ietekme uz panākumiem ir pieticīgāka, nekā skanēja pirmajos virsrakstos, un ka šī īpašība lielā mērā pārklājas ar sen zināmo Lielā piecinieka apzinīgumu. Citiem vārdiem, grit visticamāk nav brīnumaina jauna atslēga, bet labi izgaismots vecas atslēgas stūrītis.

Tāpat svarīgi: neatlaidība neatceļ apstākļus. Veselība, resursi, iespējas un vienkārša nejaušība rezultātus nosaka ne mazāk kā raksturs, tāpēc „tev vienkārši pietrūkst grit” ir negodīga atbilde cilvēkam, kurš cīnās ar reāliem šķēršļiem. Un visbeidzot, stūrgalvība bez virziena pārskatīšanas pārvēršas nogrimušo izmaksu slazdā: spēja laikus aiziet no miruša projekta ir tikpat liela brieduma pazīme kā spēja palikt dzīvā. Testa rezultāts mēra tieksmi, bet gudrība to izmantot paliek jūsu ziņā.

Kā audzēt neatlaidību?

Pirmais un svarīgākais solis ir mērķu hierarhija. Neatlaidība turas nevis uz disciplīnas, bet uz jēgas: ikdienas darbiem jābūt redzami saistītiem ar augstāku mērķi, kas jums patiešām rūp. Daksvorta iesaka uzrakstīt savus mērķus un pārbaudīt, vai mazie kalpo vienam lielajam; ja nē, mētāšanās ir ieprogrammēta. Ja lielā mērķa vēl nav, jūsu darbs nav „censties vairāk”, bet meklēt: interesi neatrod zibenīgi, to izaudzē, mēģinot.

Tālāk darbojas amata noteikumi: regularitāte (strādāt pēc kalendāra, nevis pēc iedvesmas), apzināta prakse (trenēt vājāko posmu, nevis atkārtot to, kas jau izdodas) un vide (cilvēki, kuriem jūsu mērķis šķiet normāls, nevis dīvains). Ikdienas pusē ļoti palīdz ieradumu arhitektūra, par kuru plašāk ieradumu testā, bet īstermiņa impulsu vadīšanai ir gribasspēka tests: paškontrole un neatlaidība ir dažādi muskuļi, un tos vērts iepazīt atsevišķi. Motivācijas veidu (iekšējo vai ārējo) parādīs motivācijas tests.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko neatlaidība atšķiras no stūrgalvības?

Neatlaidība turas pie mērķa, bet maina metodes: nedarbojas viens ceļš, tiek izmēģināts cits. Stūrgalvība turas gan pie mērķa, gan pie metodes, pat kad abiem vairs nav jēgas. Atšķirības jautājums: vai regulāri pārskatāt, vai jūsu ikdienas darbības joprojām ved tur, kur gribat? Neatlaidīgs cilvēks atbild „jā”, stūrgalvīgs no šī jautājuma izvairās.

Vai neatlaidība ir svarīgāka par talantu?

Skaļā versija „grit nosaka visu” pētījumos neapstiprinājās: metaanalīzes rāda pieticīgāku, bet reālu ietekmi, un talants, apstākļi un iespējas joprojām ir svarīgi. Precīzākā formula ir šāda: talants nosaka ātrumu, bet neatlaidība nosaka, vai distanci vispār veiksiet. Ilgtermiņa mērķos biežāk par šauro vietu kļūst tieši otrā.

Manas intereses pastāvīgi mainās. Vai tas ir slikti?

Ne obligāti. Jaunībā un jaunas jomas meklējumu laikā interešu maiņa ir veselīga izlūkošana, un daži cilvēki (tā sauktie multipotenciāļi) ir visproduktīvākie tieši tad, kad apvieno vairākas jomas. Problēma sākas tad, kad maiņa pārvēršas ciklā „aizrāvos, izdegu, vainoju sevi” un neviena interese nedabū laiku nobriest. Tādā gadījumā palīdz viens virziens plus ideju saraksts nākotnei.

Vai neatlaidību var attīstīt?

Jā, bet nevis ar saukļiem, bet ar struktūru: skaidra mērķu hierarhija, regulārs darba ritms, starpfiniši, atbalstoša vide. Daksvortas datos vecāki pieaugušie parasti uzrādīja augstākus rezultātus nekā jaunāki, kas liecina, ka dzīve var iemācīt izturēt. Ātrākais praktiskais lūzums notiek, atrodot mērķi, kas patiešām rūp: cilvēki reti ir neatlaidīgi „vajadzētu” dēļ, bet bieži „tas ir mans” dēļ.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Duckworth A. L., Peterson C., Matthews M. D., Kelly D. R. (2007). Grit: Perseverance and passion for long-term goals. Journal of Personality and Social Psychology, 92(6).
  • Duckworth A. (2016). Grit: The Power of Passion and Perseverance. Scribner.
  • Credé M., Tynan M. C., Harms P. D. (2017). Much ado about grit: A meta-analytic synthesis of the grit literature. Journal of Personality and Social Psychology, 113(3).
Vai šis tests jums bija noderīgs?