Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Bailes zvanīt pa telefonu: tests

Bailes zvanīt (telefonofobija) ir trauksme, zvanot un atbildot uz zvaniem: zvans tiek atlikts vairākas dienas, pirms tā tiek mēģināts teksts, bet nezināms numurs ekrānā ieslēdz paniku. Īsziņu laikmetā šīs bailes strauji izplatās, īpaši jauniešu vidū: ja visu saziņu var veikt rakstiski, dzīva balss reālajā laikā kļūst par nepazīstamu un tāpēc biedējošu situāciju.

Nelaime ir tā, ka zvani nav pazuduši: reģistratūras, darba devēji, iestādes un daļa lietu joprojām tiek kārtotas balsī, tāpēc bailes maksā reālu cenu. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt to līmeni.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir telefonofobija un kāpēc tā kļūst biežāka?

Telefonofobija ir sociālās trauksmes paveids, kas koncentrējas uz sarunām pa telefonu. Zvanam ir vairākas iezīmes, kas trauksmei ir ideāla augsne: viss notiek reālajā laikā (nav iespējas rediģēt ziņu un pauzes padomāt), bez attēla (sarunbiedra seja nav redzama, tāpēc smadzenes katru pauzi un toni interpretē negatīvi), un visa uzmanība ir pievērsta balsij, tātad arī jūsu kļūdām. Ziņa ļauj kontrolēt savu tēlu, zvans šo kontroli nedod.

Baiļu pieaugumam ir vienkāršs iemesls: prakses izzušana. Paaudzei, kas uzaugusi ar īsziņām, dzīvu telefonsarunu vienkārši gandrīz nav bijis, bet jebkura reta un nepazīstama situācija nervu sistēmai šķiet draudīga. Aptaujās lielākā daļa jauno pieaugušo atzīst, ka izvairās no zvaniem, un daļa no viņiem zvanu dēļ izjūt reālu trauksmi. Tā nav paaudzes „bojātība”, bet prasmes atrofija, un kā prasmi to var atgūt ar treniņu.

Apburtais loks: jo mazāk zvanāt, jo bailīgāk

Bailes zvanīt aug pēc klasiskās izvairīšanās formulas. Katrs zvans, no kura izvairījāties (uzrakstījāt e-pastu, palūdzāt mammu, atlikāt), dod tūlītēju atvieglojumu, un smadzenes šo atvieglojumu ieraksta kā apstiprinājumu: „zvans bija bīstams, labi, ka no tā izvairījos”. Līdz ar to zūd arī prakse: jo retāk runājat pa telefonu, jo nepazīstamāka ir situācija un jo vairāk trauksmes nākamajā reizē. Pēc dažiem gadiem šādā lokā vienkāršs zvans uz reģistratūru sajūtas kā eksāmens.

Šo loku visvieglāk pagriezt pretējā virzienā turpat, kur tas griežas: ar maziem, biežiem, zema riska zvaniem. Telefonofobija ir vienas no pateicīgākajām bailēm treniņam, jo „trenažieru” ir neskaitāmi un to grūtību var precīzi dozēt: no ieraksta noklausīšanās līdz spontānai sarunai.

Zvanīšanas baiļu kāpnes: treniņu plāns

Pakāpeniskas ekspozīcijas piemērs no vieglākā līdz grūtākajam (kāpiet pakāpienu augstāk, kad pašreizējais vairs nerada lielu trauksmi):

  • Piezvaniet automātiskajam atbildētājam: bankas vai telekomunikāciju uzņēmuma pašapkalpošanās robotam, kur neatbildēs neviens cilvēks
  • Piezvaniet uz veikalu vai restorānu ar vienu sagatavotu jautājumu („līdz cikiem strādājat?”): īsa, skaidra, anonīma situācija
  • Pasūtiet pakalpojumu pa telefonu (galdiņu, vizīti, preci), izmantojot īsu plānu no 2-3 punktiem pilna scenārija vietā
  • Piezvaniet pazīstamam cilvēkam īsziņas vietā: sāciet ar tuvākajiem, kur kļūdas neko nemaksā
  • Atbildiet uz nezināmu numuru (visbiežāk tie ir kurjeri un reģistratūras, nevis eksāmeni)
  • Augstākais pakāpiens: saruna, kurā jāvienojas vai jārisina problēma (pasūtījuma maiņa, sūdzība), ar sagatavotiem faktiem, bet bez vārds vārdā uzrakstīta scenārija

Praktiski triki un kad meklēt palīdzību

Daži noteikumi, kas trauksmi mazina uzreiz. Plāns scenārija vietā: pierakstiet 2-3 punktus, ko vajag uzzināt vai pateikt, bet ne pilnu tekstu, jo scenārijs sabrūk no pirmā negaidītā jautājuma un atstāj paniku. Pauzes ir normālas: sarunbiedrs jūsu pauzes gandrīz nepamana, un „mirklīti, es pārbaudīšu” ir pilnīgi ierasta frāze. Zvaniet stāvot un kustoties: ķermeņa kustība noņem daļu spriedzes, un balss skan stingrāk. Un pats svarīgākais: plānojiet zvanus dienas sākumā, jo atlikts zvans trauksmi audzē visu dienu.

Ja zvani ir tikai viena no daudzām biedējošām sociālajām situācijām (sarunas ar svešiniekiem, uzmanība, vērtējums), īstā tēma, visticamāk, ir plašāka sociālā trauksme: to vērts novērtēt atsevišķi. Ja bailes attiecas uz publisku runāšanu vispār, apskatiet publiskās runāšanas baiļu testu. Bet, ja izvairīšanās jau ierobežo darbu vai ikdienas darīšanas, dažas kognitīvi biheiviorālās terapijas sesijas šīs bailes atrisina ātri un droši.

Biežāk uzdotie jautājumi

Man vienkārši nepatīk zvanīt, un es izvēlos īsziņas. Vai tā jau ir fobija?

Nē: priekšroka īsziņām ir normāla mūsdienu izvēle, nevis traucējums. Robeža ir izvairīšanās cena: fobijas virziens sākas tur, kur atlikts zvans bojā lietas (nesaņemts pakalpojums, palaista garām iespēja, uzkrājušās problēmas), kur pirms zvana pieaug reāla trauksme un „zvanīšanas lietas” nākas uzvelt citiem.

Kāpēc varu stundu runāt klātienē, bet zvans izraisa paniku?

Klātienes sarunā smadzenes saņem daudz nomierinošas informācijas: seju, smaidu, ķermeņa valodu, kontekstu. Pa telefonu paliek tikai balss un pauzes, ko trauksmainās smadzenes aizpilda ar sliktākajām interpretācijām („viņš dusmojas”, „izklausījos muļķīgi”). Turklāt zvani biežāk ir ar svešiniekiem un „oficiāli”. Tas ir normāls izskaidrojums, kāpēc vieni saziņas veidi ir viegli, bet citi nav.

Vai varu vienkārši dzīvot bez zvaniem? Gandrīz visu taču var nokārtot rakstiski.

Tehniski gandrīz jā, un tieši tas ir slazds: jo pilnīgāk apejat zvanus, jo vairāk aug bailes un jo dārgāks kļūst katrs neizbēgamais zvans (reģistratūra, darba devējs, negaidīta situācija). Zvanus nav obligāti jāiemīl; pietiek uzturēt prasmi tādā līmenī, lai nepieciešams zvans būtu nepatīkams, bet iespējams. Tam pietiek ar dažiem treniņiem mēnesī.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?