Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Komunikācijas stila tests

Kad tiek pārkāptas jūsu robežas vai jūsu viedoklis nesakrīt ar citu domām, jūs kaut ko darāt: noklusējat, uzliesmojat, pasakāt tieši vai... skaļi piekrītat, bet klusi atriebjaties. Psiholoģija izšķir četrus komunikācijas stilus: pasīvo, agresīvo, pasīvi agresīvo un asertīvo. Tikai pēdējais ļauj aizstāvēt sevi, neuzbrūkot otram, un, par laimi, tā ir prasme, ko var iemācīties, nevis iedzimta dāvana.

Jūsu priekšā ir 12 ikdienas situācijas: darbā, mājās, draugu lokā un apkalpošanas vietās. Katrā izvēlieties atbildi, kas ir vistuvāk tam, ko jūs patiešām darītu (nevis tam, kā „vajadzētu”). Rezultāts parādīs jūsu dominējošo stilu un visu četru līdzsvaru.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Četri komunikācijas stili

Komunikācijas stilu iedalījums nāk no asertivitātes treniņu tradīcijas, ko 20. gadsimta 60. gados aizsāka uzvedības terapeiti. Būtība ir divi jautājumi: vai cilvēks aizstāv savas vajadzības un vai viņš ciena otra vajadzības. No atbilžu kombinācijām rodas četri stili:

  • Pasīvs: otra vajadzības ir svarīgākas. Klusēšana, piekāpšanās, „nekas”. Cena: aizvainojums un izplūdušas robežas
  • Agresīvs: manas vajadzības ir svarīgākas. Uzbrukumi, apsūdzības, pārtraukšana. Cena: bailes un attālums attiecībās
  • Pasīvi agresīvs: vajadzības tiek aizstāvētas slepeni. Sarkasms, klusēšana kā sods, novilcināšana. Cena: neviens nedabū, ko grib, un uzticēšanās sabrūk
  • Asertīvs: abu vajadzības ir svarīgas. Tieša, cieņpilna runāšana par sevi. Vienīgais stils bez slēptas cenas

Kāpēc asertivitāte ir tik grūta?

Ja asertivitāte ir tik laba, kāpēc mēs visi tā nerunājam? Tāpēc, ka stili nav izvēle, bet ieradumi, kas izauguši noteiktā vidē. Kas uzauga tur, kur iebildumi beidzās ar dusmām vai atstumšanu, iemācījās pasivitāti. Kas redzēja, ka uzvar skaļākais, pārņēma agresiju. Kas nevarēja ne klusēt, ne kliegt, atrada trešo ceļu: smaidīt un kaitēt. Pieaugušā vecumā šie ieradumi ieslēdzas automātiski, ātrāk, nekā paspējam padomāt.

Tāpēc asertivitātes apgūšana nav informācijas, bet treniņa jautājums: smadzenēm vajag desmitiem drošu pieredžu, lai noticētu, ka tieši pateikt drīkst un debesis nesagrūst. Praktiskā secība ir vienkārša: sākt ar mazāka riska situācijām (apkalpošana, pārdevēji), tad kolēģi, tad draugi un tikai beigās ģimene, jo tuvākie cilvēki visvairāk pieraduši pie jūsu vecā stila un visspēcīgāk to uztur.

Asertīvas atbildes formula

Universālākais asertivitātes rīks ir „es” valoda: teikums, kas sākas ar jūsu pieredzi, nevis ar otra cilvēka vainu. Pilnā formula sastāv no četrām daļām: fakts bez vērtējuma („kad tikšanās tiek atcelta pēdējā brīdī”), sajūta („man kļūst skumji”), nozīme („jo šis vakars bija atvēlēts tikai tam”) un lūgums („lūdzu, brīdini vismaz dienu iepriekš”).

Atšķirība no ierastās valodas šķiet kosmētiska, bet darbojas dziļi: „tu atkal atcēli!” ieslēdz otra cilvēka aizsardzību, bet „man kļuva skumji, kad...” atstāj viņam vietu sadzirdēt. Svarīga detaļa: asertivitāte ietver gan tiesības uz „nē” bez gariem attaisnojumiem, gan tiesības mainīt viedokli, gan tiesības pateikt „man vajag laiku padomāt”. Tas viss nav egoisms, bet veselīgas robežas, par kurām plašāk stāsta konfliktu risināšanas un toksisku attiecību testi.

Stilu var mainīt: ar ko sākt?

Pirmais solis ir ieraudzīt savu automātisko stilu, un to jūs tikko izdarījāt. Otrais ir pamanīt to reālajā laikā: nedēļu vienkārši fiksējiet (var pierakstos), kā reaģējāt uz katru robežu pārkāpumu vai domstarpību. Jau vērošana vien maina uzvedību, jo automātisms vairs nav neredzams.

Trešais solis atkarīgs no jūsu stila: pasīvajam vajag mazo „nē” treniņu un darbu ar pašvērtējumu, agresīvajam pauzi un mērķa maiņu (problēma, nevis cilvēks, bet, ja dusmas ir spēcīgas, sāciet ar dusmu kontroles testu), pasīvi agresīvajam atļauju sev tieši nosaukt neapmierinātību. Ja sazināties traucē nevis ieradums, bet bailes no citu vērtējuma, ieskatieties arī sociālās trauksmes testā: dažreiz „pasivitāte” ir vienkārši trauksmes uniforma.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai komunikācijas stils vienmēr ir vienāds?

Nē, un tas ir normāli. Vairums cilvēku ar dažādiem cilvēkiem uzvedas dažādi: darbā asertīvi, ar mammu pasīvi, ar bērniem mazliet agresīvi. Tests rāda dominējošo tieksmi, bet stabiņi zem rezultāta parāda visu jūsu profilu. Visnoderīgāk ir pamanīt, kurās situācijās ieslēdzas „vājākais” stils: tieši tur ir jūsu izaugsmes zona.

Vai asertivitāte nav vienkārši egoisms ar skaistu nosaukumu?

Nē. Egoisms saka „manas vajadzības ir svarīgākas par tavām”, un tā ir agresīvā stila loģika. Asertivitāte saka „abu vajadzības ir svarīgas, tāpēc runāsim tieši”. Asertīvs cilvēks var piekāpties, ja otra vajadzība šobrīd ir svarīgāka, bet dara to redzami un apzināti, nevis automātiski un ar aizvainojumu.

Mans stils ir pasīvs. Vai tā ir sociālā trauksme?

Ne obligāti, taču tās bieži ir saistītas. Pasivitāte var būt vienkārši iemācīts ieradums („tā visiem mierīgāk”), bet var būt arī trauksmes sekas: kad iebilšana rada spēcīgas bailes tikt atstumtam vai izsmietam. Atšķirības zīme ir ķermenis: ja jau doma vien par „nē” izraisa saspringumu, sirdsklauves vai nosarkšanu, noderēs sociālās trauksmes tests.

Kā uzvesties ar pasīvi agresīvu cilvēku?

Vislabāk darbojas mierīga uzvedības nosaukšana un tiešs jautājums: „pamanu, ka tu saki, ka viss kārtībā, bet uzvedies tā, it kā dusmotos. Kas noticis?” Svarīgi nereaģēt uz sarkasmu un nesodīt par beidzot izteiktu patiesību, pat ja tā ir nepatīkama: cilvēks mācās, ka runāt tieši ir droši. Un otrādi, ja par atklātību soda, pasīvā agresija tikai padziļinās.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Alberti R., Emmons M. (2017). Your Perfect Right: Assertiveness and Equality in Your Life and Relationships. Impact Publishers.
  • Smith M. J. (1975). When I Say No, I Feel Guilty. Bantam.
  • Speed B. C., Goldstein B. L., Goldfried M. R. (2018). Assertiveness training: A forgotten evidence-based treatment. Clinical Psychology: Science and Practice, 25(1).
Vai šis tests jums bija noderīgs?