Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Veselības trauksmes tests

Rūpēties par veselību ir saprātīgi. Bet, ja katra ķermeņa sajūta ieslēdz trauksmes sirēnu un vakari beidzas ar simptomu meklēšanu internetā, rūpes pārvēršas savā pretstatā: pastāvīgā trauksmē, kas pati bojā gan dzīvi, gan pašsajūtu. Veselības trauksme (agrāk saukta par hipohondriju) ir bieži sastopamas, labi izpētītas un, pats galvenais, efektīvi ārstējamas grūtības.

Šie divpadsmit jautājumi ir mūsu pašu. Tie balstīti uz veselības trauksmes pētījumu tēmām, tostarp Vaitlija indeksu (Whiteley Index), taču tie nav ne Vaitlija indekss, ne cita publicēta skala, un punkti nav salīdzināmi ar oficiālajiem rezultātiem. Tie aptver trīs lietas: bailes no slimības, uzmanību ķermeņa sajūtām un pārbaudīšanas un nomierināšanās uzvedību.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir veselības trauksme?

Veselības trauksme ir stāvoklis, kad cilvēks pastāvīgi baidās, ka viņam ir vai būs nopietna slimība, lai gan medicīniskie izmeklējumi to neapstiprina vai atrod krietni mazāk, nekā iztēlojas bailes. Vecais šī stāvokļa nosaukums „hipohondrija” ir apaudzis ar izsmieklu. Amerikāņu rokasgrāmata (DSM-5) to aizstāja ar slimības trauksmes traucējumiem un somatisko simptomu traucējumiem, bet PVO klasifikācija (SSK-11) joprojām lieto „hipohondriju” ar alternatīvo nosaukumu veselības trauksmes traucējumi. Nosaukums ir svarīgs vēl viena iemesla dēļ: tas atgriež šo parādību tur, kur tai ir vieta, trauksmes traucējumu saimē, blakus panikai vai sociālajai trauksmei.

Šī testa jautājumi balstīti uz tēmām, ko aptver viena no vecākajām un pazīstamākajām šīs jomas aptaujām, Vaitlija indekss: bailes no slimības, pārliecība par slimību par spīti apliecinājumiem un ķermeņa sajūtu vērošana. Oriģinālā aptauja ir paredzēta pētījumiem, tāpēc jautājumus šeit uzrakstījām paši un papildinājām ar mūsdienu uzvedību, kuras 1967. gadā vēl nebija: simptomu meklēšanu internetā.

Apburtais loks: kāpēc pārbaudīšana nepalīdz?

Veselības trauksme darbojas pēc ļoti precīza scenārija. Viss sākas ar sajūtu: iedūrās, iesmeldzās, sažņaudzās. Ķermenis šādas sajūtas rada simtiem dienā, un lielākā daļa cilvēku tās nepamana. Trauksmainā interpretācijas sistēma pamana un uzliek etiķeti „bet ja nu tas ir...”. Ieslēdzas trauksme, un tā pati ir fizioloģisks stāvoklis: paātrinās sirdsdarbība, saspringst muskuļi, mainās elpošana. Rodas jaunas sajūtas, kas apstiprina bailes. Loks ir noslēdzies.

Tad sākas nomierināšanās fāze: aptaustīt, izmērīt, pameklēt internetā, pajautāt tuviniekam, pieteikties pie ārsta. Atvieglojums iestājas (tāpēc uzvedība arī atkārtojas), bet uz īsu brīdi, jo smadzenes no katra nomierināšanās apļa iemācās divas kaitīgas mācības: briesmas bija īstas (citādi kāpēc gan pārbaudīji?) un miers mīt ārpusē, apliecinājumos. Nākamreiz trauksmei vajadzēs vēl vairāk nomierināšanas. Tieši tāpēc veselības trauksmes ārstēšana ir vērsta nevis uz sajūtām, bet uz šo loku: interpretācijām un nomierināšanās uzvedību.

Ar ko veselīgas rūpes atšķiras no trauksmes?

Robežu nosaka nevis rūpju daudzums, bet to loģika. Veselīgām rūpēm ir beigas: simptoms pamanīts, izvērtēts, vajadzības gadījumā pārbaudīts, atbilde saņemta, miers atgriežas. Trauksmei beigu nav: atbilde „viss ir kārtībā” nomierina uz dienu vai stundu, un tad doma „bet ja nu viņi nepamanīja?” atkal iedarbina loku. Veselīgas rūpes mudina uz darbībām, kas veselību patiešām uzlabo (miegs, kustības, profilakse), bet trauksme tās izspiež: spēki aiziet pārbaudīšanai un bailēm.

Otra atšķirīgā pazīme ir reakcija uz medicīniskiem faktiem. Rūpīgs cilvēks ārsta slēdzienu pieņem kā informāciju, trauksmains cilvēks kā īslaicīgu sprieduma atlikšanu. Ja atpazīstat otro variantu, tas nenozīmē, ka jums „viss ir tikai galvā”: sajūtas ir īstas, ciešanas ir īstas, tikai to avots ir trauksmes sistēma, nevis orgāns, ko pārbaudāt. Un tas patiesībā iedrošina: trauksmes sistēma ir ārstējama labāk nekā daudzas slimības, no kurām baidāties. Ja kopā ar bailēm par veselību jūtat arī stiprus ķermeņa simptomus bez skaidra iemesla, apskatiet stresa ietekmes uz ķermeni testu.

Kā ārstē veselības trauksmi?

Vislabāk izpētītā metode ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), kas veselības trauksmes ārstēšanā klīniskos pētījumos ir devusi labus rezultātus. Darbs notiek divās frontēs. Kognitīvajā frontē mācās noķert un pārinterpretēt automātiskās katastrofiskās domas („tirpst roka, tātad insults”) un saprast, kā uzmanība un trauksme pašas rada sajūtas. Uzvedības frontē pakāpeniski atsakās no nomierināšanās rituāliem: ķermeņa pārbaudīšanas, meklēšanas, apliecinājumu medībām. Pirmajās nedēļās bez rituāliem trauksme pieaug, pēc tam krītas, un tā ir atradināšanās fizioloģija, kas darbojas tikpat uzticami kā ekspozīcija fobiju ārstēšanā.

Ja trauksme ir stipra vai to pavada depresija, ārsts var piedāvāt arī medikamentus (visbiežāk SSAI grupas), kuru efektivitāte šajā stāvoklī arī ir pierādīta pētījumos. Praktiskais ceļš: ģimenes ārsts, psihiatrs, klīniskais psihologs vai KBT psihoterapeits. Un, tā kā veselības trauksme reti nāk viena, vērts pārbaudīt arī kopējo fonu: trauksmes (GAD-7) tests parādīs kopējo trauksmes līmeni, panikas lēkmju tests noderēs, ja ķermeņa sajūtas dažreiz izlaužas akūtos baiļu viļņos, bet OKT tests, ja pārbaudīšana atgādina rituālu, kam grūti pretoties.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mani simptomi ir izdomāti, ja tā ir „tikai trauksme”?

Nē. Sajūtas, ko jūtat, ir pilnīgi īstas: trauksme patiešām maina sirds ritmu, muskuļu spriedzi, elpošanu un gremošanu. Atšķirība ir tikai tā, ka to avots ir nevis slimība, bet briesmu sistēma. Tāpēc atbilde nav „nepievērs uzmanību”, bet gan ārstēt trauksmi, un ķermeņa sajūtas norimst līdz ar to.

Kā pārstāt meklēt simptomus internetā?

Strauji un pilnībā, tāpat kā atmetot smēķēšanu: katra meklēšana ir deva, kas uztur atkarību no nomierināšanās. Palīdz trīs lietas: izdzēst ieraduma āķus (lietotnes, saglabātās vietnes), vienoties ar sevi par noteikumu „jautājumus pierakstu un uzdodu ārstam” un pirmajās nedēļās sagatavot aizstājošu darbību trauksmes vilnim (pastaigu, zvanu, elpošanas vingrinājumu).

Tuvinieks pastāvīgi lūdz apliecinājumu par veselību. Kā rīkoties?

Vissvarīgāk ir saprast: apliecinājumi („tiešām nekā slikta, nomierinies”) darbojas kā pretsāpju līdzeklis ar arvien īsāku iedarbību, tāpēc tos vajag arvien vairāk. Labāk vienreiz silti nosaukt mehānismu („redzu, ka tev ir bail; bet mani mierinājumi tev vairs nepalīdz, palīdzētu speciālists”) un atbalstīt cilvēku ceļā pie psihologa, nevis kļūt par viņa pastāvīgo nomierināšanas avotu.

Bet ja nu man tiešām ir kāda slimība, bet tests liks „nepievērst uzmanību”?

Tests to nekad neiesaka. Jauni, izteikti, nepārejoši vai objektīvi redzami simptomi (drudzis, svara zudums, asiņošana u. tml.) vienmēr ir pelnījuši ārsta uzmanību neatkarīgi no jebkādiem testiem. Veselības trauksmes ārstēšana medicīnu neatņem, bet atgriež tai normālu lomu: profilaksi un atbildi uz īstiem signāliem, nevis nebeidzamu modrību.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Pilowsky I. (1967). Dimensions of hypochondriasis. British Journal of Psychiatry, 113(494).
  • Warwick H. M., Salkovskis P. M. (1990). Hypochondriasis. Behaviour Research and Therapy, 28(2).
  • Tyrer P. u.c. (2014). Clinical and cost-effectiveness of cognitive behaviour therapy for health anxiety in medical patients: a multicentre randomised controlled trial. The Lancet, 383(9913).
Vai šis tests jums bija noderīgs?