Altruisma tests
Altruists ir cilvēks, kas rūpējas par citiem un palīdz viņiem, negaidot labumu sev; pretstats ir egoists. Altruisms ir rīcība cita labā bez tieša labuma sev: piekāpties, palīdzēt, dalīties, ziedot. Cilvēki šajā ziņā ļoti atšķiras, un abām galējībām ir sava cena: tīrs egoisms grauj attiecības un reputāciju, bet bezrobežu altruisms grauj pašu devēju, jo sevis upurēšana bez robežām beidzas ar izsīkumu un aizvainojumu.
Testa 12 apgalvojumi parādīs jūsu vietu šajā skalā. Svarīga piezīme par godīgumu: atbildiet pēc savas reālās rīcības (ko darāt), nevis pēc vērtībām (ko uzskatāt par pareizu), jo atšķirība starp tām ir pats interesantākais rezultāts.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Vai tīrs altruisms vispār pastāv?
Filozofi un psihologi par to strīdas gadsimtiem: skeptiķi saka, ka aiz katra laba darba slēpjas labums (laba pašsajūta, reputācija, „punkti debesīs”), bet Daniela Batsona eksperimenti rāda, ka empātijas modinātas rūpes ved uz palīdzību pat tad, kad vieglāk būtu novērsties un neviens to neuzzinātu. Praksē šim strīdam nav lielas nozīmes: pat ja aiz došanas stāv „siltais mirdzums” (smadzeņu atalgojuma sistēmas reakcija uz devīgumu, kas redzama arī smadzeņu attēlos), pasaule no šāda egoisma kļūst tikai labāka.
Svarīgāks ir cits zinātnes secinājums: došana ir viens no drošākajiem laimes faktoriem. Elizabetes Danas eksperimentos cilvēki, kas naudu iztērēja citiem, jutās laimīgāki nekā tie, kas to iztērēja sev, bet brīvprātīgie konsekventi uzrāda labāku pašsajūtu (ar vienu nosacījumu: brīvprātīgajam darbam jābūt brīvam, nevis piespiestam).
Atšķirība starp veselīgu un sevi graujošu altruismu
Robeža iet nevis pa došanas daudzumu, bet pa tās avotu un robežām:
- Avots: veselīga došana plūst no pārpilnības un vēlēšanās; neveselīga no vainas sajūtas, bailēm netikt mīlētam vai vajadzības būt vajadzīgam
- Robežas: veselīgs altruists prot pateikt „nē” bez sevis šaustīšanas; upuris to nespēj, tāpēc viņa „jā” vairs neko nenozīmē
- Pieņemšana: veselīgs devējs prot arī ņemt; upurim pieņemt palīdzību ir gandrīz fiziski nepatīkami
- Atlikums: pēc veselīgas došanas paliek enerģija; pēc sevis upurēšanas nogurums un kluss aizvainojums, kas kādu dienu uzsprāgst
Kā dot gudri?
Pētījumos balstīti efektīvas un priecīgas došanas likumi: dodiet konkrēti (redzams rezultāts iepriecina vairāk nekā abstrakts ziedojums), regulāri pa mazam, nevis reti un daudz (ieradums ir stiprāks par impulsu), atbilstoši savām stiprajām pusēm (profesionālas palīdzības stunda sver vairāk nekā nejaušu darbu diena) un ar robežām (iepriekš noteikts došanas apjoms pasargā no izsīkuma un aizvainojuma).
Un neaizmirstiet tuvāko loku: visvairāk altruisma patērē nevis iela, bet mājas, un tieši tur tas visbiežāk paliek nepamanīts. Pateikties savas mājas altruistam arī ir labs darbs.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai altruisms ir iedzimts vai iemācīts?
Abi: tieksmes palīdzēt aizmetņi redzami jau zīdaiņiem un pat dažiem dzīvniekiem (evolūcijā sadarbība atmaksājas), bet tās apjomu stipri veido vide: vecāku piemērs, pieredze, kultūra. Praktisks secinājums vecākiem: altruismu neizaudzināsiet ar lekcijām, tikai ar piemēru un iespējām palīdzēt.
Palīdzu visiem, bet jūtos izmantots. Ko daru nepareizi?
Visticamāk, dodat bez robežām un bez adresāta: palīdzība, kas automātiski plūst visiem, piesaista arī tos, kas tikai ņem. Risinājums nav mazāk labsirdības, bet vairāk izvēles: dodiet apzināti (kam, cik, kad), mācieties pateikt „nē” bez vainas sajūtas un vērojiet savstarpību tuvās attiecībās. Sāciet ar personīgo robežu testu.
Vai došana tiešām dara laimīgāku, vai tā ir tikai skaista teorija?
Tas ir viens no labāk pārbaudītajiem pozitīvās psiholoģijas faktiem: eksperimentos tēriņi citiem uzlabo garastāvokli vairāk nekā tēriņi sev, bet labi darbi ir standarta sastāvdaļa laimes veicināšanas programmās. Nosacījumi ir trīs: došana ir brīva (nevis pienākums), tās ietekme ir redzama, un tā negrauj jūsu pašu resursus.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Batson C. D. (2011). Altruism in Humans. Oxford University Press.
- Dunn E. W., Aknin L. B., Norton M. I. (2008). Spending money on others promotes happiness. Science, 319(5870).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.