Mīlestības pret sevi tests
Iedomājieties, ka jūsu draugs darbā kļūdījās un to ļoti pārdzīvo. Ko jūs viņam teiktu? Un tagad atcerieties, ko sakāt sev, kad kļūda gadās jums pašiem. Ja šīs divas balsis atšķiras kā diena un nakts, šis tests ir jums. Psiholoģe Kristīna Nefa (Kristin Neff), līdzjūtības pret sevi pētījumu aizsācēja, parādīja, ka attiecības ar sevi var izmērīt un, pats galvenais, mainīt.
Divpadsmit apgalvojumi, ko sagatavojām paši pēc līdzjūtības pret sevi pētījumiem, mēra trīs lietas: vai esat pret sevi labvēlīgi, vai savas grūtības redzat kā cilvēcisku pieredzi un vai protat palikt kopā ar sāpīgām sajūtām, tās nepārspīlējot.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas īsti ir mīlestība pret sevi?
Mīlestībai pret sevi ir tēla problēma: tā asociējas ar uzlīmēm uz spoguļa, uzpūstu ego un aicinājumiem „vienkārši mīli sevi”, kas nevienam nepalīdz. Tās zinātniskais pamats ir cits un daudz konkrētāks. Psiholoģe Kristīna Nefa šo parādību sauc par līdzjūtību pret sevi (self-compassion) un definē ar trim sastāvdaļām: labvēlība pret sevi (izturēties pret sevi tā, kā izturētos pret draugu), kopīgā cilvēcība (savas kļūdas un grūtības redzēt kā visiem cilvēkiem raksturīgu pieredzi, nevis personisku defektu) un apzinātība (sāpīgas sajūtas pamanīt un palikt ar tām, tās neapspiežot un tajās negrimstot).
Šī testa jautājumi mēra tieši šos trīs pārus: divi apgalvojumi katrai sastāvdaļai un divi tās pretstatam (paškritikai, izolētības sajūtai, iestigšanai emocijās). Oriģinālā Nefas skala paredzēta pētījumiem, tāpēc jautājumus šeit izveidojām paši, saglabājot to pašu struktūru.
Mīlestība pret sevi vai pašvērtējums: kāda atšķirība?
Šos divus jēdzienus bieži jauc, taču tie darbojas atšķirīgi. Pašvērtējums ir sevis novērtēšana: cik esmu vērtīgs, cik man veicas, kā izskatos salīdzinājumā ar citiem. Tā vājā vieta ir atkarība no rezultātiem: izdevās, un pašvērtējums ceļas, kļūdījos, un tas krīt. Līdzjūtība pret sevi nav vērtējums, bet attiecības: kā izturos pret sevi neatkarīgi no tā, vai šodien uzvarēju vai zaudēju.
Tieši tāpēc pētījumos līdzjūtība pret sevi izrādās stabilāka un veselīgāka par augstu pašvērtējumu: tai nevajag pastāvīgi salīdzināties ar citiem, tā nesabrūk pēc neveiksmes, un tai nav narcisisma ēnas. Ideāli ir abi kopā: veselīgs pašvērtējums un labas attiecības ar sevi. Savu pašvērtējumu varat izmērīt ar pašvērtējuma testu, bet, ja pamanāt, ka jūsu vērtības sajūta pilnībā atkarīga no sasniegumiem, noderēs arī perfekcionisma tests.
Mīts: bez paškritikas es kļūšu ļengans
Visbiežākais iebildums pret mīlestību pret sevi skan tā: „ja pārstāšu sevi dzīt, neko nesasniegšu”. Šīs bailes ir saprotamas, taču pētījumi rāda pretējo. Džuljanas Breinsas (Juliana Breines) un Serēnas Čenas (Serena Chen) eksperimentos cilvēki, kas uz savu kļūdu paskatījās ar līdzjūtību pret sevi, pēc tam mācījās ilgāk un vairāk centās to labot nekā tie, kas sevi kritizēja. Mehānisms ir vienkāršs: paškritika ieslēdz kaunu, bet kauns liek aizsargāties, slēpt kļūdas un izvairīties no izaicinājumiem. Līdzjūtība pret sevi atstāj drošu telpu kļūdu atzīt un no tās mācīties.
Citiem vārdiem, iekšējais kritiķis un augsti standarti nav viens un tas pats. Standarti var būt augsti, bet pret sevi var izturēties cilvēcīgi: tā strādā labākie treneri, kas prasīgumu nejauc ar pazemošanu. Ja jūsu iekšējais treneris prot tikai kliegt, viņš nevis motivē, bet sadedzina, un ilgtermiņā tas beidzas nevis ar rezultātiem, bet ar izsīkumu vai viltvārža sindromu.
Kā attīstīt mīlestību pret sevi: vingrinājumi, kas darbojas
Līdzjūtība pret sevi ir viena no vislabāk izpētītajām trenējamajām prasmēm psiholoģijā: tās apmācības programmas (piemēram, Mindful Self-Compassion) pētījumos konsekventi mazina trauksmi, paškritiku un izdegšanu. Mājas apstākļos vislabāk darbojas trīs vingrinājumi. Pirmais: drauga tests. Kad kļūdāties, pierakstiet, ko sakāt sev, un blakus to, ko teiktu draugam; atšķirība parāda jūsu dubultos standartus, bet drauga teikums kļūst par jaunu scenāriju. Otrais: vēstule sev no mīloša cilvēka skatpunkta par situāciju, kuras dēļ sevi graužat. Trešais: līdzjūtības pauze grūtā brīdī (nosaukt „man tagad ir grūti”, atgādināt „tā gadās visiem”, pajautāt „kas man tagad vajadzīgs?”).
Un vēl viens svarīgs punkts: mīlestība pret sevi izpaužas ne tikai vārdos, bet arī lēmumos. Miegs, atpūta, robežas, „nē” tam, kas izsmeļ, vizīte pie ārsta, kuru atliekat: tās visas ir mīlestības pret sevi darbības, bieži svarīgākas par jebkurām frāzēm. Ja pamanāt, ka savā dzīvē pastāvīgi esat pēdējā vietā, ieskatieties arī dzīves līdzsvara testā: tas parādīs, kuras jūsu dzīves jomas visvairāk alkst uzmanības.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai mīlestība pret sevi nav vienkārši egoisms?
Nē. Egoisms ir citu vajadzību ignorēšana, bet mīlestība pret sevi ir savu vajadzību iekļaušana sarakstā. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar spēcīgu līdzjūtību pret sevi ir nevis mazāk, bet vairāk gādīgi pret citiem, jo neizsmeļ sevi līdz dibenam un negaida, ka citi kompensēs viņu upurus. Lidmašīnas noteikums te ir precīzs: skābekļa masku vispirms sev.
Ar ko mīlestība pret sevi atšķiras no pašvērtējuma?
Pašvērtējums ir sevis novērtēšana (cik labs es esmu), bet mīlestība pret sevi ir izturēšanās pret sevi (kā es pret sevi izturos, kad man neveicas). Pašvērtējums svārstās līdz ar sasniegumiem un salīdzinājumiem, bet līdzjūtība pret sevi darbojas kā stabils pamats, kas nesabrūk pēc kļūdas. Ideāli ir abi, bet visvieglāk trenēt ir tieši līdzjūtību pret sevi.
Mans iekšējais kritiķis ir ļoti spēcīgs. Ar ko sākt?
Ar pamanīšanu, nevis cīņu. Nedēļu pierakstiet kritiķa frāzes: vairums cilvēku ir pārsteigti, cik tās ir nežēlīgas un cik vienveidīgas. Tad pamēģiniet drauga testu: ko jūs teiktu draugam šajā situācijā? Ja kritiķis ir sens un ļoti dziļš (bieži no bērnības), visiedarbīgāk ir strādāt ar psihologu: tā ir viena no pateicīgākajām terapijas tēmām.
Vai mīlestību pret sevi var iemācīties, ja tās nekad nav bijis?
Jā, un tas nav sauklis, bet pētījumu secinājums: līdzjūtības pret sevi apmācības programmas darbojas dažāda vecuma cilvēkiem, arī tiem, kas sāk no dziļas paškritikas. Prasme aug lēni, kā muskulis: pirmie vingrinājumi šķiet mākslīgi, bet pēc dažiem mēnešiem jaunā balss sāk ieslēgties pati. Svarīgākais ir regularitāte, nevis iedvesma.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Neff K. D. (2003). Self-compassion: An alternative conceptualization of a healthy attitude toward oneself. Self and Identity, 2(2).
- Breines J. G., Chen S. (2012). Self-compassion increases self-improvement motivation. Personality and Social Psychology Bulletin, 38(9).
- Neff K. D., Germer C. K. (2013). A pilot study and randomized controlled trial of the Mindful Self-Compassion program. Journal of Clinical Psychology, 69(1).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.