Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Lēmumu pieņemšanas stila tests

Katru dienu mēs pieņemam simtiem lēmumu, un katram no mums ir savs rokraksts: vieni salīdzina tabulas, citi paļaujas uz nojautu, vēl citi zvana draugam, ceturtie izlemj zibenīgi, bet piektie atliek tik ilgi, līdz lēmums pieņem sevi pats. Psiholoģijā izšķir piecus lēmumu pieņemšanas stilus: racionālo, intuitīvo, no citu viedokļa atkarīgo, izvairīgo un spontāno.

Neviens stils nav „pareizais”: katram ir situācijas, kurās tas darbojas lieliski, un situācijas, kurās tas dārgi maksā. Jūsu priekšā ir 10 dzīves situācijas: izvēlieties atbildi, kas ir vistuvāk tam, kā jūs patiesībā rīkojaties, nevis tam, kā „vajadzētu”.

Dalīties:
10 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Pieci lēmumu pieņemšanas stili

Lēmumu pieņemšanas stils ir ierastais veids, kā cilvēks nonāk pie izvēles: nevis katra lēmuma saturs, bet atkārtots rokraksts. Pētnieki Sūzena Skota un Redžinalds Brūss, uz kuru darbiem balstās šis tests, izdalīja piecus stilus: racionālo (analīze un kritēriji), intuitīvo (nojauta un iekšējā sajūta), no citiem atkarīgo (apspriešanās un ieteikumi), izvairīgo (atlikšana) un spontāno (ātrums un impulss).

Lielākajai daļai cilvēku ir dominējošais stils un viens vai divi palīgstili, un stils var mainīties atkarībā no jomas: cilvēks, kurš darbā izlemj tikai ar tabulām, personīgajā dzīvē var būt tīrs intuitīvais. Tāpēc testa rezultātu vērts lasīt kopā ar joslu līdzsvaru.

Kurš stils ir labākais?

Pētījumu atbilde: neviens un katrs. Racionālais stils vidēji dod labākus lielos lēmumus, bet zaudē situācijās, kur vajag ātrumu, un nogurdina sīkumos. Intuitīvais lieliski darbojas pieredzes jomās un vāji ārpus tām. Spontānais uzvar tur, kur izdevība ir īslaicīga. Konsultējošā stila spēks ir citu pieredzes izmantošana. Pat atliekošajam ir sava joma: kad situācija patiešām ir neskaidra, pagaidīt dažreiz objektīvi ir labākais.

Praktiskais secinājums: elastība ir svarīgāka par stilu. Visdārgāk maksā nevis „nepareizs” stils, bet viena stila izmantošana visur: analizēt restorāna ēdienkarti kā ieguldījumu portfeli vai izvēlēties mājokli tikpat zibenīgi kā picu.

Lēmuma lielums: svarīgākais filtrs

Noderīgākais lēmumu higiēnas likums ir šķirot lēmumus pēc divām asīm: cenas un atgriezeniskuma. Lēti un atgriezeniski lēmumi (kafejnīca, filma, maršruts) ir pelnījuši sekundes, un šeit spontanitāte vai nojauta ir vienkārši efektivitāte. Dārgi un neatgriezeniski (mājoklis, kredīts, pagrieziens karjerā) ir pelnījuši pilnu analīzi, nakti pārdomām un varbūt pat apspriešanos.

Vairums lēmumu kļūdu rodas, sajaucot šo tabulu: sīkumiem tiek veltīta stunda analīzes (un lēmumu nogurums krājas), bet lieli soļi tiek sperti piecpadsmit minūšu entuziasma brīdī.

Kā pieņemt labākus lēmumus?

Dažas metodes darbojas neatkarīgi no stila: jautājums 10-10-10 (kā šo lēmumu vērtēšu pēc 10 minūtēm, 10 mēnešiem un 10 gadiem?) izrauj no brīža emocijām; drauga tests (ko es ieteiktu draugam tieši tādā pašā situācijā?) atslēdz personisko neobjektivitāti; bet iepriekš noteikti kritēriji pasargā no tā, ka mērķis izvēles laikā klusi tiek pielāgots.

Ja vēlaties iepazīt savu domāšanu plašāk, noderēs domāšanas stila tests (kā prāts strādā vislabāk) un domāšanas kļūdu tests (kur tas sistemātiski kļūdās): trīs testi kopā dod diezgan pilnīgu ainu par to, kā top jūsu lēmumi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Mans stils darbā un personīgajā dzīvē atšķiras. Kurš ir īstais?

Abi. Lēmumu pieņemšanas stils bieži ir atkarīgs no jomas: tur, kur jūtaties kompetenti, dabiski pieaug intuīcija un ātrums, bet nepazīstamās jomās pieaug analīze vai apspriešanās. Tests parāda vispārējo tieksmi; ja, atbildot, domājāt par darbu, atkārtojiet testu, domājot par personīgiem lēmumiem, un salīdziniet.

Vai atliekošais stils ir slikts?

Tas ir visdārgākais no pieciem, jo atliktos lēmumus pieņem apstākļi, nevis jūs. Taču aiz tā visbiežāk slēpjas nevis vājums, bet bailes kļūdīties, un tās var pārvarēt: samazinot lēmumu likmes, izmantojot termiņus un trenējoties ar sīkām patstāvīgām izvēlēm.

Vai intuīcija tiešām ir uzticama?

Atkarīgs no jomas. Intuīcija ir atpazīšana: smadzenes salīdzina situāciju ar uzkrāto pieredzi. Kur pieredzes ir tūkstošiem stundu, tā darbojas lieliski un ātri. Kur pieredzes nav vai darbojas statistika un varbūtības, tā kļūdās sistemātiski. Likums ir vienkāršs: nojauta savā jomā, aprēķins svešā.

Ar ko šis tests atšķiras no intuīcijas testa?

Intuīcijas tests mēra vienu kanālu: cik attīstīta ir jūsu nojauta un cik ļoti uz to paļaujaties. Šis tests ir plašāks: tas parāda visu jūsu lēmumu rokrakstu, tas ir, cik tajā ir analīzes, nojautas, citu viedokļa, vilcināšanās un ātruma.

Vai manas atbildes kaut kur tiek sūtītas?

Nē. Rezultāts tiek aprēķināts jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Scott S. G., Bruce R. A. (1995). Decision-making style: The development and assessment of a new measure. Educational and Psychological Measurement.
  • Kahneman D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux.
  • Klein G. (1998). Sources of Power: How People Make Decisions. MIT Press.
Vai šis tests jums bija noderīgs?