Anoreksijas tests
Nervozā anoreksija ir ēšanas traucējumi, kuru kodols ir nevis ēdiens, bet bailes un kontrole: ēšana tiek stingri ierobežota, svara pieaugums rada lielu trauksmi, bet savs ķermenis šķiet citāds, nekā tas ir patiesībā. No malas tas var izskatīties pēc disciplīnas, bet no iekšpuses tie ir arvien stingrāki noteikumi, no kuriem grūti izrauties.
Šī testa 12 jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR un SSK-11 aprakstītajām anoreksijas pazīmēm. Vērtējiet, kā bija pēdējo 3 mēnešu laikā. Ja aizpildāt testu tuva cilvēka vietā, atbildes var būt neprecīzas, jo daudzas pazīmes norisinās iekšēji; tādā gadījumā labāk izlasiet sadaļu tuviniekiem zemāk.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir nervozā anoreksija?
Nervozā anoreksija ir ēšanas traucējumi, kam raksturīgas trīs lietas: ēšanas ierobežošana, kuras dēļ ķermeņa svars kļūst pārāk mazs attiecībā pret vecumu, dzimumu, attīstību un veselību; lielas bailes pieņemties svarā vai uzvedība, kas pastāvīgi traucē svaram pieaugt; un izmainīta sava ķermeņa uztvere, kad svars un figūra nosaka pašvērtējumu vai cilvēks neredz, cik nopietns ir viņa stāvoklis.
Izšķir divus galvenos tipus: ierobežojošo, kad svaru samazina galvenokārt ar ēšanas ierobežošanu un daudz kustību, un pārēšanās un attīrīšanās tipu, kad gadās pārēšanās epizodes, vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana. Slimība visbiežāk sākas pusaudža gados vai jaunībā, taču var izpausties jebkura vecuma un dzimuma cilvēkiem.
Agrīnās pazīmes
Anoreksiju bieži var pamanīt jau pirms izteikta svara krituma, pēc uzvedības pārmaiņām:
- Arvien stingrāki noteikumi par ēdienu un arvien īsāks „atļauto” produktu saraksts
- Ēšanas rituāli: ēdiena sīka griešana, ilga košļāšana, bīdīšana pa šķīvi
- Izvairīšanās no kopīgām maltītēm („jau paēdu”, „nav laika”)
- Kustības vai sports kā obligāts pienākums
- Ķermeņa slēpšana platās drēbēs, pastāvīga salšana, spēka trūkums
- Aizkaitināmība, noslēgšanās, bet sarunas arvien biežāk grozās ap ēdienu un svaru
Kā anoreksija atšķiras no citiem ēšanas traucējumiem?
Anoreksijas centrā ir ēšanas ierobežošana, bailes no svara un pārāk mazs svars. Bulīmijas gadījumā svars visbiežāk ir parasts, bet galvenā problēma ir apburtais pārēšanās lēkmju un kompensēšanas loks (tam paredzēts bulīmijas tests). Ortoreksijas gadījumā cilvēku vairāk vada ēdiena „tīrība” un kvalitāte, nevis svars.
Šis tests sīkāk jautā par anoreksijai raksturīgām pazīmēm. Īsu vispārēju ēšanas traucējumu pārbaudi atradīsiet ēšanas traucējumu testā, kas veidots pēc SCOFF aptaujas, bet bažas par ķermeņa izskatu palīdz izvērtēt ķermeņa dismorfijas tests.
Ārstēšana un vēstījums tuviniekiem
Anoreksiju ārstē komandā: ārsts rūpējas par ķermeņa drošību, psihoterapeits palīdz mainīt domas un uzvedību (pieaugušajiem bieži izmanto ēšanas traucējumiem pielāgotu kognitīvi biheiviorālo terapiju, pusaudžiem uz ģimeni balstītu ārstēšanu), bet uztura speciālists palīdz atjaunot regulāru ēšanu. Ceļš pie palīdzības sākas pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita, bērniem un pusaudžiem pie bērnu psihiatra.
Ja uztraucaties par tuvu cilvēku, nekomentējiet viņa ķermeni un svaru, nestrīdieties pie galda, bet runājiet par pašsajūtu, nogurumu un to, ko pamanāt. Jūsu svarīgākais uzdevums ir palīdzēt nokļūt pie ārsta un būt līdzās. Ja redzat ģībšanu, lielu nespēku vai apjukumu, rīkojieties steidzami.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt anoreksiju?
Nē. Tests parāda, cik izteiktas ir anoreksijai raksturīgās pazīmes, taču diagnozi nosaka ārsts, izvērtējot gan psiholoģisko stāvokli, gan fizisko veselību. Ja atpazīstat sevi aprakstos, vērsieties pēc palīdzības, negaidot augstu punktu skaitu.
Vai anoreksija ir tikai ļoti slaidām meitenēm?
Nē. Tā skar visu dzimumu un vecumu cilvēkus. Turklāt bīstama ēšanas ierobežošana var notikt arī tad, kad svars vēl nešķiet ļoti mazs, piemēram, pēc liela svara krituma. Svarīgākā ir uzvedība, bailes un ķermeņa stāvoklis, nevis tikai skaitlis.
Kā šis tests atšķiras no ēšanas traucējumu testa?
Ēšanas traucējumu tests pēc SCOFF aptaujas ir vispārēja riska pārbaude ar 5 jautājumiem. Šis tests ir paredzēts tieši anoreksijai un sīkāk jautā par ēšanas ierobežošanu, bailēm no svara, priekšstatu par ķermeni un ķermeņa signāliem.
Vai no anoreksijas var izveseļoties?
Jā. Ar ārstēšanu daudzi cilvēki izveseļojas vai sasniedz stabilu dzīvi bez slimības noteikumiem. Ceļš var ilgt mēnešus vai gadus, taču jo agrāk to sāk, jo tas ir īsāks.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Pasaules Veselības organizācija. SSK-11 (ICD-11): 6B80 Anorexia Nervosa.
- Zipfel S., Giel K. E., Bulik C. M., Hay P. u. c. (2015). Anorexia nervosa: aetiology, assessment, and treatment. The Lancet Psychiatry, 2, 1099-1111.
- Arcelus J., Mitchell A. J., Wales J., Nielsen S. (2011). Mortality rates in patients with anorexia nervosa and other eating disorders: a meta-analysis of 36 studies. Archives of General Psychiatry, 68, 724-731.
- NICE (2017). Eating disorders: recognition and treatment. NICE guideline NG69.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.