Ķermeņa dismorfijas tests
Gandrīz katram no mums ir kāda izskata detaļa, kas nepatīk. Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir cits līmenis: cilvēks stundām ilgi katru dienu domā par iedomātu vai stipri pārspīlētu „defektu” (ādu, degunu, matiem, ķermeņa formu), ko apkārtējie bieži vispār neredz, pārbauda to spoguļos vai no tiem izvairās, maskē, salīdzina sevi ar citiem un tāpēc zaudē dzīves kvalitāti. Ķermeņa dismorfija ir aptuveni 2 procentiem cilvēku, vīriešiem un sievietēm gandrīz vienlīdz bieži.
Divpadsmit jautājumus sagatavojām paši pēc DSM-5-TR aprakstītajām ķermeņa dismorfijas pazīmēm. Tie nav pārbaudes aptaujas BDDQ jautājumi, tāpēc punkti ar to nav salīdzināmi. Tiek vērtēta rūpju intensitāte, rituāli (pārbaudīšana, maskēšana, salīdzināšana) un ietekme uz dzīvi.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ķermeņa dismorfiskie traucējumi?
Ķermeņa dismorfiskie traucējumi (angl. Body Dysmorphic Disorder, BDD) ir stāvoklis, kad cilvēks uzmācīgi domā par kādu sava izskata trūkumu, kas apkārtējiem nav redzams vai šķiet sīkums, un tā dēļ atkārtoti veic noteiktas darbības: pārbauda, maskē, salīdzina, jautā. DSM-5 klasifikācijā ķermeņa dismorfija pieskaitīta obsesīvi kompulsīvā spektra traucējumiem, un tas ir pamatoti: uzmācīgās domas un rituāli šeit darbojas pēc tā paša mehānisma kā OKT, tikai tēma ir izskats.
Biežākie uzmanības objekti ir āda (pūtītes, rētas, poras), deguns, mati (retināšanās, forma), sejas simetrija, bet vīriešiem arī muskuļu masa (tā sauktā muskuļu dismorfija, kad spēcīgs un muskuļots cilvēks redz sevi „par sīku”). No vienkāršas neapmierinātības ar izskatu ķermeņa dismorfija atšķiras ar trim lietām: laiku (domas aizņem stundu un vairāk dienā), rituāliem un ciešanām, kas reāli ierobežo dzīvi.
Kāpēc spogulis un apliecinājumi nepalīdz?
Ķermeņa dismorfiju virza tas pats apburtais loks, kas citus trauksmes spektra traucējumus. Uzmācīga doma („visi redz manu ādu”) izraisa trauksmi, un trauksme liek kaut ko darīt: pārbaudīt spogulī, pajautāt tuviniekam „vai ļoti redzams?”, nomaskēt, salīdzināt sevi ar fotogrāfijām. Darbība uz brīdi atvieglo, un tieši tāpēc tā atkārtojas. Bet katrs loks padziļina vagu: smadzenes mācās, ka tēma ir dzīvībai svarīga, uzmanība arvien jutīgāk tver „defektu”, un uztvere attēlu izkropļo vēl vairāk.
Pētījumi rāda, ka cilvēki ar ķermeņa dismorfiju vārda tiešā nozīmē redz citādi: viņu uzmanība iestrēgst detaļās, nevis kopainā, tāpēc stunda pie spoguļa nevis nomierina, bet „atrod” arvien jaunus trūkumus. No šejienes praktisks secinājums, kas izklausās paradoksāli: ceļš ārā no ķermeņa dismorfijas ved nevis caur labāku pārbaudīšanu, bet caur rituālu mazināšanu. Ja atpazīstat rituālu mehānismu arī citās jomās, apskatiet OKT testu.
Ķermeņa dismorfija, pašvērtējums un ēšanas traucējumi: ar ko tie atšķiras?
Šīs trīs tēmas pārklājas, bet atšķiras ar kodolu. Zems pašvērtējums ir vispārēji zems priekšstats par savu vērtību, kurā izskats ir tikai viena no tēmām. Ēšanas traucējumu kodols ir svars, figūra un kontrole pār ēšanu: trauksme griežas ap ķermeņa masu un ēdienu. Ķermeņa dismorfijas kodols ir konkrēts „defekts” (visbiežāk sejas vai ādas), bet ēšana un svars var nebūt aktuāli nemaz.
Praksē tie var pastāvēt arī vienlaikus, tāpēc svarīgākais ir nevis pašam precīzi sevi klasificēt, bet pamanīt kopsaucēju: izskata tēma valda pār pārāk lielu daļu jūsu laika, lēmumu un pašsajūtas. Ar to strādā, un strādā veiksmīgi. Ja jūsu trauksmes centrā ir svars un ēdiens, sāciet ar ēšanas traucējumu testu; ja konkrēts „defekts” un rituāli, šī testa rezultāts ir pareizais atskaites punkts sarunai ar speciālistu.
Kā ārstē ķermeņa dismorfiju?
Visefektīvākā psiholoģiskā ārstēšana ir ķermeņa dismorfijai pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija: darbs ar izkropļotu uzmanību un interpretācijām (uztveres pārtrenēšana, spoguļa lietošana bez rituāliem) un pakāpeniska rituālu un izvairīšanās mazināšana (ekspozīcija ar reakcijas novēršanu, tā pati metode, ko izmanto OKT ārstēšanā). Vidēji smagos un smagākos gadījumos vadlīnijas iesaka arī SSAI grupas medikamentus, kuru efektivitāte ķermeņa dismorfijas gadījumā ir labi apstiprināta; tos nozīmē psihiatrs.
Ko vadlīnijas neiesaka, ir kosmētiskās un ķirurģiskās procedūras kā ķermeņa dismorfijas „ārstēšana”: pētījumu dati rāda, ka absolūtais vairums pacientu pēc procedūrām paliek neapmierināti vai pārceļ trauksmi uz citu ķermeņa vietu, jo traucējumu būtība ir nevis anatomija, bet uztveres un trauksmes sistēma. Praktiskais ceļš: psihiatrs, klīniskais psihologs vai KBT psihoterapeits. Ja vienlaikus jūtat nomāktu garastāvokli, izpildiet arī depresijas testu: depresija bieži pavada ķermeņa dismorfiju, un ārstēt vērts abas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt ķermeņa dismorfiskos traucējumus?
Nē. Testa jautājumi ir mūsu pašu (tas nav BDDQ), tas paredzēts pašpārbaudei: tas parāda, vai jūsu pieredze līdzinās ķermeņa dismorfijai un vai vērts vērsties pie speciālista. Diagnozi nosaka psihiatrs vai klīniskais psihologs, cita starpā nošķirot ķermeņa dismorfiju no ēšanas traucējumiem, sociālās trauksmes un depresijas.
Man tiešām nepatīk mans deguns. Vai tā jau ir dismorfija?
Ne obligāti. Neapmierinātība ar kādu detaļu ir ļoti izplatīta un pati par sevi nav traucējumi. Ķermeņa dismorfijas pazīmes ir laiks (domas aizņem stundu un vairāk katru dienu), rituāli (pastāvīga pārbaudīšana, maskēšana, jautāšana) un ciešanas, kas ierobežo dzīvi: izvairāties no cilvēkiem, fotogrāfijām, gaismas. Ja šīs trīs lietas jums nav pazīstamas, visticamāk, tā ir parasta neapmierinātība.
Vai plastiskā operācija atrisinātu problēmu?
Ķermeņa dismorfijas gadījumā gandrīz nekad: pētījumi rāda, ka lielākā daļa pacientu pēc procedūrām paliek neapmierināti, bet trauksme pārceļas uz citu vietu, jo traucējumi mīt uztverē, nevis anatomijā. Tāpēc starptautiskās vadlīnijas iesaka pirms estētiskām procedūrām izvērtēt ķermeņa dismorfiju un vispirms ārstēt to. Pēc veiksmīgas ārstēšanas daļa cilvēku vispār vairs neredz vajadzību pēc operācijas.
Vai ķermeņa dismorfija ir arī vīriešiem?
Jā, gandrīz tikpat bieži kā sievietēm, tikai tēmas nedaudz atšķiras: vīriešus biežāk satrauc matu retināšanās, āda un muskuļi (muskuļu dismorfija: sevi uzskata „par sīku”, lai gan objektīvi ir muskuļots). Vīrieši retāk meklē palīdzību, tāpēc viņu ķermeņa dismorfija biežāk paliek neatpazīta, dažreiz slēpjoties aiz intensīva sporta un uztura kontroles.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Phillips K. A. (2005). The Broken Mirror: Understanding and Treating Body Dysmorphic Disorder. Oxford University Press.
- Phillips K. A. u.c. (1995). Body Dysmorphic Disorder Questionnaire (BDDQ).
- Veale D., Gilbert P. (2014). Body dysmorphic disorder: The functional and evolutionary context in phenomenology and a compassionate mind. Journal of Obsessive-Compulsive and Related Disorders, 3(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.