Atkarīgo personības traucējumu tests
Paļauties uz tuviem cilvēkiem, apspriesties un lūgt palīdzību ir veselīgi. Taču, ja bez citu padoma grūti izvēlēties pat ikdienišķas lietas, iebilst šķiet bīstami, bet, paliekot vienatnē, pārņem bezpalīdzība, un tā ir jau daudzus gadus, tās var būt atkarīgo personības traucējumu pazīmes. Plašāk par šo stāvokli un tā ārstēšanu rakstām lapā Atkarīgie personības traucējumi.
Šī testa 12 jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR kritērijiem. Vērtējiet nevis vienas attiecības vai vienu grūtu periodu, bet to, kā tas jums ir raksturīgs daudzus gadus un dažādās jomās: ģimenē, darbā, draudzībā, sadzīvē.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir atkarīgie personības traucējumi?
Atkarīgie personības traucējumi pieder pie C grupas jeb tā saukto trauksmaino personības traucējumu grupas. To būtība ir ilgstoša, kopš jaunības pastāvoša vajadzība, lai citi aprūpētu un izlemtu, kopā ar bailēm tikt pamestam. Cilvēks neuzticas savām spējām tikt galā, tāpēc pielāgojas, piekāpjas un izvairās no domstarpībām, lai tikai nezaudētu atbalstu.
Tie ir vieni no retākajiem personības traucējumiem: vispārējās populācijas pētījumos tos konstatē mazāk nekā 1 % pieaugušo. Vieglākas atkarīgās iezīmes, kas nesasniedz traucējumu līmeni, piemīt krietni lielākam cilvēku skaitam. Jaunajā Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā SSK-11 personības traucējumi vairs netiek dalīti atsevišķos tipos: vērtē traucējumu smagumu un spilgtākās iezīmes, un atkarīgajam modelim tuvākā ir negatīvo emociju (trauksmes, nedrošības) iezīme.
Kā tie izpaužas?
Saskaņā ar DSM-5-TR raksturīgas pazīmes, kas saglabājas daudzus gadus un ir redzamas dažādās situācijās:
- Ikdienas lēmumiem vajag daudz padomu un apstiprinājuma
- Atbildība par svarīgām dzīves jomām tiek atdota citiem
- Grūti paust nepiekrišanu, baidoties zaudēt atbalstu
- Grūti kaut ko uzsākt patstāvīgi neuzticēšanās sev dēļ
- Tiek darīts tas, kas nepatīk, lai citi rūpētos
- Vienatne rada neomulību un bezpalīdzību
- Pēc attiecību beigām steidzami tiek meklēts jauns atbalsts
- Pastāvīgas bailes palikt vienam un netikt galā
Kā tie atšķiras no emocionālās atkarības un citiem stāvokļiem?
Emocionālā atkarība un līdzatkarība ir populāri termini, kas apraksta attiecību modeli, visbiežāk ar partneri: pašsajūta un pašvērtējums ļoti atkarīgi no viena cilvēka. Tās nav diagnozes. Atkarīgie personības traucējumi ir plašāki: tie aptver nevis vienas attiecības, bet visu dzīvesveidu, no ikdienas lēmumiem līdz darbam un sadzīvei, un pavada cilvēku kopš jaunības. Emocionālās atkarības tests jautā par jūsu attiecībām, bet šis tests par ilgstošu vajadzību paļauties uz citiem, kas izpaužas visās jomās.
Līdzīgi var izskatīties arī citi stāvokļi. Separācijas trauksmes kodols ir bailes, ka pēc šķiršanās notiks nelaime, nevis neuzticēšanās savām spējām. Depresijas vai smagas slimības laikā cilvēks arī var vairāk paļauties uz citiem, bet tad tas sākas kopā ar slimību. Savukārt, ilgi dzīvojot attiecībās, kurās otrs kontrolē un noniecina, atkarība bieži ir vardarbības sekas, nevis personības iezīme. Tieši tāpēc personības traucējumus var izvērtēt tikai speciālists pēc padziļinātas sarunas par jūsu dzīves stāstu.
Kas palīdz?
Galvenā ārstēšana ir psihoterapija. Tās mērķis nav „atradināt no cilvēkiem”, bet izaudzēt iekšējo atbalstu: kognitīvi biheiviorālā terapija ar pakāpeniskiem patstāvības soļiem maina pārliecību „pats netikšu galā”, shēmu terapija strādā ar šīs pārliecības dziļajām saknēm, bet asertivitātes treniņi palīdz pateikt „nē”, nezaudējot saikni. Medikamenti traucējumus neārstē, bet var palīdzēt, ja vienlaikus ir depresija vai trauksme.
Ceļš pēc palīdzības var sākties pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Personības traucējumus speciālists izvērtē pēc padziļinātas sarunas, dažreiz izmantojot strukturētu interviju. Zinātniskajos pētījumos pirmajai pārbaudei izmanto īsas aptaujas, taču arī tās tikai parāda, vai ir vērts izvērtēt padziļināti.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt atkarīgos personības traucējumus?
Nē. Tests parāda, vai jūsu atbildes ir līdzīgas atkarīgo personības traucējumu pazīmēm. Personības traucējumus var izvērtēt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs pēc padziļinātas sarunas, jo līdzīgi var izskatīties depresija, trauksme vai dzīve kontrolējošās attiecībās.
Ar ko šis tests atšķiras no emocionālās atkarības testa?
Emocionālās atkarības tests jautā par to, kas notiek jūsu romantiskajās attiecībās. Šis tests jautā par ilgstošu, kopš jaunības pastāvošu vajadzību, lai citi izlemtu un aprūpētu, un tā izpaužas daudzās jomās: ģimenē, darbā, sadzīvē. Varat izpildīt abus: arī atšķirība starp rezultātiem daudz pasaka.
Vai to var ārstēt, ja tāds(-a) esmu kopš bērnības?
Jā. Personības iezīmes mainās lēnāk nekā garastāvoklis, bet tās mainās. Psihoterapijā aug spēja pieņemt lēmumus, iebilst un pabūt vienatnē, un attiecības no nepieciešamības kļūst par izvēli.
Vai tas nozīmē, ka esmu vājš(-a)?
Nē. Vajadzība paļauties uz citiem visbiežāk ir iemācīts veids, kā justies drošībā, kad patstāvība kādreiz netika iedrošināta vai bija bīstama. Tas nav rakstura trūkums, bet paradums, ko var pamazām mainīt.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Disney K. L. (2013). Dependent personality disorder: a critical review. Clinical Psychology Review, 33(8), 1184-1196.
- Bornstein R. F. (2012). Illuminating a neglected clinical issue: societal costs of interpersonal dependency and dependent personality disorder. Journal of Clinical Psychology, 68(7), 766-781.
- Volkert J., Gablonski T. C., Rabung S. (2018). Prevalence of personality disorders in the general adult population in Western countries: systematic review and meta-analysis. British Journal of Psychiatry, 213(6), 709-715.
- Bach B., First M. B. (2018). Application of the ICD-11 classification of personality disorders. BMC Psychiatry, 18(1), 351.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.