Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Izvairīgo personības traucējumu tests

Daudzi cilvēki dažreiz jūtas nedroši svešinieku vidū vai baidās no kritikas. Taču, ja bailes izrādīties nepietiekami labam(-ai) daudzus gadus nosaka, ar ko jūs sazināties, kādu darbu izvēlaties un cik daudz ļaujat citiem jūs iepazīt, tās var būt izvairīgo personības traucējumu pazīmes. Par šo stāvokli, tā cēloņiem un ārstēšanu plašāk rakstām lapā Izvairīgie personības traucējumi.

Šī testa 12 jautājumus uzrakstījām paši, balstoties uz DSM-5-TR aprakstītajām pazīmēm. Tas nav diagnostisko kritēriju vai klīnisko aptauju teksts, tāpēc rezultāts nav diagnoze. Personības traucējumi apraksta nevis vienu grūtu periodu, bet ilgstošu domāšanas, jūtu un uzvedības veidu, tāpēc vērtējiet, kā tas jums ir raksturīgs daudzus gadus un dažādās situācijās: darbā, draudzībā, ģimenē.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir izvairīgie personības traucējumi?

Izvairīgie personības traucējumi pieder pie C grupas jeb tā saukto trauksmaino personības traucējumu grupas. To būtība ir ilgstoša, kopš jaunības pastāvoša sajūta, ka esat nepietiekami labs(-a), un ļoti liels jutīgums pret kritiku un atraidījumu. Tāpēc cilvēks izvairās no situācijām, kurās viņu varētu vērtēt, pat ja tās viņam ir svarīgas: no draudzības, attiecībām, darba iespējām.

Pētījumos visbiežāk norādīts, ka šie traucējumi ir sastopami aptuveni 1,5-2,5 % pieaugušo. Tie bieži paliek neatpazīti, jo no malas izskatās kā „tāds raksturs”, bet pats cilvēks par to runā reti. Jaunajā Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā SSK-11 personības traucējumi vairs netiek dalīti atsevišķos tipos: vērtē traucējumu smagumu un spilgtākās iezīmes, un izvairīgajam modelim tuvākās ir norobežošanās un negatīvo emociju iezīmes.

Kā tie izpaužas?

Saskaņā ar DSM-5-TR raksturīgas pazīmes, kas saglabājas daudzus gadus un ir redzamas dažādās situācijās:

  • Izvairīšanās no darbiem un nodarbēm, kurās ir daudz saskarsmes, baidoties no kritikas vai atraidījuma
  • Saskarsme ar cilvēkiem tikai tad, ja ir pārliecība, ka patiks
  • Piesardzība pat tuvās attiecībās, baidoties no kauna vai izsmiekla
  • Sociālās situācijās domas griežas ap kritiku un atraidījumu
  • Jaunās situācijās nomāc mazvērtības sajūta
  • Priekšstats par sevi kā neveiklu, nepievilcīgu vai sliktāku par citiem
  • Izvairīšanās no jaunām nodarbēm un riska, jo var nākties kaunēties

Kā tie atšķiras no sociālās trauksmes un kautrīguma?

Ar sociālo trauksmi izvairīgie personības traucējumi pārklājas visvairāk, un daļa speciālistu tos uzskata par viena spektra daļām. Daudzi cilvēki atbilst abu stāvokļu kritērijiem, bet ne visi. Parasti atšķiras apjoms un dziļums: sociālā trauksme griežas ap konkrētām situācijām (runāt, ēst vai būt vērotam citu klātbūtnē), bet izvairīgais modelis kopš jaunības aptver priekšstatu par sevi („es tāds esmu, nepietiekams”), attiecības un dzīves lēmumus. Sociālās trauksmes tests vērtē bailes konkrētās situācijās pēdējo mēnešu laikā, bet šis tests ilgstošu, visu dzīvi aptverošu izvairīšanās veidu.

No kautrīguma un introversijas atšķir cena: introverts vienatni izvēlas kā atpūtu, bet kautrīgums ar pieredzi bieži mazinās. Cilvēks ar izvairīgu modeli ilgojas pēc cilvēkiem, bet bailes viņu attur. No šizoīdiem personības traucējumiem atšķir vēlme: cilvēkam ar šizoīdu modeli tuvība vienkārši nav īpaši svarīga, bet šeit tās ļoti gribas. Līdzīga atkāpšanās notiek arī depresijas laikā, bet tad tā sākas kopā ar garastāvokļa pārmaiņām, nevis pavada kopš jaunības.

Kas palīdz?

Galvenā ārstēšana ir psihoterapija. Visvairāk pētījumu ir par kognitīvi biheiviorālo terapiju, kas palīdz pakāpeniski tuvoties situācijām, no kurām izvairās, un pārbaudīt pārliecības par sevi; izmanto arī shēmu terapiju, kas strādā ar dziļajām pārliecībām „es neesmu pietiekami labs”. Tieši šiem traucējumiem veltītu pētījumu vēl ir maz, taču esošie rezultāti rāda, ka pārmaiņas ir iespējamas. Medikamenti traucējumus neārstē, bet var palīdzēt, ja vienlaikus ir sociālā trauksme vai depresija.

Ceļš pēc palīdzības var sākties pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Personības traucējumus var izvērtēt tikai speciālists pēc padziļinātas sarunas, dažreiz izmantojot strukturētu interviju. Zinātniskajos pētījumos pirmajai pārbaudei izmanto īsas aptaujas, piemēram, SAPAS, taču arī tās tikai parāda, vai ir vērts izvērtēt padziļināti.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis tests var noteikt izvairīgos personības traucējumus?

Nē. Tests parāda, vai jūsu atbildes ir līdzīgas izvairīgo personības traucējumu pazīmēm. Personības traucējumus var izvērtēt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs pēc padziļinātas sarunas par jūsu dzīves stāstu, jo līdzīgi var izskatīties sociālā trauksme, depresija vai ilgstošs stress.

Ar ko šis tests atšķiras no sociālās trauksmes testa?

Sociālās trauksmes tests jautā par bailēm konkrētās situācijās pēdējo mēnešu laikā. Šis tests jautā par ilgstošu, kopš jaunības pastāvošu priekšstatu par sevi un izvairīšanos, kas aptver attiecības, darbu un dzīves lēmumus. Abas grūtības bieži iet roku rokā, tāpēc noderīgi izpildīt abus testus.

Vai personības traucējumi nozīmē, ka tāds(-a) palikšu visu mūžu?

Nē. Personības iezīmes mainās lēnāk nekā garastāvoklis, bet tās mainās. Psihoterapijā cilvēki mācās riskēt attiecībās, saudzīgāk izturēties pret sevi un izturēt neērtības sajūtu, un dzīves kvalitāte bieži uzlabojas krietni ātrāk, nekā izzūd visas iezīmes.

Vai izvairīgie personības traucējumi ir vienkārši stiprs kautrīgums?

Nē. Kautrīgums ir temperamenta iezīme, kas netraucē dzīvot tā, kā vēlaties. Izvairīgajam modelim ir reāla cena: zaudētas draudzības, attiecības un iespējas, un to pavada sāpīga sajūta, ka esat sliktāks(-a) par citiem.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?