Darbaholisma tests
Darbaholisms ir vienīgā atkarība, par kuru sabiedrība slavē. Taču atšķirība starp veselīgu čaklumu un atkarību no darba ir būtiska: čakls cilvēks strādā daudz, jo grib un redz jēgu, bet darbaholiķis strādā, jo citādi nespēj: atpūta raisa vainas sajūtu un nemieru, pašvērtējums ir atkarīgs no padarītā, un solījumi „piebremzēt” netiek turēti, gluži kā azartspēlētāja solījumi vairs nespēlēt.
Testā ir 12 mūsu pašu sagatavoti jautājumi. Tie balstās uz tām pašām atkarības pazīmēm, uz kurām balstīta Bergenas darba atkarības skala, bet nav šīs skalas tulkojums, tāpēc punkti ar to nav salīdzināmi. Tiek mērītas klasiskās atkarības pazīmes (kontroles zudums, tolerance, garastāvokļa regulēšana ar darbu, konflikti un kaitējums), tikai to objekts ir darbs.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Darbaholisms kā atkarība
Termins „darbaholisms” radās pa pusei kā joks, taču mūsdienu pētījumi to uztver nopietni: Bergenas universitātes zinātnieki (Andreasena un kolēģi) ierosināja problemātisku darbu vērtēt pēc klasiskajām atkarības sastāvdaļām. Viņu septiņnieks: darba nozīmīgums aizēno visu, ar darbu tiek regulēts garastāvoklis, pieaug tolerance (vajag arvien vairāk), bez darba rodas abstinence (nemiers, aizkaitināmība), atkārtojas konflikti ar apkārtējiem darba dēļ, notiek recidīvi pēc mēģinājumiem samazināt darbu, un rodas kaitējums veselībai vai attiecībām. Šī testa jautājumi, mūsu pašu formulēti, aptver šīs jomas.
Pētījumā Norvēģijā ar šo skalu izteikts darbaholisms tika konstatēts aptuveni 8 procentiem strādājošo (citās valstīs rezultāti atšķiras), un pretēji stereotipam tie nav tikai vadītāji: darbaholisms zeļ visur, kur satiekas augstas prasības, neskaidras robežas un pašvērtējums, kas piesaistīts rezultātiem.
Čaklums, iesaiste un atkarība: trīs dažādas lietas
Stundu skaits ir vissliktākais darbaholisma mērs, jo daudz strādāt var trīs dažādos režīmos. Čaklums ir izvēle: cilvēks strādā daudz, kad vajag, un mierīgi atpūšas, kad var. Iesaiste (angļu val. work engagement) ir mīlestība: darbs aizrauj, dod enerģiju un jēgu, bet atpūta tik un tā ir patīkama. Atkarība ir spaids: cilvēks strādā nevis tāpēc, ka gribas, bet tāpēc, ka nestrādāt ir nepanesami, un darbs enerģiju nevis dod, bet izsūc.
Pētījumi rāda, ka iesaistīti darbinieki un darbaholiķi var strādāt vienādu stundu skaitu, taču viņu veselības rādītāji dramatiski atšķiras: pirmie zeļ, otrie slīd uz izsīkumu, sirds un asinsvadu slimību risku un depresiju. Izšķirošie jautājumi ir vienkārši: vai spējat apstāties bez nemiera? Vai atpūta jums ir patīkama vai tukša? Vai strādājat „uz kaut ko” (mērķi) vai „prom no kaut kā” (trauksmes, vainas, tukšuma)? Tieši atbildes uz tiem mēra šis tests.
No kurienes rodas darbaholisms?
Biežākā sakne ir nosacīts pašvērtējums: dziļi iemācīts vienādojums „esmu tik vērtīgs, cik sasniedzu”. Tas bieži nāk no bērnības, kur mīlestība un uzmanība tika dota par rezultātiem, un pieaugušā dzīvē katru atpūtas stundu pārvērš par vērtības zudumu. Līdzās tam darbojas perfekcionisms (nekad nav pietiekami labi, tāpēc nekad nevar apstāties) un trauksme, kurai darbs ir visefektīvākais legālais nomierinātājs: kamēr strādā, nedomā. Ja atpazīstat šos mehānismus, vērts izpildīt perfekcionisma un pašvērtējuma testus.
Savu daļu dod arī vide: kultūra, kurā aizņemtība ir statusa zīme, darbs bez robežām (attālinātais darbs izšķīdināja arī fiziskās robežas), vadītāji, kas atbild uz vēstulēm pusnaktī un to pašu gaida no citiem. Tāpēc godīgi jāsaka: darbaholisms ir gan personīga, gan sistēmiska problēma, un dažreiz svarīgākais solis ir nevis terapija, bet darbavietas vai lomas maiņa. Vai jūsu darbavieta ir veselīga, var paskatīties arī no malas: izdegšanas apmēru mēra izdegšanas tests.
Kā izkāpt: virzieni, kas darbojas
Pirmais virziens ir robežas kā struktūra, nevis kā nodomi: noteiktas darba beigas ar rituālu (saraksts rītdienai, aizvērts dators, iziešana no mājām vai kabineta), telefons bez darba e-pasta pēc noteiktas stundas, pilna brīvdiena katru nedēļu. Darbaholiķim robežas sākumā rada nemieru, un tas ir normāli: nemiers ir abstinence, un tas pāriet dažu nedēļu laikā, ja robežas tiek ievērotas. Otrais virziens: atpūtas treniņš. Sākt ir vieglāk ar aktīvu atpūtu (sports, pārgājieni, tikšanās), jo tukšs miers sākumā ir nepanesams; spēja vienkārši būt nāk vēlāk.
Trešais un dziļākais virziens: pašvērtējuma pārcelšana no rezultātiem uz sevi. Tas ir terapijas darbs (kognitīvi biheiviorālajai terapijai šeit ir labi rezultāti), taču to var sākt arī patstāvīgi: pamanīt vainas balsi atpūtas laikā un apzināti tai nepakļauties, vērtēt dienas ne tikai pēc padarītā, audzēt identitātes daļas ārpus darba (attiecības, hobijus, ķermeni). Palīdz arī dzīves līdzsvara tests: tas parāda, kuras jūsu dzīves jomas cieš badu, kamēr darbs dzīro.
Biežāk uzdotie jautājumi
Strādāju daudz, bet darbs man patīk. Vai esmu darbaholiķis?
Ne obligāti: daudz strādāt aiz mīlestības pret darbu (iesaiste) un iekšēja spaida dēļ (atkarība) ir dažādas lietas. Tests tās atšķir pēc trim pazīmēm: vai spējat apstāties bez nemiera, vai atpūta ir patīkama un vai darbs dod enerģiju, nevis tikai to atņem. Ja visas trīs atbildes ir labvēlīgas, jūs, visticamāk, esat iesaistīts, nevis atkarīgs.
Ar ko darbaholisms atšķiras no izdegšanas?
Darbaholisms ir uzvedības modelis (pārmērīgs, kompulsīvs darbs), bet izdegšana ir tā biežas sekas (izsīkuma stāvoklis). Izdegt var arī bez darbaholisma (sliktas darbavietas dēļ), un darbaholiķis var ilgi turēties bez izdegšanas, līdz resursi beidzas. Ja rezultāts ir augsts, noderēs abi testi: tie parāda dažādas lietas.
Vai darbaholismu var „atmest” kā smēķēšanu, ja darbs tik un tā ir nepieciešams?
Laba analoģija šeit ir nevis smēķēšana, bet ēšanas traucējumi: no darba, tāpat kā no ēdiena, atteikties nevar, tāpēc mērķis ir nevis atturība, bet veselīgas attiecības. Praktiski tas nozīmē robežas (kad strādāju, kad ne), atpūtas treniņu un darbu ar saknēm (pašvērtējumu, trauksmi, perfekcionismu), visbiežāk ar psihologa palīdzību.
Mans partneris ir darbaholiķis. Kā viņam palīdzēt?
Pārmetumi („tev darbs ir svarīgāks par mums”) parasti izraisa aizsardzību, jo darbaholiķim darbs ir arī pašvērtējuma avots. Labāk darbojas konkrētība un siltums: nosauciet, kā jums pietrūkst („gribu vakaru ar tevi bez telefona”), piedāvājiet konkrētas vienošanās, nevis abstraktu „strādā mazāk”, un atbalstiet soļus pie speciālista, ja modelis ir dziļš. Un sargājiet savu dzīvi: gaidīšana, kamēr otrs mainīsies, nedrīkst kļūt par jūsu galveno nodarbi.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Andreassen C. S. u.c. (2012). Development of a work addiction scale. Scandinavian Journal of Psychology, 53(3).
- Clark M. A. u.c. (2016). All work and no play? A meta-analytic examination of the correlates and outcomes of workaholism. Journal of Management, 42(7).
- Schaufeli W. B., Taris T. W., van Rhenen W. (2008). Workaholism, burnout, and work engagement: Three of a kind or three different kinds of employee well-being? Applied Psychology, 57(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.