Sociālo tīklu atkarības tests
Sociālie tīkli ir veidoti tā, lai tos būtu grūti nolikt malā: bezgalīga plūsma, negaidīti atalgojumi, citu dzīvju skatlogs un bailes kaut ko palaist garām notur uzmanību labāk nekā jebkurš kazino. Lielākajai daļai tas maksā tikai laiku, taču dažiem cilvēkiem lietošana kļūst līdzīga atkarībai: tīkli aizņem domas, regulē garastāvokli, un mēģinājumi lietot mazāk cits pēc cita izgāžas.
Divpadsmit jautājumus uzrakstījām paši. Tie aptver tās pašas sešas atkarības jomas, ko apraksta Bergenas sociālo mediju atkarības skala (BSMAS), no uzmācīgām domām līdz abstinencei un konfliktiem ar citām dzīves jomām, taču tie nav BSMAS jautājumi, tāpēc punkti ar oficiālās skalas punktiem nav salīdzināmi. Atbildiet, domājot par visiem saviem sociālajiem tīkliem kopā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Vai sociālo tīklu atkarība ir īsta?
Oficiālajos diagnožu sarakstos „sociālo tīklu atkarības” nav, taču pētnieki šo parādību fiksē jau vairāk nekā desmit gadus. Norvēģijas Bergenas universitātes zinātnieki, kas izstrādāja BSMAS skalu (šī testa jautājumi ir mūsu pašu, bet aptver tās pašas jomas), parādīja, ka dažu cilvēku attiecības ar sociālajiem tīkliem atbilst visām sešām klasiskajām atkarības sastāvdaļām: nozīmīgumam (tīkli aizņem domas), garastāvokļa regulēšanai (tos izmanto, lai mainītu jūtas), tolerancei (vajag arvien vairāk), abstinencei (bez tiem ir nemierīgi), konfliktam (cieš citas jomas) un recidīvam (mēģinājumi lietot mazāk izgāžas).
Mehānisms ir tāds pats kā azartspēlēs: mainīgs atalgojums. Katra atsvaidzināšana ir loterija (varbūt būs kaut kas interesants, varbūt nekā), un tieši neparedzams atalgojums visspēcīgāk trenē smadzeņu dopamīna sistēmu. Pievienojiet bezgalīgu plūsmu (nav dabiska „beigu” signāla), sociālo apstiprinājumu („patīk” ir tieša sociālā atalgojuma poga) un algoritmus, kas mācās tieši jūsu vājās vietas, un iegūsiet produktu, pret kuru parasts gribasspēks cīnās nevienlīdzīgā cīņā.
FOMO: bailes, kas neļauj nolikt telefonu
FOMO (angļu val. fear of missing out, bailes palaist garām) ir sajūta, ka citi tieši šobrīd piedzīvo kaut ko svarīgu un interesantu bez tevis, un, ja neieskatīsies, paliksi ārpusē. Pētnieki, kas izstrādāja FOMO skalu (Pšibilskis un kolēģi), parādīja, ka tieši šī sajūta ir viens no spēcīgākajiem problemātiskas sociālo tīklu lietošanas dzinējiem: jo lielāks FOMO, jo biežāka pārbaudīšana, un jo biežāka pārbaudīšana, jo vairāk redzi, ko „palaid garām”, un loks noslēdzas.
FOMO paradokss ir tāds, ka tas mēra nevis realitāti, bet skatlogu: sociālajos tīklos cilvēki rāda savas dzīves labākos 5 procentus brīžu, bet skatītājs tos salīdzina ar savu pilno ikdienu. Pretlīdzeklis nav vairāk informācijas, bet apzināts JOMO (prieks palaist garām): atzīšana, ka palaist garām 99 procentus plūsmas nav zaudējums, bet normāla dzīve. Praktiski FOMO vājinās, kad pieaug iesaiste savā īstajā dzīvē: jo vairāk jēgas šeit, jo mazāk svarīgi, kas notiek tur.
Kā sociālie tīkli ietekmē pašsajūtu?
Pētījumu kopums rāda niansētu ainu: problēma nav pati lietošana, bet tās veids un apjoms. Atšķirību rada trīs lietas:
- Pasīva vai aktīva lietošana: bezgalīga svešu dzīvju ritināšana konsekventi saistīta ar sliktāku garastāvokli un skaudību, bet aktīva saziņa (ziņas, sarunas ar paziņām) ar labāku
- Salīdzināšanās: jo vairāk salīdzināties ar skatlogu dzīvēm un ķermeņiem, jo sliktāk pašvērtējumam; īpaši jutīgi ir pusaudži
- Miega cena: lietošana vakarā un naktī zog miegu, bet miega trūkums savukārt palielina trauksmi un aizkaitināmību, ko atkal remdē ritināšana
Kā atgūt kontroli: vide gribasspēka vietā
Visefektīvākā stratēģija nav cīņa ar sevi, bet berzes dizains: impulss atvērt sociālo tīklu dzīvo dažas sekundes, tāpēc katrs papildu solis to nogalina. Praktiski: izslēgt visus nevajadzīgos paziņojumus, izvākt lietotnes no sākuma ekrāna (vai izdzēst un lietot pārlūkā), bezkrāsains ekrāna režīms, telefons citā istabā darba un miega laikā. Un otrādi: tam, ar ko gribat nodarboties ritināšanas vietā (grāmatai, mūzikas instrumentam, sporta apaviem), jābūt pa rokai.
Otrais virziens ir vajadzības aizstāšana: ritināšana vienmēr kaut kam kalpo, garlaicībai, trauksmei, vientulībai, atlikšanai. Nedēļu pavērojiet, kad roka stiepjas pēc telefona, un ieraudzīsiet savu īsto vajadzību; tad to var apmierināt tieši. Ja galvenais āķis ir izklaidīga uzmanība, izpildiet uzmanības koncentrācijas testu, bet, ja telefons vispār ir pielipis pie rokas, telefona atkarības testu. Plašāk par interneta paradumiem kopumā uzzināsiet interneta atkarības testā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko šis tests atšķiras no telefona un interneta atkarības testiem?
Tie mēra dažādus slāņus: telefona tests mēra attiecības ar pašu ierīci (nomofobija, pārbaudīšanas paradumi), interneta tests aptver visu lietošanu (sērfošanu, spēles, video), bet šis tests ir vērsts tieši uz sociālajiem tīkliem, kuru dzinēji ir specifiski: plūsma, salīdzināšanās, FOMO, „patīk”. Ja problēma ir izteikta, visticamāk, augsti būs visi trīs rezultāti, bet šis parādīs, vai tieši sociālie tīkli ir epicentrs.
Cik daudz laika sociālajos tīklos ir „par daudz”?
Universāla skaitļa nav: problēmu nosaka nevis stundas, bet kontrole un cena. Divas stundas mērķtiecīgas lietošanas var būt veselīgas, bet pusstunda kompulsīvas nakts ritināšanas kaitīga. Tomēr pētījumos robeža, aiz kuras konsekventi pieaug pašsajūtas problēmas (īpaši pusaudžiem), bieži tiek novilkta pie aptuveni 3 stundām dienā.
Vai digitālais detokss darbojas?
Kā pārlāde jā: nedēļa vai mēnesis bez sociālajiem tīkliem atjauno miegu, uzmanību un parāda, cik daudz laika jums patiesībā ir. Kā vienreizējs brīnums nē: ja pēc detoksa atgriežaties tajā pašā vidē (visi paziņojumi ieslēgti, lietotnes sākuma ekrānā, vajadzības nemainīgas), paradums atgriežas pāris nedēļu laikā. Darbojas detokss plus vides pārkārtošana plus atbilde uz jautājumu, kādu vajadzību ritināšana jums apmierināja.
Uztraucos par bērna vai pusaudža sociālo tīklu lietošanu. Ar ko sākt?
Sāciet ar sarunu bez moralizēšanas: ko bērns tur dara, kas patīk, kas kaitina. Aizliegumi bez attiecībām darbojas īsu brīdi un iemāca slēpt. Efektīvāk ir: kopīgi noteikumi visai ģimenei (ēšana un nakts bez ekrāniem, telefoni lādējas virtuvē), jūsu pašu piemērs un uzmanība cēloņiem, jo pusaudzim, kurš sociālajos tīklos slēpjas no vientulības vai trauksmes, vispirms vajag palīdzību tieši tur. Ja redzat izteiktas garastāvokļa pārmaiņas, aprunājieties ar skolas psihologu vai ģimenes ārstu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Andreassen C. S. u.c. (2016). The relationship between addictive use of social media and video games and symptoms of psychiatric disorders. Psychology of Addictive Behaviors, 30(2).
- Przybylski A. K., Murayama K., DeHaan C. R., Gladwell V. (2013). Motivational, emotional, and behavioral correlates of fear of missing out. Computers in Human Behavior, 29(4).
- Verduyn P. u.c. (2017). Do social network sites enhance or undermine subjective well-being? A critical review. Social Issues and Policy Review, 11(1).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.