Domāšanas stila tests
Iedodiet četriem cilvēkiem vienu un to pašu problēmu: viens sāks to sadalīt daļās un pārbaudīt faktus, otrs ģenerēs negaidītus risinājumus, trešais jautās: „Un kas reāli strādās pirmdien?”, ceturtais atkāpsies un zīmēs kopainu. Visi četri domā labi, tikai atšķirīgi: tie arī ir domāšanas stili.
Divpadsmit situācijas parādīs jūsu dominējošo stilu: analītisko, radošo, praktisko vai stratēģisko. Svarīga robeža: stils ir jūsu iecienītais ceļš, nevis spēju griesti (spējas mēra loģiskās domāšanas un IQ tests).
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Stils nav spēja: šī testa svarīgākā robeža
Domāšanas stils ir priekšroka (pa kuru ceļu prāts iet vislabprātāk), bet spējas ir dzinēja jauda (cik labi tas pa šo ceļu brauc). Roberts Sternbergs, kurš domāšanas stilus pētījis visvairāk, uzsvēra tieši to: stili nav tieši saistīti ar intelektu, un katrs stils var būt gan stiprs, gan vājš. Cilvēks ar analītiķa stilu var analizēt slikti, bet cilvēks ar radošo stilu var ģenerēt banalitātes: stils parāda virzienu, nevis kvalitāti.
Tāpēc šis tests neatbild, vai jūs domājat labi (tam ir loģiskās domāšanas un kritiskās domāšanas tests), bet tikai to, kādā veidā jūs domājat vislabprātāk.
Un kā ar kreiso un labo puslodi?
Populārs mīts vēsta: kreisā puslode ir loģika, labā ir radošums, un cilvēki iedalās pēc dominējošās. Neirozinātne šo priekšstatu ir atspēkojusi: abas puslodes strādā kopā gandrīz visos uzdevumos, un plašs smadzeņu attēlošanas pētījums (Nīlsens un kolēģi, 2013) neatrada pierādījumus, ka cilvēkos sistemātiski dominētu viena puslode. Atšķirības starp analītiķiem un radošajiem ir īstas, tikai to adrese nav puslodes, bet domāšanas ieradumi un priekšrocības.
Praktiskais secinājums ir iepriecinošs: ja stili ir ieradumi, nevis anatomija, tos var paplašināt. Analītiķis var trenēt ideju ģenerēšanu, radošais pabeigšanu, un smadzenes netraucēs ne vienam, ne otram.
Kā izmantot savu stilu (un pārējos trīs)?
Labākais lēmumu pieņemšanas algoritms izmanto visus četrus stilus pēc kārtas: stratēģis jautā „ko gribam panākt un vai ir vērts?”, radošais ģenerē variantus bez cenzūras, analītiķis tos pārbauda ar faktiem un loģiku, praktiķis izvēlas to, kas reāli īstenojams, un pārvērš to plānā. Viens cilvēks reti ir stiprs visos posmos, tāpēc vai nu veido komandu no dažādiem stiliem, vai apzināti maina cepures (Edvarda de Bono domāšanas cepuru metode ir tieši par to).
Jūsu personīgā izaugsme slēpjas vājākajā posmā: paskatieties, kura josla zem rezultāta ir viszemākā, un veltiet tai vienu apzinātu treniņu nedēļā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai domāšanas stils var mainīties?
Jā: stili ir ieradumi, ko veido profesija, vide un vecums. Grāmatvedība audzina analītiķi, jaunuzņēmums stratēģi un praktiķi, bet vecāku loma, lai cik dīvaini tas būtu, visus četrus. Apzināts treniņs (ķeršanās pie citāda veida uzdevumiem) paplašina stilu dažu mēnešu laikā.
Kāds stils ir vislabākais vadītājam?
Pētījumi nepārprotamu favorītu neatrod: labi vadītāji ir visos stilos, un izšķiroša ir sava stila izpratne un komandas papildināšana ar trūkstošajiem. Visbīstamākais nav kāds konkrēts stils, bet aklums: vadītājs analītiķis bez radošajiem stagnē, vadītājs vizionārs bez praktiķiem skaisti bankrotē.
Mans stils nesakrīt ar manu darbu. Ko darīt?
Vispirms tas izskaidro nogurumu: strādāt pretēji savam stilam var, bet tas prasa vairāk enerģijas. Ceļi ir trīs: pārkārtot pienākumus tā, lai vairāk laika paliktu jūsu stiprajam posmam, kompensēt ar rīkiem un kolēģiem, vai, ja neatbilstība ir liela un pastāvīga, izpildīt testu par darba maiņu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Sternberg R. J. (1997). Thinking Styles. Cambridge University Press.
- Nielsen J. A. u. c. (2013). An evaluation of the left-brain vs. right-brain hypothesis with resting state functional connectivity magnetic resonance imaging. PLoS One, 8(8).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.