Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Personība

Humora stila tests

Humors nav viena lieta: ar to pašu smieklu mehānismu var satuvināt visus telpā esošos, uzlabot sev garastāvokli, iedzelt sāncensim vai pašam nolikt sevi zem kājām, lai citi pasmietos. Psihologs Rods Mārtins ar kolēģiem šīs atšķirības apkopoja četru humora stilu modelī un HSQ aptaujā: divi stili ir veselīgi (draudzīgais un sevi stiprinošais), divi riskanti (agresīvais un sevi pazemojošais).

12 jautājumus sagatavojām paši pēc šī modeļa. Tie nav HSQ aptaujas jautājumi, tāpēc punktus nevar salīdzināt ar tās oficiālajiem rezultātiem, bet tie parādīs, kurš stils jums dominē un ko tas stāsta par jūsu attiecībām ar citiem un pret sevi.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Četri humora stili pēc Mārtina

Rods Mārtins ar kolēģiem (2003) humoru sadalīja pēc divām asīm: uz ko tas vērsts (uz sevi vai uz attiecībām ar citiem) un kam tas kalpo (labsajūtai vai uz tās rēķina). Tā rodas četri stili: draudzīgais (attiecībām, veselīgs), sevi stiprinošais (sev, veselīgs), agresīvais (attiecībām, uz citu rēķina) un sevi pazemojošais (sev, uz sava rēķina). Viņu HSQ aptauja kļuva par humora pētījumu standartu.

Galvenais pētījumu secinājums: humora daudzums pats par sevi neko nepasaka par pašsajūtu, izšķirošs ir stils. Cilvēks, kurš daudz joko, var būt gan veselīgākais, gan nelaimīgākais telpā, atkarībā no tā, kam viņa smiekli kalpo.

Humors attiecībās un darbā

Pāru pētījumos draudzīgais un stiprinošais humors saistās ar lielāku apmierinātību ar attiecībām, bet agresīvais (īpaši izsmiekls par partneri) ir sarkanais karogs: pastāvīga ironija par partneri citu klātbūtnē bieži ir nicinājuma forma, viena no attiecībām kaitīgākajām. To atšķirt ir viegli pēc adresāta sejas izteiksmes pēc joka.

Darbā humors ir abpusgriezīgs rīks: tas stiprina komandas un mazina stresu, bet tā agresīvā forma no vadītāja puses darbojas kā iebiedēšana ar alibi. Noteikums ir vienkāršs: smieties uz augšu (par sevi, par varu, par situāciju) ir droši, smieties uz leju gandrīz nekad.

Vai humora stilu var mainīt?

Jā: stils ir ieradums, nevis daba. Vispirms palīdz pamanīšana (kāda veida joki izsprūk automātiski un kādās situācijās), pēc tam aizstāšana: dzēlīguma enerģiju var novirzīt uz situāciju absurdumu (no agresīvā uz draudzīgo), bet sevis šaustīšanu uz kopīgu neveiksmju komismu (no pazemojošā uz stiprinošo). Saturs līdzīgs, adresāts cits.

Dziļāk ieskatīties vērts tad, ja humors ir vienīgais emociju kanāls: ja par visu, kas sāp, protat tikai jokot, vērts trenēt arī tiešu runāšanu par jūtām, sākumam kaut vai ar emociju izpratnes testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Man patīk melnais humors. Kurš tas ir stils?

Melnais humors ir saturs, nevis stils: tas var kalpot jebkuram no četriem. Smiekli par nāvi, kas mediķiem palīdz izturēt maiņu, ir sevi stiprinoši; tie paši smiekli, vērsti pret konkrētu slimu cilvēku, jau ir agresīvi. Starp citu, pētījumi melnā humora cienītājus attēlo maigāk, nekā parasti domā: tā izpratne saistās ar intelektu, nevis ar ļaunumu.

Vai paškritisks humors vienmēr ir slikts?

Nē: dozēta paškritika ir šarma un droša pašvērtējuma pazīme (smieties par sevi var tikai tas, kurš sevis nebaidās). Riskanta tā kļūst, ja dominē: kad sevi pazemot vajag tāpēc, lai jūs pieņemtu, vai kad joki par sevi ir publiski, bet sāpes zem tiem īstas. Deva un motīvs atšķir šarmu no brūces.

Partneris draugu klātbūtnē mani nemitīgi „pa jokam” izsmej. Vai tas ir normāli?

Sistemātisks izsmiekls par partneri, īpaši citu klātbūtnē, nav humora stils, bet cieņas jautājums: Gotmana pētījumos nicinājums (kura forma bieži ir tieši „joki”) ir spēcīgākais attiecību izjukšanas priekšvēstnesis. Pasakiet tieši, ka jums tas nav smieklīgi; reakcija uz šādu sarunu pasaka vairāk nekā paši joki. Skatiet arī toksisku attiecību testu.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Martin R. A. u. c. (2003). Individual differences in uses of humor and their relation to psychological well-being: development of the Humor Styles Questionnaire. Journal of Research in Personality, 37(1).
  • Martin R. A., Ford T. E. (2018). The Psychology of Humor: An Integrative Approach. Academic Press.
Vai šis tests jums bija noderīgs?