Iepirkšanās atkarības tests
Iepirkšanās atkarība (to dēvē arī par šopoholismu vai oniomāniju) nav aizraušanās ar skaistām lietām, bet atkārtots loks: spriedze, pirkuma „medības”, īss atvieglojums un vainas sajūta ar slēptiem iepakojumu kalniem. Lietas šeit ir tikai aizsegs, īstā prece ir emocijas.
Divpadsmit mūsu sagatavotie jautājumi aptver tās pašas jomas kā Bergenas iepirkšanās atkarības skala (pati skala minēta avotos), taču tas nav tās tulkojums, tāpēc rezultātu nevar salīdzināt ar skalas oficiālajiem punktiem. Tie palīdzēs pārbaudīt, vai jūsu attiecības ar pirkumiem vēl ir veselīgas vai jau atgādina atkarību.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kur ir robeža starp izšķērdību un atkarību?
Robeža iet nevis pa summu, bet pa funkciju un kontroli. Izšķērdīgs cilvēks pērk daudz, taču pērk to, ko grib, priecājas par pirkumiem un var apstāties, kad budžets to liek. Kompulsīvs pircējs pērk nevis lietas, bet stāvokli: spriedzes noņemšanu, medību azartu, īsu „es to esmu pelnījis” brīdi. Tāpēc lietas bieži paliek neizsaiņotas, un prieka vietā nāk vainas sajūta.
Otra atšķirīgā pazīme ir slēpšana: kad iepakojumi tiek nesti mājās, „kamēr neviens neredz”, un cenas tiek nosauktas mazākas, cilvēks jau pats zina, ka kaut kas nav kārtībā. Trešā ir neveiksmīgi mēģinājumi ierobežot: solījumi „no pirmdienas vairs nepērku” sabrūk tieši tāpat kā smēķētāja „pēdējā cigarete”.
Kāpēc interneta veikali ir visbīstamākie?
Fiziskā veikalā starp vēlmi un pirkumu bija dabiski šķēršļi: vajadzēja aiziet, izvēlēties, nostāties rindā, samaksāt ar redzamu naudu. Interneta tirdzniecība tos visus novāca un vēl pievienoja dzinējus: maksājums ar vienu klikšķi nesāp, veikals kabatā ir pieejams visu diennakti, bet algoritmi rāda tieši to, kam jums visgrūtāk pretoties.
Klāt nāk mākslīga steidzamības sajūta: atlaižu atpakaļskaitīšanas pulksteņi, „palikuši 2 gab.”, atgādinājumi par grozu. Tas viss ir veidots, lai apietu racionālu apsvēršanu, tāpēc cīņa ar gribasspēku pret dizainu ir nevienlīdzīga. Efektīvāk ir mainīt vidi: izdzēst lietotnes, kartes un jaunumu vēstules, lai starp impulsu un pirkumu atkal rastos attālums.
Kas palīdz apstāties?
Vislabāk izpētītā palīdzība ir kognitīvi biheiviorālā terapija, bieži grupā: tajā mācās atpazīt iepirkšanās izraisītājus, pārlaist tieksmes vilni (tas ilgst minūtes, nevis stundas) un aizstāt iepirkšanos ar citiem emociju regulēšanas veidiem. Tā kā kompulsīva iepirkšanās bieži pavada depresiju, trauksmi vai impulsivitāti, vērts pārbaudīt arī šīs jomas.
Praktiskais pamats vienmēr ir tas pats: dienasgrāmata (kad, ko, kāda emocija), berzes atjaunošana (24 stundu noteikums, nekādu saglabātu karšu), finanšu atklātība ar tuvu cilvēku un alternatīvas tām pašām emocijām (kustības, saruna, duša groza vietā).
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai iepirkšanās atkarība ir īsta diagnoze?
Oficiālajos slimību sarakstos atsevišķas diagnozes pagaidām nav, taču kompulsīvas iepirkšanās parādība pētījumos aprakstīta jau sen, un tās mehānisms ir līdzīgs citām uzvedības atkarībām. Palīdzība darbojas neatkarīgi no nosaukuma: tiek strādāts ar uzvedības loku un emocijām, kas slēpjas aiz tā.
Pērku tikai izpārdošanās un „ietaupu”. Vai arī tā ir problēma?
Ietaupīt var, tikai nepērkot: atlaide nevajadzīgai lietai ir izdevums, nevis ietaupījums. Ja izpārdošanas liek pirkt to, uz ko bez atlaides pat nepaskatītos, un pēc tām paliek vainas sajūta vai uzkrājas lietas, tas ir tas pats loks, tikai ar labāku aizsegu.
Ar ko iepirkšanās atkarība atšķiras no krāšanas?
Iepirkšanās atkarības centrā ir pats pirkšanas akts un tā emocijas, bet lietas pēc tam bieži vairs neinteresē. Krāšanas traucējumu centrā ir nespēja izmest un spēcīga pieķeršanās lietām. Tās var iet kopā, taču tie ir dažādi mehānismi: pārbaudīt sevi varat krāšanas traucējumu testā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Andreassen C. S. u.c. (2015). The Bergen Shopping Addiction Scale: reliability and validity of a brief screening test. Frontiers in Psychology.
- Black D. W. (2007). A review of compulsive buying disorder. World Psychiatry.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.