Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Izaugsmes domāšanas tests

Vai prāts un talanti ir doti uz visu mūžu, vai tos var izaudzēt? Psiholoģe Kerola Dveka pamanīja, ka cilvēki uz šo jautājumu atbild dažādi, un tas ietekmē viņu rīcību: vieni grūtu uzdevumu redz kā iespēju iemācīties, citi kā risku parādīt, ka viņiem „nav dotību”. Pirmo pieeju viņa nosauca par izaugsmes domāšanu (angl. growth mindset), otro par fiksēto domāšanu (angl. fixed mindset).

Četrpadsmit mūsu pašu sagatavotie apgalvojumi aptver to, ko pēta Dveka un viņas kolēģi: attieksmi pret intelektu, talantiem un personību, reakciju uz neveiksmi, kritiku un piepūli. Rezultāts parādīs, uz kuru pusi sliecaties. Zemāk atradīsiet arī to, ko motivācijas grāmatas bieži nestāsta: ko par domāšanas veida ietekmi rāda lieli, rūpīgi pētījumi.

Dalīties:
14 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir izaugsmes un fiksētā domāšana?

Ideja radās no Kerolas Dvekas pētījumiem ar bērniem. 1988. gadā viņa kopā ar Elenu Legetu aprakstīja, ka bērni, saskaroties ar grūtiem uzdevumiem, uzvedas divējādi: vieni padodas un sāk sevi noniecināt, citi cenšas vēl vairāk un meklē jaunus risinājumus. Atšķirība, pēc autoru domām, ir saistīta ar to, ko bērni domā par prātu: vai tas ir nemainīgs lielums vai var augt.

Kas uzskata, ka spējas ir nemainīgas, tas cenšas pierādīt, ka tās viņam ir, tāpēc izvairās no riska un kļūdām. Kas uzskata, ka spējas aug, tas cenšas iemācīties, tāpēc kļūdas uzskata par procesa daļu. Plašākai sabiedrībai Dveka šo ideju atklāja 2006. gadā grāmatā „Mindset”, un kopš tā laika tā kļuvusi par vienu no populārākajiem psiholoģijas jēdzieniem skolās un uzņēmumos.

Kā domāšanas veids izpaužas ikdienā?

Domāšanas veids visvairāk redzams nevis tad, kad veicas, bet tad, kad ir grūti. Cilvēks ar fiksēto domāšanu pēc sliktas atzīmes biežāk domā „es vienkārši neprotu matemātiku”, bet cilvēks ar izaugsmes domāšanu „man jāgatavojas citādi”. Abi var būt vienlīdz spējīgi, taču viņu nākamais solis atšķirsies.

  • Izaicinājumi: vai izvēlaties drošus uzdevumus vai tos, kuros vairāk iemācītos?
  • Neveiksmes: vai tās jums ir spriedums vai informācija?
  • Piepūle: vai tā liecina par dotību trūkumu vai ir normāla mācīšanās daļa?
  • Kritika: vai no tās aizstāvaties vai meklējat, kas tajā noderīgs?
  • Citu panākumi: vai tie jūs pazemo vai iedvesmo?

Ko rāda lieli pētījumi: godīgs vērtējums

Populārās grāmatās un apmācībās izaugsmes domāšanu dažkārt pasniedz kā atslēgu uz panākumiem. Lielāki un rūpīgāki pētījumi zīmē pieticīgāku ainu. Divas 2018. gada metaanalīzes (Sisk un kolēģi), kas apvienoja simtiem tūkstošu dalībnieku, parādīja, ka saistība starp domāšanas veidu un mācību rezultātiem ir vāja, un skolās īstenoto domāšanas veida programmu kopējā ietekme uz atzīmēm ir ļoti maza. Nedaudz lielāks labums novērots tikai dažām grupām, piemēram, skolēniem, kuriem mācības padodas grūtāk.

2019. gadā žurnālā „Nature” publicētais lielais nacionālais eksperiments ar ASV devīto klašu skolēniem (Yeager un kolēģi) parādīja, ka īsa, mazāk nekā stundu ilga tiešsaistes programma nedaudz uzlaboja vājāk sekmīgo skolēnu atzīmes, taču ietekme bija neliela un atkarīga no skolas vides: tā bija redzama tur, kur klasesbiedru attieksme atbalstīja mācīšanos. Secinājums ir vienkāršs: domāšanas veids ir svarīgs, bet tas ir viens no daudziem faktoriem, nevis brīnumains slēdzis.

Ar ko šis tests atšķiras no noturības un motivācijas testiem?

Domāšanas veids ir pārliecība par to, vai spējas mainās. Psiholoģiskās noturības tests mēra, cik ātri atgūstaties pēc grūtībām, bet motivācijas tests parāda, kas jūs mudina rīkoties. Šīs lietas ir saistītas: ticība izaugsmei var palīdzēt atgūties pēc neveiksmes, taču var ticēt izaugsmei un tomēr ilgi atgūties pēc trieciena.

Līdzīgi neveiksmes baiļu tests novērtē emociju, kas bieži pavada fiksēto domāšanu, bet perfekcionisma tests rāda, cik daudz prasāt no sevis. Ja jūs interesē, kā domāšanas ieradumi ietekmē pašsajūtu, plašāk par to lasiet rakstā par 10 domāšanas kļūdām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai izaugsmes domāšana tiešām darbojas?

Daļēji. Ticība, ka spējas var augt, ir saistīta ar lielāku neatlaidību un vēlmi pieņemt izaicinājumus, taču lieli pētījumi rāda, ka tās ietekme uz mācību rezultātiem ir maza un visvairāk pamanāma noteiktām grupām, piemēram, skolēniem, kuriem mācības padodas grūtāk. Domāšanas veids palīdz, ja līdzās ir laba mācīšana, laiks un atbalstoša vide, taču tos neaizstāj.

Vai savu domāšanas veidu var mainīt?

Jā, lai gan ne ar vienu teikumu. Palīdz atcerēties savus progresa piemērus, mainīt iekšējo runu („vēl neprotu”, nevis „neprotu”), slavēt sevi un citus par stratēģiju un neatlaidību, nevis par „dotībām”, un apzināti izvēlēties uzdevumus, kuros varat iemācīties. Svarīgākais ir nevis ticība, bet tas, ko ar to darāt pēc neveiksmes.

Kas ir „viltus izaugsmes domāšana”?

Tā Dveka un viņas kolēģi sauc bieži sastopamu pārpratumu: kad cilvēks domā, ka viņam ir izaugsmes domāšana, bet saprot to tikai kā piepūles slavēšanu vai pozitīvu attieksmi. Piepūle bez piemērotas stratēģijas un palīdzības bieži nenoved pie progresa, un bērnam pēc neveiksmes teiktais „galvenais, ka centies” var izklausīties kā mierinājums, nevis palīdzība. Īsta izaugsmes domāšana jautā: ko varu darīt citādi?

Vai fiksētā domāšana ir slikta?

Ne vienmēr. Dažas lietas tiešām mainās lēni, un reālistisks savu robežu vērtējums palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Problēma rodas tad, kad fiksētā pieeja traucē mēģināt to, ko patiesībā var iemācīties, vai kad katra neveiksme kļūst par spriedumu sev. Gandrīz visiem mums ir abu domāšanas veidu sajaukums.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur nosūtītas un nekur netiek saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?