Pateicības tests
Pateicība psiholoģijā nav pieklājīgs „paldies” un nav pienākums priecāties, bet gan tieksme pamanīt labās lietas un saprast, ka daļa no tām ir nākusi no citiem cilvēkiem vai apstākļiem. Vieniem šis ieradums piemīt dabiski, citi par labo atceras tikai tad, kad to zaudē. Pētījumi atkārtoti apliecina, ka pateicība ir saistīta ar labāku pašsajūtu un stiprākām attiecībām.
Četrpadsmit mūsu pašu sagatavotie apgalvojumi aptver četras pateicības puses: cik bieži pamanāt labo, cik viegli pateicaties, vai jūtat pateicību konkrētiem cilvēkiem un vai spējat saskatīt gaišāko pusi grūtā brīdī. Apgalvojumi sagatavoti, balstoties uz pateicības pētījumiem (McCullough, Emmons un Tsang, 2002), taču tie nav kādas konkrētas aptaujas kopija. Atbildiet tā, kā ir patiesībā, nevis kā „vajadzētu”.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir pateicība un no kurienes nāk šī ideja?
Psihologi pateicību iedala divos veidos: īslaicīgā sajūtā („paldies, ka palīdzēji”) un pastāvīgā tieksmē, kad cilvēks kopumā biežāk pamana labo un jūt, ka daudz ko ir saņēmis no citiem. Šis tests mēra otro. Pētnieki Maikls Makalovs, Roberts Emonss un Džo-Anna Canga 2002. gadā aprakstīja, ka pateicīgāki cilvēki pateicību izjūt stiprāk, biežāk, par vairāk lietām un attiecībā pret vairāk cilvēkiem.
Pēc dažiem gadiem Alekss Vuds ar kolēģiem apskatīja desmitiem pētījumu un secināja, ka pateicība ir viena no īpašībām, kas visciešāk saistītas ar labu pašsajūtu: pateicīgāki cilvēki vidēji ir apmierinātāki ar dzīvi, retāk izjūt negatīvas emocijas, viņiem ir stiprākas attiecības un labāks miegs. Tomēr lielākā daļa šo datu rāda saistību, nevis to, ka pateicība būtu vienīgais labklājības cēlonis.
Kā pateicība izpaužas ikdienā?
Pateicība atklājas sīkumos: vai pamanāt, ka kāds jums paturēja durvis, vai vakarā atceraties labu sarunu, vai tuviniekam sakāt, ka novērtējat viņa rūpes. Pateicīgi cilvēki parasti retāk skaudīgi salīdzina sevi ar citiem un ātrāk atgūstas pēc vilšanās, jo līdzās tam, kas neizdevās, redz arī to, kas palicis.
Pateicība ir arī sociāla emocija. Pētnieki pamanījuši, ka tā darbojas kā savdabīga attiecību „līme”: kad pateicamies, otrs cilvēks jūtas pamanīts, un mēs paši vairāk sliecamies atbildēt ar labestību. Tāpēc pateicība, kas paliek tikai galvā, dod mazāk nekā izteikta.
- Pamanīšana: katru dienu redzat labas lietas, pat mazas.
- Paušana: viegli pateicaties un sakāt cilvēkiem, ko viņi jums nozīmē.
- Pateicība cilvēkiem: saprotat, ka daudz ko esat saņēmuši no citiem.
- Perspektīva: grūtā laikā spējat redzēt arī to, kas joprojām ir labi.
Ar ko šis tests atšķiras no optimisma un laimes testiem?
Pateicība, optimisms un laime bieži iet roku rokā, taču tās ir dažādas lietas. Optimisma tests mēra, ko gaidāt no nākotnes, bet pateicība vērš skatienu uz to, kas jau ir tagad un bijis pagātnē. Var just pateicību par to, kas jums ir, un vienlaikus uztraukties par nākotni.
Laimes tests un labsajūtas tests novērtē, kā jūtaties, bet pateicības tests parāda vienu no ieradumiem, kas šo pašsajūtu var uzturēt. Ja jūs interesē, kādas vēl stiprās puses jums piemīt, pateicība ir viena no 24 rakstura stiprajām pusēm VIA klasifikācijā, bet savu izteiktāko stipro pušu grupu varat uzzināt rakstura stipro pušu testā.
Kas palīdz attīstīt pateicību (un ko no tā gaidīt)
Vislabāk izpētīti divi vingrinājumi. Pirmais ir pateicības dienasgrāmata: reizi vai dažas reizes nedēļā pierakstīt dažas lietas, par kurām jūtat pateicību. Emonsa un Makalova 2003. gada eksperimentā cilvēki, kuri vairākas nedēļas rakstīja šādus sarakstus, savu dzīvi vērtēja labvēlīgāk nekā tie, kuri rakstīja par ikdienas raizēm vai neitrāliem notikumiem. Otrais ir pateicības vēstule konkrētam cilvēkam, vislabāk nolasīta viņam personiski. Seligmana un kolēģu 2005. gada pētījumā šāda vēstule garastāvokli uzlaboja visvairāk no visiem izmēģinātajiem vingrinājumiem, taču iedarbība ilga apmēram mēnesi.
Svarīgi zināt arī robežas. 2021. gada metaanalīze, kas apvienoja 27 pētījumus, parādīja, ka pateicības vingrinājumu ietekme uz trauksmi un depresijas simptomiem ir neliela, bet, salīdzinot ar citām jēgpilnām nodarbēm, tā ir vēl mazāka. Pateicība ir noderīgs ieradums labākai ikdienas pašsajūtai, bet ne ārstēšana: ja jūs moka ieilgusi trauksme vai nomākts garastāvoklis, vērts vērsties pie speciālista, un vairāk par depresiju varat izlasīt atsevišķā aprakstā.
- Rakstiet konkrēti: nevis „par ģimeni”, bet „par to, ka māsa šodien piezvanīja”.
- Nav obligāti jāraksta katru dienu: pētījumā labums parādījās tikai tad, ja rakstīja reizi nedēļā, bet ne trīs reizes nedēļā, jo bieža rakstīšana ātri kļūst par rutīnu.
- Iekļaujiet cilvēkus, ne tikai lietas vai apstākļus.
- Nespiediet sevi just pateicību par to, kas patiešām sāp.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pateicību var iemācīties?
Daļēji jā. Pateicība ir diezgan noturīga īpašība, taču to var stiprināt ar ieradumiem: pateicības dienasgrāmatu, vēstulēm, apzinātu uzmanību labām lietām. Pētījumi rāda, ka šādi vingrinājumi nedaudz uzlabo garastāvokli un apmierinātību ar dzīvi, taču iedarbība ir neliela un bez atkārtošanas izzūd. Tas drīzāk līdzinās vingrošanai nekā vienreizējām zālēm.
Vai pateicība palīdz pret depresiju?
Pateicība ir saistīta ar labāku pašsajūtu, taču pētījumu apkopojumi rāda, ka pateicības vingrinājumi depresijas un trauksmes simptomus mazina tikai nedaudz. Tie var būt noderīgs papildinājums, bet ne ārstēšanas aizstājējs. Ja garastāvoklis ir nomākts ilgāk par divām nedēļām, izpildiet depresijas testu un aprunājieties ar ģimenes ārstu vai psihologu.
Vai pārāk liela pateicība var kaitēt?
Pati pateicība nekaitē, taču dažreiz tā kļūst par aizsegu citām problēmām. Ja pastāvīgi sakāt sev „man vajadzētu priecāties par to, kas man ir” un tāpēc nerunājat par savām vajadzībām vai paciešat aizvainojošu uzvedību, tā vairs nav pateicība, bet savu jūtu apklusināšana. Veselīga pateicība ļauj redzēt gan labo, gan to, ko gribat mainīt.
Kāpēc mans rezultāts ir zems, lai gan uzskatu sevi par pateicīgu cilvēku?
Tests jautā par ikdienas ieradumiem: cik bieži pamanāt un izsakāt pateicību. Var dziļi novērtēt savus tuviniekus, bet reti par to domāt vai to teikt. Turklāt rezultātu stipri ietekmē pašreizējais stāvoklis: nogurums, stress vai grūts periods uz laiku sašaurina uzmanību. Mēģiniet izpildīt testu vēlreiz pēc dažām nedēļām mierīgākā laikā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur nosūtītas un nekur netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- McCullough M. E., Emmons R. A., Tsang J.-A. (2002). The grateful disposition: A conceptual and empirical topography. Journal of Personality and Social Psychology, 82(1), 112-127.
- Wood A. M., Froh J. J., Geraghty A. W. A. (2010). Gratitude and well-being: A review and theoretical integration. Clinical Psychology Review, 30(7), 890-905.
- Emmons R. A., McCullough M. E. (2003). Counting blessings versus burdens: An experimental investigation of gratitude and subjective well-being in daily life. Journal of Personality and Social Psychology, 84(2), 377-389.
- Cregg D. R., Cheavens J. S. (2021). Gratitude interventions: Effective self-help? A meta-analysis of the impact on symptoms of depression and anxiety. Journal of Happiness Studies, 22, 413-445.
- Lyubomirsky S., Sheldon K. M., Schkade D. (2005). Pursuing happiness: The architecture of sustainable change. Review of General Psychology, 9(2), 111-131.
- Seligman M. E. P., Steen T. A., Park N., Peterson C. (2005). Positive psychology progress: Empirical validation of interventions. American Psychologist, 60(5), 410-421.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.