Robežstāvokļa personības traucējumu tests
Robežstāvokļa personības traucējumi (RPT, angļu val. BPD) ir emociju regulācijas traucējumi: emocijas ieslēdzas ātrāk, uzliesmo spēcīgāk un norimst lēnāk nekā vairumam cilvēku, un tas satricina attiecības, pašvērtējumu un ikdienas lēmumus. Tas nav „slikts raksturs” un nav retums: pēc dažādām aplēsēm tie ir 1-2 procentiem cilvēku, un ārstēšanā pēdējās desmitgadēs panākts milzīgs progress.
Divpadsmit mūsu sagatavotie jautājumi veidoti, balstoties uz klīniskajā skrīningā izmantoto MSI-BPD aptauju. Atbildiet „jā” tikai tad, ja pazīme jums ir raksturīga pastāvīgi, ilgāku laiku un dažādās situācijās.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir robežstāvokļa personības traucējumi?
Robežstāvokļa personības traucējumi (RPT) mūsdienu psiholoģijā tiek saprasti galvenokārt kā emociju regulācijas traucējumi. Pētnieces Māršas Linehanas vārdiem, cilvēki ar RPT ir kā ar apdegušu ādu: tas, kas citiem ir pieskāriens, viņiem ir sāpes. Emocionālā reakcija ieslēdzas ātrāk, ir spēcīgāka un ilgāk norimst, tāpēc dzīve pārvēršas nemitīgā vētru pārvarēšanā. No tā izriet arī citas pazīmes: vētrainas attiecības (jo tuvība raisa gan mīlestību, gan bailes tikt pamestam), impulsīva rīcība (jo tā uz brīdi remdē nepanesamas jūtas), nestabils priekšstats par sevi un tukšuma sajūta.
Svarīgi atdalīt traucējumus no stigmas: RPT nav ne „grūts raksturs”, ne manipulēšana, ne untumi. Tas ir stāvoklis ar skaidriem neirobioloģiskiem un attīstības faktoriem (bieži, lai gan ne vienmēr, tā saknes ir agrīnā traumā vai vidē, kurā bērna jūtas netika uztvertas nopietni), un to var ārstēt. Šie traucējumi ir aptuveni 1-2 procentiem cilvēku, bet starp tiem, kuri vēršas pie garīgās veselības speciālistiem, to ir krietni vairāk.
Deviņas pazīmes un kāpēc ar testu nepietiek
Klīniskie kritēriji (DSM-5) apraksta deviņas RPT pazīmes: centienus izvairīties no pamešanas, nestabilas un intensīvas attiecības, identitātes traucējumus, kaitīgu impulsivitāti, paškaitējumu vai pašnāvniecisku uzvedību, emocionālo nestabilitāti, hronisku tukšuma sajūtu, nevaldāmas dusmas un īslaicīgas paranojas vai disociācijas epizodes stresa laikā. Diagnozei nepieciešamas vismaz piecas pazīmes, kas ir pastāvīgas, sākušās jaunībā un būtiski traucē dzīvi.
Tieši tāpēc neviens tiešsaistes tests nevar RPT ne apstiprināt, ne noliegt: katra no deviņām pazīmēm atsevišķi gadās gan veseliem cilvēkiem grūtos periodos, gan cilvēkiem ar citiem stāvokļiem. Speciālists vērtē nevis „jā vai nē”, bet pazīmju dziļumu, ilgumu, kontekstu un to savstarpējo saistību. Šī testa uzdevums ir pieticīgāks un godīgāks: palīdzēt saprast, vai jūsu pārdzīvojumi ir līdzīgi RPT un vai vērts par tiem konsultēties.
Ar ko RPT visbiežāk sajauc?
Visbiežāk RPT sajauc ar bipolāriem traucējumiem, jo abus apraksta ar vārdiem „garastāvokļa svārstības”. Atšķiras ritms: bipolāro traucējumu epizodes ilgst nedēļām un mainās diezgan neatkarīgi no ārējiem notikumiem, bet RPT emocijas svārstās stundu laikā un gandrīz vienmēr kā reakcija uz notikumiem attiecībās (ziņu, skatienu, kritiku). Otra bieža neskaidrība ir ar ADHD: impulsivitāte un emocionāla nestabilitāte raksturīga abiem, un dažreiz abi stāvokļi pastāv vienlaikus.
Trešā pārklāšanās ir ar posttraumatisko stresu, īpaši ar komplekso traumu pēc ilgstošām sāpīgām attiecībām bērnībā: simptomu saraksti ir līdzīgi, un robeža starp komplekso PTSS un RPT ir viena no apspriestākajām tēmām psihiatrijā. Praktiskais secinājums ir vienkāršs: ja atpazīstat sevi vairākos aprakstos, tas nav iemesls panikai, bet vēl viens arguments par labu speciālista izvērtējumam, jo no pareizas atbildes atkarīgs ārstēšanas ceļš.
Ārstēšana un prognoze: vairāk cerību, nekā domājat
RPT ilgi pavadīja pesimistisks mīts „personību nevar mainīt”. Pētījumi to ir atspēkojuši. Māršas Linehanas izstrādātā dialektiskā uzvedības terapija (DBT) ir strukturēta programma, kas māca konkrētas prasmes (emociju regulēšanu, spēju izturēt distresu, efektīvu saskarsmi, apzinātību), un tā kļuvusi par zelta standartu ar stabilu pierādījumu bāzi. Efektīva ir arī mentalizācijā balstīta terapija (MBT) un citas specializētas metodes. Medikamenti RPT neārstē, bet dažreiz tiek nozīmēti blakus stāvokļiem (depresijai, trauksmei).
Arī prognoze ir labāka, nekā izklausās diagnozes nosaukums: ilgtermiņa novērošanas pētījumi (piemēram, Zanarini un kolēģu) rāda, ka 10 gadu laikā remisiju sasniedz lielākā daļa pacientu, un sasniegtā remisija lielākoties saglabājas. Ceļš uz palīdzību var sākties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita. Visgrūtākais parasti ir pirmais zvans, un to var izdarīt jau šodien.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt robežstāvokļa personības traucējumus?
Nē. Tests veidots pēc MSI-BPD un paredzēts pašpārbaudei: tas parāda, vai jūsu pārdzīvojumi ir līdzīgi RPT, bet diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs klīniskā izvērtējumā. Pazīmes pārklājas ar bipolāriem traucējumiem, ADHD, PTSS un depresiju, tāpēc pašdiagnostika šeit ir īpaši neuzticama.
Ar ko RPT atšķiras no bipolāriem traucējumiem?
Ar ritmu un cēloni. Bipolāro traucējumu garastāvokļa fāzes ilgst nedēļām vai mēnešiem un mainās diezgan neatkarīgi no ārējiem notikumiem, bet RPT emocijas svārstās stundu laikā un gandrīz vienmēr reaģē uz notikumiem attiecībās: kritiku, atstumšanas zīmi, konfliktu. Tā kā ārstēšana būtiski atšķiras, šos stāvokļus nošķirt ir speciālista darbs.
Vai robežstāvokļa personības traucējumus var izārstēt?
Prognoze ir laba: ilgtermiņa pētījumi rāda, ka 10 gadu laikā remisiju sasniedz lielākā daļa cilvēku, un specializēta terapija (īpaši DBT) būtiski mazina simptomus un paškaitējuma risku. Precīzāks vārds nekā „izārstēšana” ir „iemācīšanās”: cilvēks iemācās regulēt emocijas, kuras agrāk varēja tikai paciest, un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
Tests parādīja daudz pazīmju. Ko darīt tagad?
Vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra un paņemiet līdzi testa rezultātu kā sarunas sākumu. Ja jums ir domas par paškaitējumu, negaidiet vizīti: zvaniet uz 116 123 (visu diennakti) vai akūtā krīzē uz 113. Krīzes pāriet, un palīdzība darbojas.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas. Jutīgiem jautājumiem tas ir īpaši svarīgi.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Zanarini M. C. u.c. (2003). A screening measure for BPD: The McLean Screening Instrument for Borderline Personality Disorder (MSI-BPD). Journal of Personality Disorders, 17(6).
- Linehan M. M. (1993). Cognitive-Behavioral Treatment of Borderline Personality Disorder. Guilford Press.
- Gunderson J. G. (2011). Borderline personality disorder. New England Journal of Medicine, 364(21).
- Zanarini M. C. u.c. (2012). Attainment and stability of sustained symptomatic remission and recovery among patients with borderline personality disorder. American Journal of Psychiatry, 169(5).
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.
