Laimes tests
Psihologi laimi mēra nopietni, tikai sauc to pieticīgāk: par subjektīvo labklājību. To veido divas daļas: apmierinātība ar dzīvi (kā vērtējat savu dzīvi kopumā) un emocionālais fons (cik ikdienā ir prieka un cik grūtību). Abas daļas var izmērīt, un abas var vairot.
Šī testa pamatā ir SWLS (Satisfaction with Life Scale), pasaulē pazīstamākā apmierinātības ar dzīvi skala, ko 1985. gadā izveidoja Eds Dīners (Ed Diener) un kas izmantota tūkstošiem pētījumu. Tās pieciem apgalvojumiem pievienojām piecus jautājumus par ikdienas emocionālo fonu. Atbildiet spontāni, jo pirmā atbilde parasti ir visprecīzākā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kā zinātne mēra laimi?
Laimes pētījumos visbiežāk mēra subjektīvo labklājību, ko veido trīs komponenti: apmierinātība ar dzīvi (kognitīvs vērtējums „kā man kopumā klājas”), pozitīvo emociju biežums un negatīvo emociju biežums. Pirmā komponenta mērīšanai Eds Dīners ar kolēģiem 1985. gadā izveidoja SWLS, piecu apgalvojumu skalu, kas kļuva par pētījumu standartu: tā izmantota tūkstošiem pētījumu un tulkota desmitiem valodu.
Šajā testā ir visi pieci SWLS apgalvojumi (pirmie pieci jautājumi) un pieci papildu jautājumi par emocionālo fonu, jēgu un attiecībām, lai rezultāts aptvertu pilnīgāku labklājības ainu. Ja vēlaties izmērīt tieši emociju līdzsvaru, izpildiet arī pozitīvo un negatīvo emociju testu.
No kā sastāv laime?
Gadu desmitiem ilgi labklājības pētījumi (arī Hārvardas pieaugušo attīstības pētījums, kas ilgst jau vairāk nekā 80 gadus) rāda pārsteidzoši saskanīgu ainu:
- Attiecības, spēcīgākais faktors: tuvu, atbalstošu saišu kvalitāte laimi prognozē labāk nekā ienākumi, veselība vai karjera
- Jēga: nodarbes, kas šķiet svarīgas ne tikai sev; bez tās baudas ātri „nolietojas”
- Ķermenis: miegs, kustības un dienasgaisma ietekmē pašsajūtu ātrāk un spēcīgāk nekā vairums psiholoģisko tehniku
- Pateicība un uzmanība: smadzenes pēc noklusējuma ir noregulētas pamanīt problēmas; pateicības prakses šo neobjektivitāti koriģē
- Ienākumi: ietekmē, bet ierobežoti: nabadzības zonā nauda laimi vairo spēcīgi, bet virs drošības sliekšņa tās nozīme ievērojami samazinās
Hedoniskā adaptācija: kāpēc laime „nolietojas”
Laimes lielākais ienaidnieks nav nelaimes, bet gan pierašana: pie jaunas automašīnas, dzīvokļa, amata vai pat loterijas laimesta smadzenes pielāgojas dažu mēnešu laikā, un pašsajūta atgriežas iepriekšējā līmenī. Šo mehānismu sauc par hedonisko adaptāciju, un tieši tas izskaidro, kāpēc stratēģija „būšu laimīgs, kad…” nemitīgi pieviļ.
Adaptācijai visnoturīgākās ir nevis lietas, bet pieredze, attiecības un izaugsme: pie tām nepierod tik ātri, jo tās katru reizi ir citādas. No šejienes praktisks likums: eiro, kas paredzēts laimei, labāk iztērēt kopīgām vakariņām, nevis lietai plauktā.
Vai laimi var izkopt?
Daļēji jā. Sonjas Ļubomirskas (Sonja Lyubomirsky) un citu pētnieku darbi rāda, ka nozīmīga pašsajūtas daļa ir atkarīga no apzinātas rīcības: pateicības praksēm, labiem darbiem, kustībām, attiecību kopšanas un savu stipro pušu izmantošanas. Gēni un apstākļi novelk robežas, taču vieta to iekšienē ir lielāka, nekā parasti domā.
Svarīga ir arī otra puse: skumjas, dusmas un trauksme ir normāla, vajadzīga dzīves daļa, un veselīga labklājība nenozīmē, ka to nav, bet gan spēju tās pārdzīvot, nesabrūkot. Ja negatīvās emocijas kļuvušas par pastāvīgu fonu, sāciet ar labsajūtas vai depresijas testu, jo reizēm vispirms vajag nevis vairot laimi, bet ārstēt to, kas to bloķē.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests ir īstā SWLS skala?
Pirmie pieci jautājumi ir SWLS apgalvojumi latviešu valodā (skala ir brīvi pieejama zinātnei un sabiedrībai, atsaucoties uz autoriem). Tiem pievienoti pieci mūsu jautājumi par emocionālo fonu, tāpēc kopējais rezultāts nav „tīrs” SWLS rezultāts, jo tas aptver plašāku labklājības ainu.
Mans rezultāts ir zems, lai gan objektīvi viss ir labi. Kāpēc?
Apmierinātība ar dzīvi ir subjektīvs lielums: to nosaka nevis apstākļi, bet attiecība starp tiem un gaidām, salīdzināšana un emocionālais fons. „Viss ir labi, bet neko nejūtu” ir bieža izsīkuma vai nomākta garastāvokļa pazīme; vērts izpildīt labsajūtas un depresijas testus.
Cik bieži vērts atkārtot šo testu?
Ik pēc 2-3 mēnešiem vai pēc lielākām dzīves pārmaiņām. SWLS ir jutīga pret reālām pārmaiņām, tāpēc tā der progresa vērošanai, piemēram, sākot pateicības praksi vai mainot darbu.
Vai laimīgākie cilvēki vienmēr ir laimīgi?
Nē, un tas ir svarīgi. Ļoti laimīgi cilvēki skumst, dusmojas un uztraucas tāpat kā visi; atšķirība ir tā, ka viņu emocionālais „vidējais” ir augstāks un viņi ātrāk atgūstas. Tiekšanās pēc mūžīgas eiforijas pati par sevi ir šķērslis laimei.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, un atbildes netiek nekur sūtītas vai glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Diener E., Emmons R. A., Larsen R. J., Griffin S. (1985). The Satisfaction with Life Scale. Journal of Personality Assessment.
- Lyubomirsky S. (2007). The How of Happiness. Penguin Press.
- Waldinger R., Schulz M. (2023). The Good Life: Lessons from the World's Longest Scientific Study of Happiness. Simon & Schuster.
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.