Morālās attīstības tests
Psihologs Lorenss Kolbergs gadu desmitiem jautāja cilvēkiem par morālām dilemmām un pamanīja: svarīgi nav tas, KO cilvēks atbild, bet KĀPĒC. Viens un tas pats lēmums „nemelot” var balstīties uz bailēm no soda, vēlmi izskatīties labam citu acīs vai principu, kas ir spēkā arī tad, kad neviens neredz un nesoda.
No tā radās trīs līmeņu teorija: pirmskonvencionālais (morāle = sekas man), konvencionālais (morāle = noteikumi un citu acis) un postkonvencionālais (morāle = universāli principi, kas dažreiz ir augstāki par noteikumiem). Šī izglītojošā testa 9 dilemmas parādīs, kurš domāšanas līmenis jums dominē. Atbildiet godīgi, nevis „skaisti”.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kolberga teorija trīs minūtēs
Lorenss Kolbergs (1927-1987) pētīja morālo attīstību, piedāvājot cilvēkiem dilemmas (slavenākā ir par Heincu, kurš apsver, vai nozagt zāles mirstošajai sievai) un analizējot nevis lēmumus, bet argumentus. Viņa modelī ir trīs līmeņi, katrā pa divām stadijām: pirmskonvencionālais (1. stadija: izvairīšanās no soda; 2. stadija: labums un apmaiņa), konvencionālais (3. stadija: būt labam citu acīs; 4. stadija: kārtība un pienākums) un postkonvencionālais (5. stadija: sabiedriskais līgums un tiesības; 6. stadija: universāli ētiski principi).
Attīstība, pēc Kolberga domām, notiek pa stadijām secīgi, un ne visi sasniedz augšējās: lielākā daļa pieaugušo dzīvo konvencionālajā līmenī, bet sesto stadiju viņš uzskatīja vairāk par ideālu nekā par normu.
Par ko Kolbergu kritizē?
Teorijai ir nopietni kritiķi, un godīgi ir viņus pieminēt. Kerola Giligana apgalvoja, ka Kolberga taisnīguma loģika atspoguļo vīrišķo morāles izpratni, bet rūpju ētika (attiecības, atbildība par konkrētiem cilvēkiem) viņa skalā netaisnīgi izskatās zemāka. Kultūru pētījumi piebilda, ka postkonvencionālais uzsvars uz individuālajām tiesībām ir rietumniecisks: kolektīvistiskās kultūrās augstākā morāle tiek formulēta citādi. Visbeidzot, domāšanas līmenis vāji prognozē uzvedību: cilvēki skaisti spriež un neglīti rīkojas.
Tāpēc mūsdienu morāles psiholoģija (piemēram, Džonatana Haita darbi) uz Kolbergu raugās kā uz svarīgu, bet nepilnīgu karti: morāle nav tikai spriešana, bet arī intuīcija, emocijas un kultūra.
Kam šis tests noder?
Kā spogulis: tas parāda, uz kādu loģiku jūs patiesībā balstāt lēmumus, un tas noder vecākiem (bērnu morāle attīstās pa līmeņiem, un argumentiem jāatbilst bērna līmenim: piecgadniekam „jo tas sāpinās draugu” darbojas labāk nekā lekcija par principiem), vadītājiem (komandas noteikumiem jārunā vairākos līmeņos vienlaikus) un ikvienam, kurš vēlas saprast savu iekšējo tiesnesi.
Ja tēma patika, dabisks turpinājums ir vērtību tests (kas jums ir svarīgs) un kritiskās domāšanas tests (kā jūs izvērtējat argumentus).
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai augstāks līmenis nozīmē, ka cilvēks ir labāks?
Nē: līmeņi apraksta domāšanas struktūru, nevis sirdi vai uzvedību. Konvencionālā līmeņa cilvēks, kurš godīgi tur vārdu, dzīvē var būt morālāks par principu filozofu, kurš skaisti runā un neglīti rīkojas. Kolberga skala mēra argumentus, bet dzīve mēra darbus.
Manas atbildes izkaisījās pa visiem līmeņiem. Vai tas ir normāli?
Pilnīgi: pat Kolberga pētījumos cilvēki dažādās situācijās spriež dažādos līmeņos, bet tests parāda tikai dominējošo. Starp citu, nozīme ir arī situācijai: par nodokļiem lielākā daļa domā seku līmenī, par saviem bērniem principu līmenī.
Kā attīstīt bērna morālo domāšanu?
Kolberga pētījumu praktiskais secinājums: domāšana attīstās, pārrunājot dilemmas, kad bērns dzird argumentus par vienu stadiju augstāk nekā viņa pašreizējā. Darbojas vienkāršas sarunas par situācijām no dzīves un filmām: „kā būtu taisnīgi? kāpēc?”, bez lekcijām, ar patiesu interesi par bērna loģiku.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Kohlberg L. (1981). Essays on Moral Development, Vol. I: The Philosophy of Moral Development. Harper and Row.
- Gilligan C. (1982). In a Different Voice: Psychological Theory and Women’s Development. Harvard University Press.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.