Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Personība

Pasīvās agresijas tests

„Viss kārtībā,” jūs sakāt, lai gan iekšā viss vārās. Piekrītat izdarīt, bet nez kāpēc atkal un atkal „aizmirstat”. Nepasakāt, kas nav kārtībā, bet skaļi nopūšaties un aizcērtat durvis. Tā ir pasīvā agresija: dusmas vai neapmierinātība, kas tiek paustas nevis tieši, bet apkārtceļiem. Šādi brīži gadās ikvienam, it īpaši tur, kur atklāti iebilst šķiet nedroši vai neērti.

Testa 15 jautājumi veidoti, balstoties uz psihologu aprakstīto pasīvi agresīvo uzvedību: novilcināšanu pretestības dēļ, klusēšanu kā sodu, sarkasmu, „aizmiršanu”, dzēlīgus komplimentus un klusu atriebību. Atzīmējiet, cik bieži patiesībā tā rīkojaties. Tests ir anonīms.

Dalīties:
15 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir pasīvā agresija?

Pasīvā agresija ir veids, kā netieši paust dusmas, neapmierinātību vai pretestību: vārdos cilvēks piekrīt, bet darbos pretojas. Jēdziens radās Otrā pasaules kara laikā, kad ASV armijas psihiatri aprakstīja karavīrus, kuri pavēles atklāti neapstrīdēja, bet tās novilcināja, „aizmirsa” vai izpildīja pavirši.

Vēlāk pasīvi agresīva personība tika iekļauta oficiālajās diagnožu klasifikācijās, taču ilgi notika strīdi par to, vai tie ir atsevišķi traucējumi. Amerikas Psihiatru asociācijas DSM-IV (1994) tos pārcēla uz pielikumu turpmākiem pētījumiem kā „negatīvistiskus” personības traucējumus: pasīvu pretošanos ierastām prasībām, sūdzēšanos, ka esi nesaprasts un nenovērtēts, aizkaitināmību un skaudību pret veiksmīgākiem cilvēkiem. DSM-5 šādas diagnozes vairs nav, tāpēc mūsdienās par pasīvo agresiju runā kā par uzvedības ieradumiem, nevis traucējumiem. Psihologs Skots Vetslers (Scott Wetzler) to aprakstīja kā „slēptu agresiju”, kas izpaužas no guļamistabas līdz sēžu zālei.

Kā pasīvā agresija izskatās ikdienā?

Biežākie pasīvi agresīvas uzvedības piemēri:

  • Novilcināšana pretestības dēļ: darbs, ko negribējāt darīt, „nekādi netiek sākts”, līdz otrs to izdara pats
  • Klusēšana kā sods: tā vietā, lai pateiktu, kas nav kārtībā, cilvēks pārstāj runāt un gaida, kamēr otrs uzminēs
  • „Aizmirsu”: solījumi, kas tiek aizmirsti tieši tad, kad tos pildīt negribējās
  • Sarkasms un dzēlīgi komplimenti: „Nu, tu kā vienmēr esi ļoti ātrs”
  • „Viss kārtībā”, pateikts tā, ka skaidrs: nekas nav kārtībā
  • Klusa atriebība: kavēšanās, neuzaicināšana, informācijas nenodošana

Ar ko šis tests atšķiras no citiem mūsu testiem?

Komunikācijas stila tests piedāvā ikdienas situācijas un parāda, kurš no četriem stiliem (pasīvais, agresīvais, pasīvi agresīvais vai asertīvais) jums ir raksturīgākais. Šis tests pievēršas tikai pasīvajai agresijai: tas jautā, cik bieži gadās konkrēti tās ieradumi, un parāda, cik daudz to ir jūsu ikdienā.

Tests „Vai es esmu toksisks(-a)?” vērtē plašāku uzvedību attiecībās ar partneri: kritiku, kontroli, greizsirdību, uzvedību strīdos. Pasīvā agresija ir tikai viena no kaitīgas uzvedības izpausmēm attiecībās, taču to bieži ir visgrūtāk atpazīt, jo šķietami nekas slikts nenotiek.

Pasīvā agresija nav arī tas pats, kas pasivitāte. Pasīvs cilvēks vienkārši piekāpjas un norij aizvainojumu, bet pasīvi agresīvs piekāpjas tikai šķietami un vēlāk atmaksā netieši.

Kā atbrīvoties no pasīvi agresīviem ieradumiem?

Pasīvā agresija visbiežāk rodas nevis no ļauna nodoma, bet no bailēm: bailēm no konflikta, atraidījuma vai soda. Tāpēc pirmais solis ir atzīt, ka dusmoties ir normāli un dusmas ir informācija par to, ka ir pārkāpta jūsu robeža vai nav apmierināta kāda vajadzība.

Otrais solis ir mācīties to pateikt laikus un vienkārši: „Man nepatika, kad...”, „Šodien nevaru”, „Negribu to darīt, jo...”. Sākumā tas šķiet neērti, bet ar laiku runāt tieši kļūst vieglāk nekā ilgi klusi dusmoties. Vairāk par to, kā savaldīt dusmas, uzzināsiet, izpildot dusmu kontroles testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pasīvā agresija ir psihiski traucējumi?

Nē. DSM-IV pasīvi agresīvos (negatīvistiskos) personības traucējumus bija iekļāvusi tikai pielikumā turpmākiem pētījumiem, bet DSM-5 un SSK-11 tie kā atsevišķa diagnoze vairs nav. Mūsdienās pasīvo agresiju uzskata par uzvedības ieradumiem, kas dažreiz gadās ikvienam.

Vai atlikšana vienmēr ir pasīvā agresija?

Nē. Visbiežāk darbus atliek noguruma, trauksmes, perfekcionisma vai koncentrēšanās grūtību dēļ. Par pasīvo agresiju atlikšana kļūst tad, kad tā ir klusa pretošanās cita cilvēka lūgumam, kuru atklāti noraidīt šķiet neērti.

Kā izturēties pret pasīvi agresīvu cilvēku?

Runājiet par konkrētu uzvedību, nevis raksturu: „Pamanīju, ka vienojāmies, bet darbs nav izdarīts. Vai tev bija neērti atteikt?” Šādam cilvēkam ir svarīgi just, ka pateikt „nē” vai paust neapmierinātību ir droši.

Vai sarkasms vienmēr ir pasīvā agresija?

Nē. Draudzīgs sarkasms un ironija var būt humora daļa. Par pasīvo agresiju sarkasms kļūst tad, kad ar to tiešas sarunas vietā pauž dusmas vai pārmetumu, bet, kad cilvēkam pajautā, viņš saka, ka „tikai jokoja”.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, un atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?