Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Ekspozīcijas terapija: efektīvākais veids, kā pārvarēt bailes

Bailes dzīvo tik ilgi, cik ilgi mēs tām paklausām. Katru reizi, kad apejam tiltu, atsakāmies no lidojuma vai saucam kādu citu noķert zirnekli, smadzenes saņem apstiprinājumu: briesmas bija īstas, izvairīšanās mani izglāba. Tā fobija tiek uzturēta gadiem ilgi, pat ja cilvēks pats saprot, ka draudi ir pārspīlēti.

Ekspozīcijas terapija šo apburto loku pārrauj: drošā vidē, pakāpeniski un pēc paša vēlēšanās jūs sastopaties ar to, no kā baidāties, un paliekat situācijā tik ilgi, līdz nervu sistēma pati pārliecinās, ka nekas briesmīgs nenotiek. Tas nav drosmes pārbaudījums, bet metodiska smadzeņu pārmācīšana, un tās efektivitāte fobiju gadījumā ir viena no vislabāk pierādītajām visā psihoterapijā.

Kas ir ekspozīcijas terapija?

Ekspozīcija ir kognitīvi biheiviorālās terapijas metode, ko bieži izmanto arī kā patstāvīgu ārstēšanu. Kopā ar terapeitu jūs sastādāt „baiļu kāpnes”: situāciju sarakstu no vieglākās (piemēram, apskatīt zirnekļa fotogrāfiju) līdz grūtākajai (ļaut zirneklim parāpot pa roku). Tad kāpjat pa tām pa vienam pakāpienam, katrā paliekot pietiekami ilgi, lai pārliecinātos, ka gaidītā katastrofa nenotiek; bieži trauksme pa to laiku jūtami mazinās.

Ekspozīcijai ir vairāki veidi: klātienes (in vivo, sastapšanās ar reālu objektu vai situāciju), iztēles (kad reāla sastapšanās nav iespējama, piemēram, traumas atmiņu gadījumā), interoceptīvā (apzināti izraisītas ķermeņa sajūtas, no kurām baidās panikas gadījumā: strauja sirdsdarbība, reibonis) un virtuālās realitātes (piemēram, lidošanas bailēm).

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Specifisku fobiju gadījumā ekspozīcija ir zelta standarts: metaanalīzes (Wolitzky-Taylor un kolēģi, 2008) rāda, ka klātienes ekspozīcija pārspēj gan placebo, gan citas psiholoģiskās metodes, un ieguvums saglabājas pēc ārstēšanas. Zviedru psihologa Larsa Gērana Ēsta (Lars-Göran Öst) izstrādātā vienas ilgas sesijas metode daudziem cilvēkiem ar vienu konkrētu fobiju dod izteiktu uzlabojumu vienā 2-3 stundas ilgā tikšanās reizē.

Ekspozīcija ir arī būtiska ārstēšanas daļa panikas traucējumu un agorafobijas, sociālās trauksmes, obsesīvi kompulsīvo traucējumu (tur to sauc par ekspozīciju ar reakcijas novēršanu: sastapšanās ar uzmācīgo domu, neveicot rituālu) un posttraumatiskā stresa traucējumu (ilgstošās ekspozīcijas terapija) gadījumā.

Godīgi jāpiebilst: ekspozīcija prasa pūles un īslaicīgu diskomfortu, tāpēc daļa cilvēku ārstēšanu pārtrauc. Labs terapeits tempu saskaņo ar jums, un kontrole vienmēr paliek jūsu rokās: neviens neko nedara piespiedu kārtā vai negaidīti.

Kā notiek sesija?

Vispirms pārrunā baiļu vēsturi, to uzturošo mehānismu un sastāda baiļu kāpnes: katru pakāpienu novērtē ar punktiem no 0 līdz 100 pēc tā, cik lielu trauksmi tas rada. Tad sāk ar pakāpienu, kas rada vidēju, panesamu trauksmi.

Pašas ekspozīcijas laikā terapeits ir blakus, palīdz sekot trauksmes līknei un neļauj ieslēgties „drošības uzvedībai” (pieķerties, novērsties, steigties), kas mazina ekspozīcijas ieguvumu. Svarīgākais ir palikt situācijā un piedzīvot, ka gaidītās briesmas nepiepildās; parasti trauksme pa to laiku sāk mazināties pati. Starp sesijām vingrinājumus atkārtojat patstāvīgi, jo tieši atkārtošana nostiprina jauno pieredzi.

Cik ilgi tā ilgst?

Vienas konkrētas fobijas gadījumā bieži pietiek ar 1-5 sesijām, tā ir viena no īsākajām ārstēšanām psihoterapijā. Panikas traucējumu vai sociālās trauksmes gadījumā parasti vajag 8-14 sesijas, obsesīvi kompulsīvo traucējumu un PTSS gadījumā parasti 12-20 sesijas. Progresu visbiežāk jūt jau pirmajās tikšanās reizēs.

Kā izvēlēties speciālistu?

Meklējiet kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālistu un tieši pajautājiet, vai viņš strādā ar ekspozīciju: tā ir aktīva metode, un ne visi to izmanto. Labs signāls ir tas, ja speciālists piedāvā skaidru plānu ar baiļu kāpnēm, nevis tikai sarunas par baiļu izcelsmi. Pajautājiet arī par viņa izglītību un supervīziju.

Ja bailes traucē ikdienai, vispirms varat pārbaudīt to apmēru mūsu fobiju testos. Ja nezināt, pie kā vērsties, sāciet ar ģimenes ārstu, psihologu vai psihoterapeitu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ekspozīcija nepastiprinās bailes?

Pareizi dozēta ekspozīcija bailes nepastiprina: trauksme sesijas laikā pieaug, bet tas ir gaidāms un īslaicīgs. Pasliktināt var tikai haotisks „šoks” bez izvēles un kontroles (piemēram, ja cilvēku, kurš baidās no ūdens, kāds iemet ezerā). Terapijā tempu vienmēr nosakāt jūs.

Vai ekspozīciju varu veikt pats?

Vieglāku baiļu gadījumā jā: sastādiet savas baiļu kāpnes un kāpiet pa vienam pakāpienam, katrā paliekot, līdz trauksme mazinās. Bet, ja bailes ir saistītas ar traumu, paniku vai ir ļoti spēcīgas, labāk strādāt ar speciālistu, kurš palīdzēs izvēlēties drošu tempu.

Ar ko ekspozīcija atšķiras no pierašanas laika gaitā?

Ikdienā ar bailēm sastopamies nejauši, īsi un parasti ar drošības uzvedību, tāpēc smadzenes jauno mācību neapgūst. Ekspozīcija ir plānota, pietiekami ilga un bez „glābšanās salmiņiem”, tāpēc tā darbojas pat tad, ja gadiem ilga „pierašana” nav palīdzējusi.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti