Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kognitīvi biheiviorālā terapija: kā tā darbojas un kam palīdz

Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT, angliski CBT) pamatā ir vienkārša, bet spēcīga ideja: mūsu pašsajūtu ietekmē ne tikai pati situācija, bet arī tas, kā mēs to izskaidrojam un kā uz to reaģējam. Ja iemācāmies pamanīt automātiskās domas, pārbaudīt, cik tās ir precīzas, un mainīt uzvedības paradumus, kas problēmu uztur, mainās arī pašsajūta.

Pašlaik KBT ir vislabāk izpētītais psihoterapijas virziens: simtiem klīnisko pētījumu apliecina tās efektivitāti depresijas, trauksmes traucējumu, panikas lēkmju, fobiju, obsesīvi kompulsīvo traucējumu, bezmiega un daudzu citu stāvokļu ārstēšanā. Daudzu valstu ārstēšanas vadlīnijās KBT ir norādīta kā pirmās izvēles psiholoģiskā ārstēšana.

Kas ir kognitīvi biheiviorālā terapija?

KBT ir strukturēta, uz mērķi vērsta terapija, ko 20. gadsimta 60. gados aizsāka psihiatrs Ārons Beks (Aaron Beck). Viņš pamanīja, ka cilvēku ar depresiju domāšanā atkārtojas raksturīgas kļūdas: pārmērīga vispārināšana, katastrofizēšana, domāšana „melns vai balts”. Terapija strādā ar diviem slāņiem vienlaikus:

  • Darbs ar domām: jūs mācāties pamanīt automātiskās domas („visi redzēja, kā es kļūdījos”), pārbaudīt tās ar faktiem un formulēt precīzākas alternatīvas
  • Darbs ar uzvedību: jūs maināt paradumus, kas problēmu uztur, piemēram, izvairīšanos, atlikšanu, pārbaudīšanas rituālus, gulēšanu gultā bez miega
  • Mājasdarbi starp sesijām: domu pieraksti, uzvedības eksperimenti, pakāpeniska atgriešanās pie pamestām nodarbēm
  • Skaidra struktūra: katrai sesijai ir darba kārtība, un visai terapijai ir vienoti mērķi un noteikts noslēgums

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Pierādījumu par KBT efektivitāti ir visvairāk no visiem psihoterapijas virzieniem. Plašā metaanalīžu pārskatā (Hofmann un kolēģi, 2012) apkopoti simtiem pētījumu: visspēcīgākie pierādījumi ir trauksmes traucējumu, somatisko simptomu un ar stresu saistītu stāvokļu ārstēšanā, kā arī depresijas, ēšanas traucējumu un bezmiega gadījumā. Vieglas vai vidēji smagas depresijas gadījumā KBT ir tikpat efektīva kā antidepresanti, un tās iedarbība bieži saglabājas ilgāk, jo cilvēks iegūtās prasmes paņem līdzi.

Specializētie KBT veidi ir pielāgoti konkrētām problēmām: KBT bezmiegam uzskata par pirmās izvēles bezmiega ārstēšanu (tā ir efektīvāka nekā ilgstoša miega zāļu lietošana), panikas traucējumu un fobiju gadījumā izmanto ekspozīciju, bet obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanā lieto ekspozīcijas un reakcijas novēršanas metodi.

Svarīgi zināt arī robežas: KBT nav brīnumtablete. Daļai cilvēku tā nepalīdz vai palīdz tikai daļēji, un tad ir vērts izmēģināt citu virzienu vai apvienot terapiju ar medikamentiem. Terapijas panākumus lielā mērā nosaka arī attiecības ar terapeitu, ne tikai metode.

Kā notiek sesija?

Parasta KBT sesija ilgst apmēram 50 minūtes, un tai ir skaidra gaita: īss pašsajūtas pārskats, iepriekšējās nedēļas mājasdarba pārrunāšana, darbs ar sesijas galveno tēmu un jauna uzdevuma plānošana. Terapeits ir aktīvs: jautā, skaidro, māca tehnikas, nevis tikai klausās.

Pirmās 1-3 sesijas ir paredzētas izvērtēšanai: jūs pārrunājat grūtības, to vēsturi un formulējat konkrētus terapijas mērķus. Jau no pirmajām tikšanās reizēm saņemat praktiskus uzdevumus, jo KBT iedarbojas tieši caur praksi starp sesijām, nevis tikai caur sarunu kabinetā.

Cik ilgi tā ilgst?

KBT ir īslaicīga terapija: parasts kurss ilgst 8-20 sesijas, tas ir, apmēram 2-5 mēnešus, tiekoties reizi nedēļā. Konkrētu fobiju gadījumā dažkārt pietiek ar dažām sesijām, bet sarežģītākām, ilgstošām problēmām (piemēram, hroniskai depresijai vai personības grūtībām) var būt vajadzīgs gads vai vairāk.

Terapijas noslēgumā bieži vienojas par retākām atbalsta tikšanās reizēm un sastāda recidīva novēršanas plānu: ko darīt, ja simptomi sāk atgriezties.

Kā izvēlēties speciālistu?

KBT apgūst vairāku gadu pēcdiploma apmācībā, tāpēc ir vērts pajautāt, vai speciālists ir pabeidzis (vai vēl apgūst) kognitīvi biheiviorālās terapijas apmācību, vai viņš strādā supervīzijā un cik liela ir viņa pieredze tieši ar jūsu grūtībām. Psihoterapiju sniedz psihoterapeiti, psihiatri un klīniskie psihologi ar papildu izglītību psihoterapijā; speciālista kvalifikāciju var pārbaudīt profesionālajos reģistros vai attiecīgās profesionālās asociācijas sarakstos.

Ja nezināt, ar ko sākt, varat vērsties pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs izvērtēt situāciju un ieteiks piemērotu speciālistu. Ja jūtaties ļoti slikti vai jums ir domas par pašnāvību, zvaniet uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas) vai uz 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko KBT atšķiras no parastas sarunas ar psihologu?

KBT ir strukturēta un vērsta uz konkrētiem mērķiem: sesijām ir darba kārtība, starp tām jāpilda mājasdarbi, un progresu regulāri mēra. Atbalstoša saruna palīdz izrunāties, bet KBT māca konkrētas prasmes, kuras izmantosiet arī pēc terapijas beigām.

Vai KBT darbojas attālināti?

Jā. Pētījumi rāda, ka videozvanos sniegta KBT daudzu stāvokļu gadījumā darbojas līdzīgi kā klātienes tikšanās, un arī internetā pieejamām KBT programmām ar speciālista atbalstu ir labi pierādījumi. Svarīgākais ir regularitāte un mājasdarbu izpilde.

KBT vai medikamenti?

Tas ir atkarīgs no stāvokļa un tā smaguma. Vieglas un vidēji smagas depresijas vai trauksmes gadījumā KBT bieži ir tikpat efektīva kā medikamenti, un ilgtermiņa iedarbība ir noturīgāka. Smagākos gadījumos vislabāk darbojas abu apvienojums. Lēmumu vislabāk pieņemt kopā ar psihiatru.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti