Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Sezonālās depresijas tests

Mūsu platuma grādos decembra diena ilgst nepilnas septiņas stundas, un daļai cilvēku tā nav tikai neērtība, bet reāls veselības izaicinājums: katru rudeni garastāvoklis likumsakarīgi pazeminās, miegs kļūst garāks, velk uz saldumiem, bet enerģija un vēlme satikties ar cilvēkiem izslēdzas līdz pavasarim. Šādu atkārtotu sezonālu modeli sauc par sezonāliem afektīviem traucējumiem (SAD) jeb vienkārši ziemas depresiju.

Divpadsmit mūsu pašu sagatavoti jautājumi parāda, cik jūsu pašsajūta atkarīga no gadalaika un cik izteiktas ir ziemas grūtības. Tie aptver līdzīgas jomas kā pētījumos izmantotā sezonalitātes aptauja SPAQ (miegs, enerģija, garastāvoklis, apetīte, saziņa), taču tas nav SPAQ, tāpēc rezultātu nedrīkst salīdzināt ar tā punktiem. Atbildot domājiet nevis par vienu sliktu nedēļu, bet par atkārtotu vairāku gadu modeli.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir sezonālā depresija?

Sezonālie afektīvie traucējumi (SAD, angl. seasonal affective disorder) ir depresijas forma ar likumsakarīgu sezonālu ritmu: simptomi sākas rudenī, turpinās ziemā un atkāpjas pavasarī, un šis modelis atkārtojas gadu no gada. 20. gadsimta 80. gados tos aprakstīja Normana Rozentāla komanda, pamanot, ka daļai pacientu depresija mainās līdzi gaismas daudzumam. No parastās depresijas SAD atšķiras arī ar simptomu profilu: bezmiega vietā biežāk moka miegainība, ēstgribas zuduma vietā tieksme pēc ogļhidrātiem un svara pieaugums.

SAD izplatība pieaug līdz ar ģeogrāfisko platumu: ziemeļu platuma grādos izteikta forma ir dažiem procentiem cilvēku, bet vieglākas „ziemas skumjas” izjūt krietni vairāk. Sievietēm SAD diagnosticē biežāk. Svarīga robeža: ja jūsu slikta pašsajūta neatkārtojas sezonāli vai turpinās arī vasarā, tas, visticamāk, nav SAD, un tad piemērotāks rīks ir depresijas (PHQ-9) tests.

Kāpēc gaismas trūkums nomāc garastāvokli?

Mehānisma centrā ir diennakts (cirkadiānais) ritms. Rīta gaisma ir galvenais signāls, kas sinhronizē iekšējo pulksteni: tā aptur miega hormona melatonīna izstrādi un „iedarbina” dienu. Kad decembrī uz darbu dodas tumsā un mājās atgriežas tumsā, pulkstenis kavējas: melatonīns izstrādājas pārāk ilgi, tāpēc rīti kļūst svina smagi un dienas miegainas. Tam pievienojas serotonīna sistēmas jutība pret gaismu un iespējamā D vitamīna loma, lai gan pierādījumi par pēdējo ir pieticīgāki.

Šis bioloģiskais pamats izskaidro, kāpēc SAD nevar pārvarēt ar gribasspēku un kāpēc vislabāk palīdz tieši gaisma: rīta gaismas terapija pabīda pulksteni uz priekšu un mazina simptomus dažu nedēļu laikā. Starp citu, tas pats mehānisms izskaidro arī maigāko „ziemas lēnumu”, ko izjūtam mēs visi: tas nav slinkums, bet ziemeļnieku fizioloģija, ar kuru var sadzīvot.

Gaismas terapija: kā to darīt pareizi?

Gaismas terapija ir SAD ārstēšanas pirmā izvēle, un tās efektivitāti apstiprina metaanalīzes. Lai tā darbotos, svarīgas ir detaļas: lampai jādod 10 000 luksu (parastās sadzīves lampas dod simtiem luksu), seanss ilgst 20 līdz 30 minūtes, vislabāk tūlīt pēc pamošanās, lampu novieto aptuveni pusmetra attālumā sāņus no skatiena: gaismai jākrīt acīs, bet tajā nav jāskatās (lasiet, brokastojiet, strādājiet). Kursu turpina visu tumšo sezonu: ja to pārtrauc, simptomi pāris nedēļu laikā atgriežas.

Efekts gaidāms 1 līdz 2 nedēļu laikā. Ja tā nav, vērts pārbaudīt režīmu (vai tiešām no rīta? vai pietiekama intensitāte?) un konsultēties ar ārstu. Piesardzība vajadzīga cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem (gaisma var izprovocēt pacilātības fāzi, tāpēc tikai ārsta uzraudzībā; ja jūsu garastāvoklis „šūpojas” arī vasarā, izmēģiniet bipolāro traucējumu testu) un acu slimību gadījumā. Rīta gaisma palīdz arī bez lampas: pusstunda ārā pat apmākušā ziemas dienā dod vairāk luksu nekā apgaismota istaba.

Ko vēl darīt tumšajā sezonā?

Otrs svarīgākais rīks ir ritms: stabils celšanās laiks (arī brīvdienās), jo, guļot līdz pusdienlaikam, rīta gaismas signāls pazūd un miegainība padziļinās. Trešais: kustības, vēlams ārā un gaišajā laikā; to ietekme uz garastāvokli pētījumos līdzinās maigām zālēm. Ceturtais: tikšanās kalendārs. SAD gadījumā vēlme satikties ar cilvēkiem pazūd pirmā, tāpēc tikšanās ziemai vērts plānot laikus kā saistības, nevis gaidīt noskaņojumu, kas nepienāks. Miega kvalitātei noderēs arī bezmiega testa padomi, bet savu hronotipu uzzināsiet testā „Pūce vai cīrulis?”.

Un svarīgākā robeža: ja ziemas bedre ir dziļa (bezcerība, nevērtības sajūta, domas par nāvi), tas vairs nav ikdienas paradumu, bet ārstēšanas jautājums. SAD iedarbīgi ārstē ne tikai ar gaismu, bet arī ar psihoterapiju (SAD pielāgotas KBT efekts saglabājas visilgāk) un medikamentiem, un labākais laiks vērsties pēc palīdzības ir rudens, pirms sezonas. Pirmais solis var būt ģimenes ārsts, psihiatrs vai psihoterapeits.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko sezonālā depresija atšķiras no parastās?

Ar ritmu un profilu. SAD nāk un aiziet līdz ar sezonu (no rudens līdz pavasarim) un atkārtojas gadu no gada, un simptomi biežāk ir miegainība, tieksme pēc ogļhidrātiem un svara pieaugums (parastajā depresijā biežāks ir bezmiegs un ēstgribas zudums). Ja slikta pašsajūta nav saistīta ar sezonu, izpildiet depresijas (PHQ-9) testu.

Vai gaismas terapijas lampa tiešām darbojas vai tas ir placebo?

Darbojas: gaismas terapijas efektivitāti SAD gadījumos apstiprina klīniskie pētījumi un metaanalīzes, un efekts bieži jūtams 1 līdz 2 nedēļu laikā. Nosacījumi: 10 000 luksu, 20 līdz 30 minūtes, no rīta, visu tumšo sezonu. Parastās sadzīves lampas un „gaišākas telpas” vajadzīgo intensitāti nedod.

Vai D vitamīns izārstē ziemas depresiju?

Nē. D vitamīna trūkums mūsu platuma grādos ziemā ir bieži sastopams, un to vērts pārbaudīt un koriģēt vispārējās veselības labad, taču pētījumu dati par tā ietekmi uz SAD simptomiem ir vāji un pretrunīgi. D vitamīns ir papildlīdzeklis, nevis gaismas terapijas, kustību vai ārstēšanas aizstājējs.

Vai pastāv vasaras sezonālā depresija?

Jā, retāks pretējais variants: simptomi (biežāk bezmiegs, trauksme, ēstgribas kritums) sākas pavasarī vai vasarā. Tā mehānismu saista ar karstumu un garajām gaišajām dienām. Ja jūsu smagā sezona ir vasara, sezonalitātes būtība ir tā pati, bet stratēģijas citas, un tās vērts pārrunāt ar speciālistu.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Rosenthal N. E. u.c. (1984). Seasonal affective disorder: A description of the syndrome and preliminary findings with light therapy. Archives of General Psychiatry, 41(1).
  • Rosenthal N. E. u.c. (1987). Seasonal Pattern Assessment Questionnaire (SPAQ). National Institute of Mental Health.
  • Golden R. N. u.c. (2005). The efficacy of light therapy in the treatment of mood disorders: A review and meta-analysis of the evidence. American Journal of Psychiatry, 162(4).
Vai šis tests jums bija noderīgs?