Senioru depresijas tests (GDS-15)
Depresija nav normāla vecumdienu sastāvdaļa, lai gan visbiežāk tieši tā to arī noraksta: „ko gan tādos gados vairs gribēt”. Patiesībā depresija gados vecākiem cilvēkiem ir bieža (īpaši pēc zaudējumiem, slimībām vai aiziešanas no darba), labi ārstējama un pārāk bieži nepamanīta, jo izpaužas citādi nekā jauniem: mazāk skumju, vairāk noguruma, ķermeņa kaišu un intereses zuduma.
Tests ir Geriatriskā depresijas skala GDS-15: brīvi izmantojama, veidota tieši gados vecākiem cilvēkiem, ar vienkāršiem jā/nē jautājumiem. To var pildīt pats vai kopā ar tuvinieku. Atbildiet atbilstoši tam, kā jutāties pēdējās nedēļas laikā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kāpēc senioru depresiju tik bieži nepamana?
Gados vecāku cilvēku depresijai ir trīs labas slēptuves. Pirmā ir „vecuma” birka: nogurumu, apātiju un prieka zudumu noraksta uz gadiem, lai gan vecums pats par sevi depresiju neizraisa. Otrā ir ķermeņa valoda: vecākā gadagājumā depresija biežāk izpaužas nevis kā skumjas, bet kā fiziskas kaites (sāpes, gremošanas traucējumi, svara zudums, miega problēmas), tāpēc cilvēks iet pie ārstiem fizisku kaišu dēļ, bet īstais cēlonis paliek ēnā.
Trešā slēptuve ir paaudze: gados vecāki cilvēki uzauga laikā, kad par garīgo veselību nerunāja un „sūdzēties par garastāvokli” šķita kauns. Tāpēc viņi pēc palīdzības vēršas visretāk no visām vecuma grupām, lai gan ārstēšana viņiem palīdz tikpat labi. Tieši šo slēptuvju dēļ arī izveidota GDS skala: vienkārši jā/nē jautājumi bez sarežģītiem vērtējumiem, pielāgoti vecāka gadagājuma cilvēku pieredzei.
Par GDS-15 skalu
Geriatrisko depresijas skalu (GDS) 20. gadsimta 80. gados Stenfordā izveidoja Džeroma Jesaveidža vadīta komanda, tieši gados vecākiem cilvēkiem: no tās apzināti izņemta lielākā daļa jautājumu par ķermeņa simptomiem (piemēram, par miegu un ēstgribu), jo vecākā gadagājumā tie bieži saistīti ar fiziskām slimībām, nevis ar garastāvokli. Šeit izmantota īsā, 15 jautājumu versija (GDS-15), kas ir brīvi pieejama (public domain) un plaši lietota visā pasaulē: no ģimenes ārstu kabinetiem līdz zinātniskiem pētījumiem.
Vērtēšanas robežas ir ierastās: 0 līdz 4 punkti tiek uzskatīti par normu, 5 līdz 8 norāda uz vieglām, 9 līdz 11 uz vidēji izteiktām, bet 12 un vairāk uz izteiktām depresijas pazīmēm. Kā jebkura pirmās pārbaudes aptauja, GDS-15 var kļūdīties abos virzienos: augsts rezultāts vēl nav diagnoze, bet zems rezultāts neizslēdz depresiju simtprocentīgi, īpaši, ja tuvinieki redz izteiktas pārmaiņas. Pēdējais vārds vienmēr ir ārstam.
Depresija vai demence: kā atšķirt?
Vecākā gadagājumā šos divus stāvokļus bieži jauc, jo depresija var stipri pasliktināt atmiņu un uzmanību (šo parādību pat sauc par pseidodemenci). Ir dažas orientējošas atšķirības: depresija biežāk sākas diezgan ātri (nedēļu vai mēnešu laikā), un cilvēks pats sūdzas par atmiņu, dažreiz grūtības pat pārspīlējot; demence attīstās lēni, un cilvēks savas grūtības biežāk mazina vai nepamana, tās pirmie redz tuvinieki.
Galvenais: atšķirt šos stāvokļus ir ārsta darbs, un to noteikti vērts darīt, jo depresijas izraisītas atmiņas grūtības, ārstējot depresiju, mazinās. Turklāt abi stāvokļi var būt arī vienlaikus: depresija bieži pavada demences sākumu. Tāpēc, ja jūs vai tuvinieku uztrauc atmiņa, pareizais ceļš ir nevis minēt, bet vērsties pie ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs pie neirologa vai geriatra.
Kas palīdz: ārstēšana un ikdiena
Gados vecāku cilvēku depresiju ārstē ar tiem pašiem iedarbīgajiem paņēmieniem kā jaunākiem: sarunu terapiju (tās efektivitāti vecākā gadagājumā apstiprina pētījumi, un „par vecu terapijai” ir mīts), medikamentiem (tos izvēlas piesardzīgi, ņemot vērā mijiedarbību ar citām lietotajām zālēm) vai abu apvienojumu. Ceļš parasti sākas pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs stāvokli un vajadzības gadījumā nosūtīs pie psihiatra vai psihoterapeita.
Līdztekus ārstēšanai darbojas ikdienas „zāles”, kuru ietekme uz garastāvokli ir izmērīta: kustības (regulāra staigāšana pētījumos līdzinās vieglam antidepresantam), saikne ar cilvēkiem (vientulība ir viens no spēcīgākajiem vecāka gadagājuma depresijas riska faktoriem, plašāk par to vientulības testā), jēgpilna nodarbe (brīvprātīgais darbs, mazbērni, dārzs, kopiena) un ārstētas ķermeņa slimības kopā ar sakārtotu miegu, par kuru stāsta bezmiega tests. Ja vēlaties plašāku priekšstatu par savu pašsajūtu, noderēs arī labsajūtas tests.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt depresiju?
Nē, GDS-15 ir paredzēta pirmajai pārbaudei: tā parāda, vai pazīmju ir tik daudz, ka vērts vērsties pie ārsta. Diagnozi nosaka ārsts, cita starpā pārbaudot arī fiziskos cēloņus (vairogdziedzera darbību, vitamīnu trūkumu, zāļu blakusparādības), kas vecākā gadagājumā var atgādināt depresiju.
Pildu testu mammas vai tēta vietā. Vai tā drīkst?
Vislabāk pildīt kopā: izlasīt jautājumus un ļaut cilvēkam atbildēt pašam, jo skala ir veidota savas pašsajūtas vērtēšanai. Ja tuvinieks atbildēt nevar vai negrib, jūsu novērojumi tik un tā ir vērtīgi: aprunājieties ar viņa ģimenes ārstu par to, ko redzat (atteikšanos no nodarbēm, ēstgribas un miega pārmaiņas, izmisuma pilnus izteikumus).
Vai depresiju vecumdienās var izārstēt?
Jā: gan terapija, gan medikamenti gados vecākiem cilvēkiem palīdz būtībā tikpat labi kā jaunākiem, un to apstiprina daudzi pētījumi. Mīts „par vēlu mainīties” ir viena no kaitīgākajām kļūdām: ārstēšana uzlabo ne tikai garastāvokli, bet bieži arī miegu, atmiņu, sāpju panesamību un vispārējo veselību.
Ar ko šī skala atšķiras no parasta depresijas testa?
GDS-15 ir veidota tieši vecākam vecumam: jautājumi ir vienkārši, tikai jā/nē, un apzināti maz balstās uz ķermeņa simptomiem (enerģiju, miegu, ēstgribu), kas vecākā gadagājumā bieži saistīti ar fiziskām slimībām, nevis garastāvokli. Jaunākiem cilvēkiem labāk der uz PHQ-9 balstītais depresijas tests.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Yesavage J. A. u.c. (1982). Development and validation of a geriatric depression screening scale. Journal of Psychiatric Research, 17(1).
- Sheikh J. I., Yesavage J. A. (1986). Geriatric Depression Scale (GDS): Recent evidence and development of a shorter version. Clinical Gerontologist, 5(1-2).
- Kok R. M., Reynolds C. F. (2017). Management of depression in older adults: A review. JAMA, 317(20).
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.