Sociālā intelekta tests
Sociālais intelekts ir spēja saprast cilvēkus un situācijas un prasmīgi tajās rīkoties: sajust noskaņojumu telpā, nolasīt nerakstītus noteikumus, saprast, kas patiesībā notiek starp cilvēkiem, un izvēlēties rīcību, kas der tieši šeit. Psiholoģijā šo jēdzienu jau 1920. gadā ieviesa Edvards Torndaiks, bet Gilforda un O’Salivana darbos to mēģināja izmērīt atsevišķi no vispārējā intelekta.
No emocionālā intelekta tas atšķiras ar uzsvaru: EQ centrā ir emocijas (savējās un citu), bet sociālā intelekta centrā ir situācijas un attiecību tīkli. Var lieliski sajust cilvēka skumjas (EQ) un nesaprast, kāpēc viņu nevajag mierināt kolēģu klātbūtnē (SQ). Divpadsmit apgalvojumi novērtēs jūsu sociālā intelekta līmeni, balstoties uz jūsu pašu pieredzi.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Sociālais, emocionālais un vispārējais intelekts: ar ko tie atšķiras?
Vispārējais intelekts (IQ) risina abstraktas problēmas: loģiku, skaitļus, telpu. Emocionālais intelekts strādā ar emocijām: tās atpazīt, saprast, regulēt. Sociālais intelekts ir trešais slānis: situāciju un attiecību izpratne un prasmīga rīcība tajās. Robežas starp tiem nav asas (pētnieki joprojām strīdas, cik lielā mērā sociālais intelekts ir nošķirts no vispārējā), taču ikdienā atšķirība ir jūtama: mēs visi pazīstam gudrus cilvēkus, kuri apmaldās cilvēku biezoknī, un vidējus skolēnus, kuri telpu lasa kā atvērtu grāmatu.
Vēsturiski sociālo intelektu mēģināja izmērīt Gilforda un O’Salivana testi (uzdevumi ar situācijām un sejas izteiksmēm), bet mūsdienu pētījumos biežāk runā par sociālo izziņu un mentalizāciju. Ja vēlaties salīdzināt savu emociju nolasīšanas pusi, noderēs emociju atpazīšanas un emocionālā intelekta testi.
No kā sastāv sociālais intelekts?
Praksē to ērti sadalīt četrās prasmēs:
- Situācijas izpratne: atmosfēra, konteksts, nerakstītie noteikumi, piemērotais brīdis
- Cilvēku izpratne: motīvi, stāvokļi, nesakritības starp vārdiem un ķermeni
- Attiecību karte: kurš ar kuru, kādas alianses un spriedzes darbojas grupā
- Prasmīga rīcība: spēja izvēlēties uzvedību, kas der konkrētajai situācijai, no toņa līdz klusēšanai
Vai sociālo intelektu var attīstīt?
Jā, un labāk nekā vairumu spēju, jo trenažieris vienmēr ir līdzi. Darbojas trīs lietas: apzināta vērošana (pievērst uzmanību ne tikai saturam, bet arī procesam starp cilvēkiem), minējumu pārbaude (salīdzināt savas interpretācijas ar citu redzējumu un realitāti) un repertuāra paplašināšana (apzināti izmēģināt citādu uzvedību: pajautāt, nevis minēt, paklusēt, nevis aizpildīt pauzi).
Svarīga piebilde par virzienu: sociālais intelekts bez empātijas un vērtībām pārvēršas manipulācijā, kas īstermiņā uzvar, bet ilgtermiņā grauj uzticēšanos. Ilgtspējīgākā tā forma ir redzēt cilvēkus, lai ar viņiem būtu labāk, nevis lai viņus izmantotu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko sociālais intelekts atšķiras no ekstraversijas?
Ekstraversija ir enerģijas virziens (cik ļoti jūs saista un uzlādē saskarsme), bet sociālais intelekts ir izpratnes precizitāte. Ir klusi introverti, kuri telpu nolasa labāk nekā visi, kas tajā runā, un enerģiski ekstraverti, kuri pastāvīgi uzkāpj uz sociāliem grābekļiem. Savu polu varat pārbaudīt introversijas un ekstraversijas testā.
Vai augsts sociālais intelekts nozīmē manipulēšanu?
Nē, tā ir tikai spēja: ar to var gan vienot cilvēkus, gan ar viņiem spēlēties. Manipulācija sākas nevis ar izpratni, bet ar mērķi (labums uz otra rēķina) un slēptību. Starp citu, pētījumi rāda, ka ilgtermiņā manipulatori zaudē: reputācija sociālajā tīklā izplatās ātrāk, nekā šķiet.
Man ir grūti saprast cilvēkus. Vai tas ir autisms?
Ne obligāti: iemeslu grūtībām sociālo signālu izpratnē ir daudz, sākot ar nelielu pieredzi un beidzot ar sociālo trauksmi, kas vienkārši aprij uzmanību. Autiskā spektra traucējumiem raksturīga visu mūžu ilgstoša, plaša sociālās intuīcijas atšķirība kopā ar citām īpatnībām (sensorika, rutīnas, īpašas intereses). Ja atpazīstat plašāku ainu, izpildiet autisma testu un pārrunājiet to ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Thorndike E. L. (1920). Intelligence and its uses. Harper’s Magazine, 140.
- O’Sullivan M., Guilford J. P. (1975). Six factors of behavioral cognition: understanding other people. Journal of Educational Measurement, 12(4).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.