Emociju atpazīšanas tests
Lielākā daļa emocionālās informācijas tiek nodota bez vārdiem: ar mīmiku, stāju, žestiem un balss toni. Daži cilvēki šos signālus nolasa automātiski, citi palaiž garām pat visspilgtākos. Emociju atpazīšana ir emocionālā intelekta pamatprasme: nav iespējams atbilstoši reaģēt uz sajūtu, kuru neesat pamanījuši.
Šis tests atšķiras no ierastajām aptaujām: jautājumu par sevi vietā saņemsiet 15 situācijas ar aprakstītiem neverbāliem signāliem, un jūsu uzdevums ir atpazīt, kādu emociju tie pauž. Testā ir pareizas atbildes, tāpēc rezultāts parādīs jūsu patieso precizitāti.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kā notiek emociju atpazīšana?
Psihologa Pola Ekmana pētījumi parādīja, ka pamatemocijām, piemēram, priekam, skumjām, dusmām, bailēm, pārsteigumam un riebumam, ir universālas sejas izteiksmes, ko atpazīst visās kultūrās. Katrai no tām ir savs „paraksts”: pārsteigums paceļ uzacis un paver muti, dusmas sakniebj lūpas un sasprindzina žokli, īsts prieks iesaista acu muskuļus.
Taču dzīvē emocijas reti parādās tīrā veidā, jo pieaugušie tās apvalda, maskē un jauc. Tāpēc īstā prasme nav atpazīt plakātiski izteiktas dusmas, bet pamanīt nesakritības: pieklājīgu balsi ar bungojošiem pirkstiem, smaidu bez acīm, „viss kārtībā” ar nolaistiem pleciem. Tieši šādas kombinācijas pārbauda mūsu tests.
Kam pievērst uzmanību: praktiski orientieri
Daži no uzticamākajiem neverbālajiem signāliem:
- Acis pret lūpām: īsts smaids rada krunciņas acu kaktiņos; smaids tikai ar lūpām ir sociāla maska.
- Ķermeņa virziens: pēdas un ķermenis rāda, kur cilvēks vēlas būt: ja tie pagriezti pret durvīm, tas nozīmē „gribu iet prom”, lai ko arī teiktu vārdi.
- Spriedzes punkti: sakosts žoklis, sakniebtas lūpas, saspringti pleci nodod apvaldītu emociju.
- Sevis nomierināšana: plaukstu berzēšana, matu aizskaršana, grozīšanās liecina par nemieru vai diskomfortu.
- Pēkšņa sastingšana: īsa pauze pirms atbildes bieži nozīmē, ka tēma aizskārusi dziļāk, nekā cilvēks izrāda.
- Balss pārmaiņas: paātrināta, augstāka runa liecina par satraukumu, bet palēnināta, klusa runa par skumjām vai nogurumu.
Vai var iemācīties labāk lasīt cilvēkus?
Jā, emociju atpazīšana ir viena no vislabāk trenējamajām sociālajām prasmēm. Iedarbīgākā formula ir zināšanas + vērošana + atgriezeniskā saite. Zināšanas (ko meklēt) sniedz tādi avoti kā šis tests; vērošana nāk no apzinātas uzmanības sarunās un, piemēram, filmu skatīšanās bez skaņas; atgriezenisko saiti sniedz saudzīga pārbaudīšana („Izskaties norūpējies, vai tā ir?”), kas parāda, kur jūsu minējumi ir precīzi un kur ne.
Emociju atpazīšana ir empātijas pirmais pakāpiens: pamanīt. Tālāk seko izpratne un atbildes reakcija, ko mēra mūsu empātijas un emocionālā intelekta testi. Bet, ja seju un sociālo signālu lasīšana jums visu mūžu ir bijusi mīkla, vērts aplūkot arī autiskā spektra testu, jo cilvēkiem autiskajā spektrā šī prasme darbojas citādi un prasa citas stratēģijas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai emocijas tiešām var atpazīt pēc apraksta?
Apraksti atspoguļo signālu kombinācijas, ko pētījumi saista ar konkrētām emocijām, tāpēc tā ir vienkāršota, taču pamatota prasmes pārbaude. Dzīvē signāli ir ātrāki un smalkāki, tāpēc reālā prasme vēl vairāk atkarīga no uzmanības.
Kāpēc daži cilvēki emocijas nolasa labāk nekā citi?
Ietekmē vairāki faktori: iedzimts jūtīgums, bērnības vide (vai vajadzēja „nolasīt” mājas gaisotni), pieredze ar cilvēkiem un apzināta prakse. Sievietes vidēji iegūst nedaudz vairāk punktu, visticamāk, socializācijas, nevis dabas dēļ.
Vai varu uzticēties savai „nolasīšanai”?
Kā pieņēmumam, jā; kā secinājumam, nē. Pat visprecīzākais novērojums var kļūdīties: cilvēks var būt noguris, nevis skumjš. Zelta likums: pamanīju, pārbaudīju ar jautājumu, tikai tad izdaru secinājumus.
Man vienmēr bijis grūti saprast sejas izteiksmes un mājienus. Ko tas nozīmē?
Ja tas jūs pavada visu mūžu kopā ar nogurumu no sociālas saskarsmes un vajadzību pēc rutīnas, vērts izpildīt autiskā spektra testu, jo cilvēkiem autiskajā spektrā neverbālie signāli nenāk automātiski, un tas nav rakstura trūkums, bet gan darbības īpatnība.
Ar ko šis tests atšķiras no EQ testa?
EQ tests jautā, kā jūs paši vērtējat savas emocionālās prasmes, bet šis objektīvi pārbauda vienu no tām, atpazīšanu, ar pareizām un nepareizām atbildēm. Visinteresantāk ir salīdzināt abus rezultātus.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Ekman P. (2003). Emotions Revealed. Times Books.
- Ekman P., Friesen W. V. (1969). Nonverbal Leakage and Clues to Deception. Psychiatry.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.