Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Trauksmes traucējumi: veidi, simptomi un ārstēšana

SSK-10: F41

Trauksme pati par sevi ir veselīga un vajadzīga emocija: tā brīdina par briesmām un palīdz sagatavoties. Par traucējumiem runājam tad, kad trauksme kļūst pastāvīga, pārāk spēcīga attiecībā pret reālo situāciju un sāk ierobežot dzīvi: liek izvairīties no cilvēkiem, vietām vai lēmumiem.

Trauksmes traucējumi ir visbiežākie psihiskās veselības traucējumi pasaulē un vieni no vislabāk ārstējamiem. Šajā aprakstā apskatām visu grupu, bet atsevišķām formām mums ir sīkākas lapas un testi.

Galvenie trauksmes traucējumu veidi

Zem „trauksmes” jumta slēpjas vairāki atšķirīgi traucējumi:

  • Ģeneralizētas trauksmes traucējumi: pastāvīga, grūti kontrolējama raizēšanās par daudzām ikdienas lietām, kas ilgst vairāk nekā 6 mēnešus
  • Panikas traucējumi: atkārtotas pēkšņas panikas lēkmes un bailes no tām
  • Sociālās trauksmes traucējumi: spēcīgas bailes, ka citi jūs vērtēs, pazemos vai atstums saskarsmē
  • Specifiskās fobijas: intensīvas bailes no konkrēta objekta vai situācijas, piemēram, augstuma, lidošanas vai adatām
  • Agorafobija: izvairīšanās no vietām, no kurām grūti aiziet
  • Veselības trauksme: pastāvīgas raizes par slimībām, neraugoties uz nomierinošiem izmeklējumu rezultātiem

Simptomi

Trauksmes traucējumi ietekmē gan domas, gan ķermeni. Biežākās pazīmes: pastāvīga saspringtība un nespēja atslābt, katastrofiska domāšana („un ja nu…”), aizkaitināmība, grūtības koncentrēties, miega problēmas. Ķermenī: sirdsklauves, muskuļu sasprindzinājums, trīce, svīšana, spiediena sajūta krūtīs, gremošanas traucējumi, reibonis.

Raksturīgākā uzvedības pazīme ir izvairīšanās: cilvēks atsakās no iespējām, atliek vizītes pie ārstiem, ierobežo braucienus. Izvairīšanās uz brīdi atvieglo, bet ilgtermiņā trauksmi tikai pastiprina.

Kad meklēt palīdzību?

Ja trauksme ilgst vairākus mēnešus, katru dienu atņem daudz spēka un tās dēļ maināt savus lēmumus, ir vērts konsultēties ar speciālistu. Vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra, klīniskā psihologa vai psihoterapeita. Ja kļūst ļoti smagi, Skalbes krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti un bez maksas.

Kā ārstē trauksmes traucējumus?

Pirmās izvēles ārstēšana ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT): tā māca atpazīt trauksmes domāšanas kļūdas, pakāpeniski stāties pretī situācijām, no kurām izvairāties (ekspozīcija), un nomierināt ķermeni. Pētījumi rāda, ka KBT palīdz lielākajai daļai cilvēku un iedarbība saglabājas arī pēc terapijas beigām.

Ja simptomi ir spēcīgi, var izrakstīt medikamentus, visbiežāk antidepresantus (SSAI grupas), kas mazina arī trauksmi. Nomierinošie līdzekļi (benzodiazepīni) der tikai īslaicīgi, jo pastāv atkarības risks. Ārstēšanu vienmēr izvēlas ārsts.

Kas palīdz ikdienā?

Pierādījumos balstīta pašpalīdzība, kas papildina ārstēšanu:

  • Lēna elpošana: izelpa, kas garāka par ieelpu, dažu minūšu laikā nomierina nervu sistēmu
  • Kustības: regulāras fiziskās aktivitātes mazina kopējo trauksmes līmeni
  • Mazāk kofeīna: kafija un enerģijas dzērieni atdarina un pastiprina trauksmes simptomus
  • Raižu laiks: atvēlēt 15 minūtes dienā, lai pierakstītu raizes, nevis nēsātu tās līdzi visu dienu
  • Mazāk izvairīšanās, mazos soļos: katra sastapšanās ar bailēm tās vājina

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā trauksmes traucējumi atšķiras no stresa?

Stress ir reakcija uz reālu ārēju spiedienu un parasti mazinās, kad situācija atrisinās. Trauksmes traucējumi turpinās arī tad, kad objektīvu draudu nav, vai arī reakcija krietni pārsniedz reālās briesmas.

Vai trauksmes traucējumus var izārstēt?

Jā, tie ir vieni no vislabāk ārstējamajiem psihiskajiem traucējumiem. Lielākā daļa cilvēku, kas saņēmuši piemērotu ārstēšanu, jūt būtisku uzlabojumu, un daudzi iemācās simptomus pilnībā kontrolēt.

Kāds tests palīdz izvērtēt trauksmi?

Mūsu trauksmes tests balstīts uz klīnikās izmantoto GAD-7 aptauju: tas parāda simptomu līmeni pēdējo divu nedēļu laikā. Tas ir veids, kā sevi pārbaudīt, nevis diagnoze.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti