Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Somatizācija: kad stress runā ķermeņa valodā

SSK-10: F45, F54

Frāze „izmeklējumi neko neatrada” nenozīmē „jums nekas nekaiš”. Somatizācija ir parādība, kad emocionālā spriedze izpaužas ķermeņa simptomos: galvas un muguras sāpēs, gremošanas traucējumos, sirds pārsitienos, kamola sajūtā kaklā, reibonī. Simptomi ir īsti, ķermenis tos patiešām jūt, tikai to avots ir nevis kāda orgāna slimība, bet pārslogota nervu sistēma.

Tā nav simulēšana un nav „viss tikai galvā”: stresa hormoni, muskuļu sasprindzinājums un pārjutīgs briesmu radars fizioloģiski maina ķermeņa darbību. Par traucējumiem runā, kad simptomi un trauksme par tiem mēnešiem ilgi vada dzīvi.

Kā stress pārvēršas simptomā?

Daži mehānismi, ko labi apraksta pētījumi:

  • Hronisks muskuļu sasprindzinājums: galvas, kakla, muguras, žokļa sāpes
  • Simpātiskās nervu sistēmas modrība: sirds pārsitieni, svīšana, trīce, elpas trūkuma sajūta
  • Zarnu un smadzeņu ass: vēdersāpes, kairināto zarnu sindroms, slikta dūša
  • Uzmanības palielināmais stikls: jo cītīgāk ķermeni vēro, jo skaļāki kļūst tā signāli
  • Miega trūkums, kas pazemina sāpju slieksni

Svarīga secība: vispirms medicīna

Somatizāciju nevar „diagnosticēt” sev pašam: ķermeņa simptomi vispirms jāizvērtē ārstam, jo aiz tiem var slēpties reāla slimība (vairogdziedzera darbības traucējumi, anēmija, sirds vai gremošanas slimības). Par psiholoģisku avotu jādomā tad, kad izmeklējumi cēloni neatrod, bet simptomi viļņojas līdz ar stresu, trauksmi vai garastāvokli.

Bieža kļūda šeit ir apburtais loks: arvien jauni izmeklējumi, arvien citi speciālisti, bet atvieglojuma nav. Ja šis loks ir pazīstams, ir vērts līdzās somatiskajam ceļam atvērt arī psiholoģisko.

Kas palīdz?

Vislabāk izpētītā ārstēšana ir kognitīvi biheiviorālā terapija: tā māca mainīt attieksmi pret simptomu (vērošanu, iztulkošanu, izvairīšanos) un mazināt fona spriedzi. Palīdz arī ķermeniski ceļi: regulāras kustības, elpošanas tehnikas ar garu izelpu, sakārtots miegs, un, ja vienlaikus ir trauksme vai depresija, to ārstēšana bieži mazina arī ķermeņa simptomus.

Praktisks sākums: divas nedēļas vienuviet atzīmējiet simptomu stiprumu un dienas spriedzes līmeni punktos. Ja tie mainās kopā, jums ir ne tikai pierādījums, bet arī ārstēšanas mērķis.

Kā par to runāt ar ārstu?

Pasakiet abas lietas uzreiz: „Simptomi ir īsti un mani nomoka, bet izmeklējumi neko neatrod; esmu dzirdējis, ka tā mēdz būt no spriedzes, ko jūs domājat?” Labs ārsts šo ceļu nenoraidīs. Mūsu uz PHQ-15 aptauju balstītais stresa ietekmes uz ķermeni tests palīdzēs pirms vizītes sakārtot simptomus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mani simptomi ir īsti, ja cēlonis ir psiholoģisks?

Pilnīgi īsti: sāpju un citu sajūtu pārdzīvojums notiek nervu sistēmā neatkarīgi no tā, kas to iedarbinājis. Psiholoģiska izcelsme nozīmē citu ārstēšanas mērķi, nevis mazākas ciešanas.

Kā somatizācija atšķiras no hipohondrijas?

Ar uzsvaru: somatizācijas centrā ir paši simptomi un to slogs, bet veselības trauksmes centrā ir bailes no smagas slimības. Tie bieži pārklājas, un abos gadījumos palīdz līdzīgi ārstēšanas ceļi.

Vai mūsu tests nosaka somatizāciju?

Nē. Uz PHQ-15 aptauju balstītais tests parāda ķermeņa simptomu slogu un palīdz ieraudzīt kopainu, taču atšķirt somatizāciju no ķermeņa slimības var tikai ārsts pēc izmeklēšanas.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti