Geštalta terapija: šeit un tagad, nevis kaut kad un kaut kur
Vārds „geštalts” vāciski nozīmē veselumu, pabeigtu veidolu. Psihe tiecas pēc pabeigtības: neizteikti vārdi, neizsērots zaudējums un neatrisināti konflikti paliek karājamies kā fonā atvērtas programmas un klusi patērē enerģiju. Geštalta terapija šādas nepabeigtas situācijas izceļ dienasgaismā un palīdz tās pabeigt.
Virzienu 20. gadsimta 40. un 50. gados radīja Frics un Laura Perlsi kopā ar kolēģiem. Atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes tas pievērsās tagadnei: svarīgākais nav tas, kāpēc tā notika, bet gan tas, kā es to daru tagad, šajā brīdī, ieskaitot to, kas notiek ķermenī un starp mani un terapeitu.
Kas ir geštalta terapija?
Geštalta terapija pieder humanistisko, uz pārdzīvojumu balstīto terapiju saimei. Daži tās stūrakmeņi:
- Šeit un tagad: pagātne ir svarīga tiktāl, ciktāl tā ir dzīva tagadnē; terapijā par to nevis stāsta, bet to pamana darbībā
- Apzināšanās (awareness): galvenais pārmaiņu dzinējs ir skaidri pamanīt, ko jūtu, ko gribu un ko daru, bieži sākot ar ķermeņa sajūtām
- Kontakts un tā pārtraukumi: tiek pētīts, kā cilvēks satiekas ar citiem un kur šo satikšanos pārtrauc (norij savu vajadzību, saplūst ar otru, projicē)
- Eksperiments: tā vietā, lai runātu par situāciju, to izmēģina sesijas laikā; slavenākā forma ir saruna ar tukšu krēslu, uz kura „sēž” svarīgs cilvēks vai kāda paša daļa
- Paradoksālā pārmaiņu teorija: cilvēks mainās nevis tad, kad cenšas būt tas, kas viņš nav, bet tad, kad pilnībā kļūst par to, kas viņš ir
Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi
Geštalta terapiju izmanto attiecību grūtību, neizdzīvotu sēru un dusmu, pašvērtējuma un identitātes jautājumu, psihosomatiskas spriedzes gadījumā, kā arī cilvēkiem, kuri „visu saprot, bet neko nejūt”: tās ķermeniskais, uz pārdzīvojumu balstītais stils aizsniedz to, kur analīze buksē.
Pierādījumu aina: humanistisko un uz pārdzīvojumu balstīto terapiju pārskati (Eliots un kolēģi) rāda būtiskas, noturīgas pārmaiņas, kas salīdzināmas ar citiem virzieniem, bet atsevišķas geštalta tehnikas ir izpētītas precīzāk: darbs ar tukšo krēslu nepabeigtu jūtu atrisināšanai Leslija Grīnberga pētījumos deva labus rezultātus un kļuva par uz emocijām vērstās terapijas pamatu. Tomēr tīras geštalta terapijas kontrolētu pētījumu ir maz, tāpēc konkrētām diagnozēm (fobijām, OKT, smagai depresijai) vispirms vērts apsvērt mērķtiecīgu ārstēšanu.
Kā notiek sesija?
Sesija ir dzīva un neparedzama: terapeits bieži aptur stāstījumu ar jautājumu „ko jūs jūtat tagad, kad to sakāt?”, pievērš uzmanību balsij, elpošanai, sažņaugtām dūrēm. Gara stāstījuma par konfliktu vietā viņš var piedāvāt eksperimentu: pateikt to tieši tukšajam krēslam, pastiprināt žestu, pabūt savā otrā pusē.
Attiecības ar terapeitu šeit ir atklātas un dialogiskas: terapeits neslēpjas aiz neitralitātes, bet dalās ar saviem novērojumiem un reakcijām. Daudzi geštalta terapeiti strādā arī grupās, kur eksperimentiem ir vairāk vietas.
Cik ilgi tā ilgst?
No dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem, visbiežāk tiekoties reizi nedēļā: ilgums atkarīgs no mērķiem, stingra protokola nav. Atsevišķām nepabeigtām situācijām (piemēram, neizteiktām jūtām pēc zaudējuma) dažkārt pietiek ar dažām intensīvām sesijām.
Kā izvēlēties speciālistu?
Geštalta terapeitus parasti sagatavo vairākus gadus ilgās pēcdiploma programmās ar personīgo terapiju un supervīzijām: jautājiet, kādu programmu speciālists ir beidzis un vai viņš joprojām regulāri saņem supervīziju. Pārbaudiet arī, vai speciālists ir iekļauts profesionālajā reģistrā vai profesionālās asociācijas sarakstā.
Tā kā šī ir attiecību un pārdzīvojuma terapija, pēc dažām tikšanās reizēm pajautājiet sev: vai jūtos pietiekami droši, lai eksperimentētu? Ja nē, sakiet to atklāti: labam geštalta terapeitam tas ir vērtīgākais sesijas materiāls.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir tukšā krēsla tehnika?
Pretī tiek novietots tukšs krēsls, uz kura iedomājaties svarīgu cilvēku (vai kādu savu daļu, piemēram, iekšējo kritiķi), un runājat ar viņu tieši, bet pēc tam pārsēžaties un atbildat no viņa vietas. Izklausās teatrāli, taču pētījumos šī tehnika efektīvi palīdz atrisināt neizteiktas jūtas, jo tā aktivizē pašu emociju, nevis tikai runāšanu par to.
Ar ko geštalta terapija atšķiras no psihodrāmas?
Abas ir uz pārdzīvojumu balstītas un izmanto izspēli, bet geštalts visbiežāk ir individuāls un vērsts uz apzināšanās precizēšanu šeit un tagad, savukārt psihodrāma ir grupas metode ar veselu skatuvi, palīglomām un režiju. Tukšais krēsls ir geštalta ieguldījums, ko aizguvusi psihodrāma un citi virzieni.
Vai geštalta terapija der konkrētas diagnozes ārstēšanai?
Tā var būt vērtīga depresijas, trauksmes vai psihosomatisku grūtību gadījumā, it īpaši, ja svarīgas ir attiecību un jūtu tēmas. Taču stāvokļiem, kuriem ir spēcīga mērķtiecīga ārstēšana (fobijām, OKT, PTSS), godīgi ir vispirms apsvērt KBT, ekspozīciju vai EMDR, bet geštaltu izvēlēties dziļākam personīgajam darbam.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Perls F., Hefferline R., Goodman P. (1951). Gestalt Therapy: Excitement and Growth in the Human Personality. Julian Press
- Elliott R. u. c. (2013). Research on humanistic-experiential psychotherapies. In: Bergin and Garfield’s Handbook of Psychotherapy and Behavior Change
- Greenberg L. S., Malcolm W. (2002). Resolving unfinished business: relating process to outcome. Journal of Consulting and Clinical Psychology
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2024. gada 12. maijs
Aleksitimija: kas tā ir un kā to atpazīt
Aleksitimija ir grūtības atpazīt un nosaukt savas jūtas. Kas tā ir, kādas ir tās pazīmes, kāpēc tā rodas un kā iemācīties jūtu valodu.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu2025. gada 2. jūlijs
Piesaistes stili vienkārši: kāpēc atkārtojas tās pašas attiecības
Kāpēc vieni attiecībās ir mierīgi, citi pastāvīgi baidās tikt pamesti, bet citi bēg no tuvības? Četri piesaistes stili, to pazīmes un kā stils mainās.
Lasīt rakstu