Traumas reakcijas tests
Saskaroties ar draudiem, nervu sistēma izvēlas aizsardzību automātiski, ātrāk, nekā paspējam padomāt. Klasiskais modelis „cīnies vai bēdz” vēlāk tika papildināts ar vēl divām reakcijām: sastingumu (kad ķermenis sastingst un prāts it kā apstājas) un izpatikšanu (kad cenšamies draudus remdēt, pielāgojoties un izpatīkot). Terapeits Pīts Volkers šīs četras reakcijas nosauca par četriem F (angliski fight, flight, freeze, fawn) un aprakstīja, kā agrīna pieredze padara vienu no tām par mūsu ierasto aizsardzības stilu.
Sešpadsmit apgalvojumi parādīs, kura reakcija jums ir visierastākā. Svarīgi uzreiz: tā nav diagnoze un nav trūkums, bet jūsu nervu sistēmas iemācīts aizsardzības veids. To ir vērts iepazīt, jo tas, kas kādreiz sargāja, pieaugušā vecumā dažkārt sāk traucēt.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Četras reakcijas uz draudiem
Ilgu laiku psiholoģija runāja par divām reakcijām uz draudiem: cīņu vai bēgšanu. Vēlāk pētnieki pievienoja sastingumu (kad organisms sastingst, jo ne cīņa, ne bēgšana nav iespējama), bet terapeits Pīts Volkers, strādājot ar cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši kompleksu traumu, aprakstīja arī ceturto: izpatikšanu. Izpatikšana ir mēģinājums izvairīties no draudiem, pielāgojoties to avotam, un visbiežāk tā izveidojas bērnībā, kur drošība bija atkarīga no pieaugušā noskaņojuma.
Visas četras reakcijas ir normālas, automātiskas un īstajā brīdī glābjošas. Problēma tās kļūst tad, kad viena no tām pārvēršas ierastā, neapzinātā stilā, kas ieslēdzas arī tur, kur reālu draudu nav. Tad tas, kas kādreiz sargāja, sāk traucēt attiecībām un ikdienai.
No kurienes nāk mūsu ierastā reakcija
Kura reakcija kļūs par ieradumu, bieži nosaka agrīna pieredze. Bērns, kuram izdevās sevi aizstāvēt ar dusmām, biežāk izvēlas cīņu; tas, kuram drošāk bija pazust, bēgšanu; tas, kurš nevarēja ne cīnīties, ne bēgt, sastingumu; bet tas, kura drošība bija atkarīga no pieaugušā nomierināšanas, izpatikšanu. Nervu sistēma vienkārši atceras, kas kādreiz vislabāk pasargāja, un atkārto to automātiski.
Svarīgi, ka tas nav rakstura trūkums vai apzināta izvēle: tā ir iemācīta ķermeņa reakcija, kas darbojas ātrāk par domu. Tāpēc sevis vainošana („kāpēc es atkal piekāpos / aizbēgu / sastingu?”) ir nepamatota un nepalīdz. Daudz noderīgāk ir atpazīt savu reakciju un pamazām mācīties izvēlēties citādi, kad draudu nav.
Kad vērts meklēt palīdzību
Šīs reakcijas pašas par sevi nav traucējums: tās ir veselīgas nervu sistēmas aizsardzības. Taču, ja tās stipri vada jūsu dzīvi (pastāvīgi konflikti, nebeidzama izvairīšanās, bieža sastingšana vai norobežošanās, nespēja aizstāvēt savas vajadzības), un it īpaši, ja tās saistītas ar smagu pagātni, vērts parunāt ar psihologu, psihoterapeitu vai ģimenes ārstu. Sastinguma un izpatikšanas reakcijas visbiežāk saistītas ar kompleksu traumu, kurai ir efektīvas terapijas metodes.
Tests nav diagnostisks: tas palīdz iepazīt savu ierasto aizsardzības stilu, bet neaizstāj speciālista novērtējumu. Ja gribat dziļāk ieskatīties iespējamajā smagas pieredzes ietekmē, skatiet kompleksās traumas un bērnības pieredzes testu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šāda reakcija nozīmē, ka esmu pārdzīvojis traumu?
Ne obligāti. Visas četras reakcijas ir normālas nervu sistēmas atbildes, ko laiku pa laikam piedzīvo ikviens cilvēks neatkarīgi no pagātnes. Par ierastu stilu tās kļūst dažādu iemeslu dēļ: temperamenta, audzināšanas, dzīves pieredzes. Spilgta vienas reakcijas dominēšana var būt saistīta ar smagu pieredzi, bet tas nav obligāti. Tests parāda jūsu reaģēšanas stilu, nevis to, ko esat pārdzīvojis.
Vai man var būt vairākas reakcijas?
Jā, un tas ir ļoti bieži. Daudziem cilvēkiem ir galvenā reakcija un otrā, kas ieslēdzas, kad pirmā nedarbojas (piemēram, sākumā cilvēks cenšas izpatikt, bet, kad tas neizdodas, pāriet uz cīņu). Dažām kombinācijām ir pat atsevišķi nosaukumi. Tests parāda jūsu spilgtāko reakciju, bet ir pilnīgi normāli atpazīt sevi vairākās no tām atkarībā no situācijas un cilvēka.
Vai ierasto reakciju var mainīt?
Pilnībā mainīt automātisku reakciju diez vai ir iespējams, bet iemācīties to pamanīt un izvēlēties citādi noteikti var. Būtība nav cīnīties ar savu nervu sistēmu, bet ielikt apzinātību starp draudiem un reakciju: atpazīt, ka ieslēdzies vecais aizsardzības veids, un pajautāt sev, vai draudi ir reāli. Laika gaitā, bieži arī ar terapijas palīdzību, cilvēki iemācās reaģēt elastīgāk un mazāk automātiski.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Walker P. (2013). Complex PTSD: From Surviving to Thriving. Azure Coyote.
- Schauer M., Elbert T. (2010). Dissociation following traumatic stress: etiology and treatment. Zeitschrift für Psychologie / Journal of Psychology, 218(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.