Bērnības pieredzes (ACE) tests
Deviņdesmito gadu beigās CDC un Kaiser Permanente pētnieki aptaujāja vairāk nekā 17 tūkstošus pieaugušo par viņu bērnību un veselību. Rezultāts kļuva par vienu no ietekmīgākajiem atklājumiem sabiedrības veselībā: nelabvēlīga bērnības pieredze (angliski ACE, Adverse Childhood Experiences) ietekmē pieauguša cilvēka garīgo un pat fizisko veselību, un jo vairāk šādas pieredzes, jo lielāks risks. No šī pētījuma radās 10 jautājumu ACE aptauja, kuru jūs tagad pildīsiet.
Pirms sākat, trīs svarīgas lietas. Pirmkārt, jautājumi ir tieši un var raisīt smagas atmiņas: atbildiet tikai tad, kad jums ir mierīgs brīdis un vieta. Otrkārt, rezultāts ir statistika par riskiem cilvēku grupās, nevis pareģojums par jums: augsts rezultāts nenozīmē „sabojātu” dzīvi. Treškārt, pētījumi rāda arī otru pusi: aizsargājoša pieredze un vēlāks darbs ar sevi risku ievērojami mazina.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ACE pētījums un kāpēc tas ir tik svarīgs?
ACE pētījums (Felitti, Anda un kolēģi, 1998) radās gandrīz nejauši: ārsts Vinsents Felitti, pētot, kāpēc pacienti pamet veiksmīgu svara samazināšanas programmu, pamanīja, ka daudzi no viņiem bērnībā bija cietuši no vardarbības. Kopā ar CDC viņš aptaujāja 17 tūkstošus vidusšķiras amerikāņu, un rezultāti mainīja izpratni par sabiedrības veselību: izrādījās, ka nelabvēlīga bērnības pieredze nav nedz reta, nedz tikai „psiholoģijas” jautājums, bet gan masveida parādība, kas skar visu medicīnu.
Svarīgākais atklājums bija saistība starp devu un sekām: jo vairāk ACE, jo statistiski lielāks depresijas, atkarību, trauksmes, bet ar laiku arī sirds slimību, diabēta un citu ķermeņa slimību risks. Mehānisms mūsdienās ir labi aprakstīts: hronisks bērnības stress („toksiskais stress”) veido augošo nervu un hormonu sistēmu tā, ka tā paliek pastāvīgā gatavībā, un šī gatavība gadu desmitiem nolieto gan psihi, gan ķermeni.
Ko rezultāts nozīmē un ko nenozīmē?
ACE rezultāts ir grupas statistika, un to svarīgi lasīt pareizi:
- Nozīmē: riski jūsu grupā statistiski ir lielāki; jo augstāks rezultāts, jo svarīgāk apzināti rūpēties par psihi, ķermeni un attiecībām
- Nenozīmē: ka jūs saslimsiet, ka esat „bojāts(-a)” vai ka jūsu dzīves scenārijs ir iepriekš noteikts; ļoti daudzi cilvēki ar augstu rezultātu dzīvo pilnvērtīgi
- Neaptver: ņirgāšanos, nabadzību, zaudējumus, diskrimināciju, maigāku emocionālo pamestību; nulle punktu nenozīmē vieglu bērnību
- Nemēra: aizsargājošu pieredzi (mīlošs vectēvs, labs skolotājs, draugi), kas pētījumos būtiski mazina ACE ietekmi
Noturības puse: kas mazina ACE ietekmi?
ACE pētījuma turpinājumi atklāja arī gaišo pusi: pozitīva bērnības pieredze (angliski PCE) darbojas kā pretinde. Vismaz viens pieaugušais, ar kuru bērns jutās drošībā un svarīgs, draudzība, kopiena, sajūta, ka ģimene atbalsta grūtā brīdī: cilvēki ar šādu pieredzi pat ar augstu ACE rezultātu pieaugušā vecumā slimo retāk. Tā ir svarīga ziņa vecākiem: aizsardzība nav ideāla bērnība bez stresa, bet attiecības, kurās bērns ar stresu nepaliek viens.
Arī pieaugušais var stiprināt savu noturību: drošas attiecības tagad (tās pārraksta to, ko toreiz iemācīja nedrošās attiecības), terapija, rūpes par ķermeni (miegs un kustības ir īpaši svarīgas nervu sistēmai, kas augusi pastāvīgā gatavībā), jēgas un piederības sajūta. Ja vēlaties plašāk paskatīties uz savas bērnības emocionālo pusi, līdzās ACE vērts izpildīt emocionālās pamestības testu: tas mēra to, ko ACE saraksts neaptver.
Ko darīt ar savu rezultātu?
Ja rezultāts ir zems un dzīve ir laba, nekas nav jādara: ACE ir risku karte, nevis uzdevumu saraksts. Ja rezultāts ir augstāks, pareizais pirmais jautājums nav „kas man draud?”, bet „vai pagātne joprojām ietekmē manu tagadni?”. Pazīmes, ka ietekmē: atkārtoti attiecību modeļi (izvēlaties partnerus, ar kuriem atkārtojas bērnība), pastāvīga iekšēja gatavība vai trauksme, grūtības uzticēties, „pārāk spēcīgas” reakcijas uz konfliktiem, pašvērtējuma bedres, tieksme uz atkarībām.
Ja atpazīstat šīs pazīmes, efektīvākais solis ir traumu izpratnē balstīta terapija: speciālists palīdz atšķirt, kur jūs reaģējat uz tagadni un kur uz pagātni, un pakāpeniski atgriež nervu sistēmai drošības sajūtu. Konkrētākam priekšstatam izpildiet kompleksās traumas testu (ilgstošas bērnības traumas pēdām) vai traumatiska notikuma ietekmes testu (ja bija viens konkrēts notikums). Un atcerieties: vērsties pēc palīdzības bērnības brūču dēļ pēc 20, 30 vai 50 gadiem nav nokavēšanās, bet normāla šī darba gaita.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ACE tests ir „traumas tests”?
Ne gluži: ACE fiksē notikumus un apstākļus (kas bija), bet nemēra to atstātās pēdas (kā jūtaties tagad). Divi cilvēki ar vienādu rezultātu var justies pilnīgi atšķirīgi. Pašreizējo ietekmi mēra citi testi: kompleksās traumas, traumatiska notikuma ietekmes, trauksmes un depresijas testi. Vispilnīgāko ainu dod ACE kopā ar tagadnes testiem.
Mans rezultāts ir augsts, bet jūtos labi. Vai man jāuztraucas?
Nē, uztraukties nav vērts: risks ir statistika, nevis pareģojums, un laba pašreizējā dzīve ir pats nozīmīgākais rādītājs. Augsts rezultāts šādā gadījumā vienkārši atgādina, cik vērtīgs ir tas, ko jau darāt (attiecības, veselība, uzmanība pret sevi), un iesaka neaizmirst par profilaksi: gan psiholoģisko, gan fizisko (regulāras pārbaudes).
Atbildot uz jautājumiem, atcerējos smagas lietas, un tagad jūtos slikti. Ko darīt?
Tā ir normāla reakcija: jautājumi skar dziļus slāņus. Dodiet sev laiku nomierināties (pastaiga, saruna ar tuvu cilvēku, ierasta nodarbe). Ja smagums saglabājas vairākas dienas, atgriežas atmiņās vai sapņos, tā ir zīme, ka tēma ir dzīva un ar to vērts vērsties pie speciālista: šāda reakcija ir pietiekami nopietns iemesls, nevis „sīkums”. Akūtā brīdī var zvanīt uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123.
Vai varu pildīt šo testu, domājot par savu bērnu?
ACE aptauja ir paredzēta pieaugušajiem, lai atskatoties izvērtētu savu bērnību. Ja jūs uztrauc jūsu bērna pašreizējā vide vai pašsajūta, piemērotāki ir bērna uzvedības un bērna trauksmes testi, kā arī tieša saruna ar speciālistu. Bet, ja pamanāt, ka bērns tagad piedzīvo kaut ko no ACE saraksta, tas ir signāls rīkoties nekavējoties: bērna aizsardzība ir pieaugušo atbildība.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas. Šī testa tēma ir jūtīga, tāpēc uzsveram: ne rezultātu, ne atbildes neviens neredz.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Felitti V. J. u.c. (1998). Relationship of childhood abuse and household dysfunction to many of the leading causes of death in adults: The Adverse Childhood Experiences (ACE) Study. American Journal of Preventive Medicine, 14(4).
- Hughes K. u.c. (2017). The effect of multiple adverse childhood experiences on health: a systematic review and meta-analysis. The Lancet Public Health, 2(8).
- Bethell C. u.c. (2019). Positive childhood experiences and adult mental and relational health. JAMA Pediatrics, 173(11).
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.