Ādas plucināšanas tests
Ādas plucināšanas traucējumi (sauc arī par dermatilomāniju) ir atkārtota ādas kasīšana, plucināšana vai spiešana, kas atstāj brūces un rētas, bet mēģinājumi pārtraukt atkal un atkal neizdodas. Tas nav higiēnas vai gribasspēka jautājums, bet ārstējams stāvoklis. Vairāk par to lasiet lapā ādas plucināšanas traucējumi.
Testā ir divpadsmit jautājumu par vēlmi plucināt ādu, pašu uzvedību, mēģinājumiem pārtraukt un sekām. Jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR un SSK-11 aprakstītajām pazīmēm. Tests ir anonīms: atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ādas plucināšanas traucējumi?
Ādas plucināšanas traucējumi (dermatilomānija, DSM-5-TR saukti par ekskoriācijas traucējumiem) ir atkārtota savas ādas kasīšana, plucināšana, spiešana vai skrāpēšana, kas atstāj ādas bojājumus. Cilvēks vairākkārt mēģina to darīt mazāk vai pārtraukt, bet neizdodas, un plucināšana rada ciešanas vai traucē dzīvot.
Šie traucējumi pieder pie obsesīvi kompulsīvā spektra un ir tuvi trihotilomānijai (matu raušanai). Visbiežāk tie sākas pusaudža gados, dažkārt kopā ar pūtītēm, un bez palīdzības var turpināties daudzus gadus.
Kā to atpazīt?
Raksturīgās pazīmes, kas bieži izpaužas kopā:
- Visbiežāk tiek plucināta seja, rokas, āda ap nagiem, galvas āda, pleci vai mugura
- Daļa epizožu notiek automātiski, bet daļa apzināti, meklējot nelīdzenumus, krevelītes vai pumpiņas
- Pirms plucināšanas pieaug spriedze, trauksme vai garlaicība, pēc tās uz brīdi kļūst vieglāk
- Epizodes var ilgt ilgi un atkārtoties vairākas reizes dienā
- Bojājumi tiek slēpti, un no situācijām, kurās āda redzama, izvairās
- Pēc plucināšanas rodas kauns un dusmas uz sevi
Kā tas atšķiras no citiem stāvokļiem?
Ādu var gribēties kasīt arī ādas slimību (ekzēmas, psoriāzes), alerģijas, dažu zāļu vai citu vielu ietekmes dēļ. Tādā gadījumā vispirms jāārstē cēlonis, tāpēc, ja āda niez, vērts konsultēties ar ģimenes ārstu vai dermatologu.
No ķermeņa dismorfiskajiem traucējumiem ādas plucināšanas traucējumi atšķiras ar to, ka āda netiek plucināta, lai izlabotu iedomātu izskata trūkumu. No obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem tie atšķiras ar to, ka plucināšanu visbiežāk neizraisa uzmācīgas domas. Tā nav arī sevis savainošana: mērķis ir nevis sāpes, bet spriedzes mazināšanās vai „sakārtošanas” sajūta. Tomēr, ja rodas vēlme sevi savainot, par to svarīgi pastāstīt speciālistam.
Ārstēšana un palīdzība
Vislabāk izpētītā ārstēšana ir ieraduma maiņas treniņš (angliski habit reversal training), kas ir kognitīvi biheiviorālās terapijas daļa: cilvēks mācās pamanīt situācijas un kustības, ar kurām sākas plucināšana, un tās vietā veikt citu darbību, līdz vēlme pāriet. Palīdz arī vides maiņa: īsi nagi, plāksteri, krēma ieziešana plucināšanas vietā, aizsegti spoguļi. Dažiem cilvēkiem psihiatrs var izrakstīt zāles, lai gan to iedarbība pētījumos ir nevienāda.
Pēc palīdzības varat vērsties pie ģimenes ārsta, dermatologa, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita, bērniem un pusaudžiem pie bērnu psihiatra. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var diagnosticēt ādas plucināšanas traucējumus?
Nē. Tests palīdz izvērtēt, cik izteikta ir plucināšana un cik ļoti tā traucē, bet diagnozi nosaka speciālists. Pētījumos izmanto īpašas aptaujas, piemēram, ādas plucināšanas skalu (SPS-R); šī testa jautājumus esam sagatavojuši paši pēc DSM-5-TR kritērijiem.
Vai pūtīšu spiešana ir šie traucējumi?
Visbiežāk nē. Reizēm izspiest pūtīti ir parasta lieta. Par traucējumiem runā, ja plucināšana pastāvīgi atkārtojas, atstāj brūces un rētas, aizņem daudz laika, to neizdodas apturēt, bet kauns liek slēpties.
Kāpēc es nevaru vienkārši beigt?
Tāpēc, ka plucināšana uz brīdi mazina spriedzi vai sniedz „sakārtošanas” sajūtu, un smadzenes iemācās šo ātro atvieglojumu. Daļa epizožu sākas automātiski, pirms jūs to pamanāt. Tāpēc palīdz nevis gribasspēks un sevis norāšana, bet darbs, atpazīstot situācijas, kas izraisa vēlmi plucināt, un nodarbinot rokas ar citu darbību.
Pie kā vērsties: pie dermatologa vai psihologa?
Bieži noder abi. Dermatologs vai ģimenes ārsts parūpējas par brūcēm un izslēdz ādas slimības, bet psihologs vai psihiatrs palīdz strādāt ar pašu plucināšanu. Sākt varat pie ģimenes ārsta.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR). Excoriation (Skin-Picking) Disorder.
- Grant J. E., Odlaug B. L., Chamberlain S. R. u. c. (2012). Skin picking disorder. American Journal of Psychiatry, 169(11), 1143-1149.
- Lochner C., Roos A., Stein D. J. (2017). Excoriation (skin-picking) disorder: a systematic review of treatment options. Neuropsychiatric Disease and Treatment, 13, 1867-1872.
- World Health Organization. ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics: Body-focused repetitive behaviour disorders (trichotillomania, excoriation disorder).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.