Trihotilomānijas tests
Trihotilomānija ir atkārtota matu raušana (no galvas, skropstu, uzacu vai citām ķermeņa vietām), ko cilvēks nespēj apturēt, lai gan ļoti to vēlas. Tas nav slikts ieradums un nav vājas gribas pazīme, bet labi aprakstīts, ārstējams stāvoklis. Vairāk par to lasiet lapā trihotilomānija un ādas plucināšana.
Testā ir divpadsmit jautājumu par vēlmi raut, pašu raušanu, mēģinājumiem pārtraukt un sekām. Jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR un SSK-11 aprakstītajām pazīmēm. Tests ir anonīms: atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir trihotilomānija?
Trihotilomānija jeb matu raušanas traucējumi ir atkārtota savu matu raušana, kuras dēļ tie sāk iztrūkt. Visbiežāk tiek rauti galvas mati, skropstas un uzacis, bet var tikt rauti arī matiņi citās ķermeņa vietās. Cilvēks vairākkārt mēģina raut mazāk vai pārtraukt, taču neizdodas, un raušana rada ciešanas vai traucē dzīvot.
DSM-5-TR un SSK-11 trihotilomāniju pieskaita obsesīvi kompulsīvā spektra traucējumiem kopā ar ādas plucināšanas traucējumiem. Abus tos sauc arī par uz ķermeni vērstu atkārtotu uzvedību. Visbiežāk trihotilomānija sākas pusaudža gados.
Kā to atpazīt?
Raušana var būt divu veidu, un bieži sastopami abi:
- Automātiska: roka pati meklē matus lasot, skatoties ekrānā, vadot automašīnu, un raušanu pamana tikai pēc kāda laika
- Apzināta: cilvēks meklē noteiktus matus, kas izskatās vai šķiet „nepareizi”, un mērķtiecīgi tos izrauj
- Pirms raušanas bieži pieaug spriedze, trauksme vai garlaicība, bet pēc tās uz brīdi kļūst vieglāk
- Pēc raušanas rodas kauns un dusmas uz sevi, bet retās vietas tiek slēptas
- Daži cilvēki izrautos matus aplūko, rotaļājas ar tiem vai košļā
Kā tas atšķiras no citiem stāvokļiem?
Matu izkrišanu var izraisīt arī citi iemesli: perēkļveida plikums, hormonālās pārmaiņas, ādas slimības. Ja nezināt droši, vai mati izkrīt paši vai jūs tos raujat, konsultējieties ar dermatologu. Trihotilomānijas gadījumā matu trūkst tieši tur, kur sniedzas roka, bet atlikušie mati ir dažāda garuma.
No obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem trihotilomānija atšķiras ar to, ka raušanu visbiežāk neizraisa uzmācīgas domas vai bailes, ka notiks kaut kas slikts. No ķermeņa dismorfiskajiem traucējumiem tā atšķiras ar to, ka mati netiek rauti, lai izlabotu iedomātu izskata trūkumu. Tā nav arī sevis savainošana: mērķis ir nevis sāpes, bet spriedzes mazināšanās.
Ārstēšana un palīdzība
Vislabāk izpētītā ārstēšana ir ieraduma maiņas treniņš (angliski habit reversal training), visbiežāk kā daļa no kognitīvi biheiviorālās terapijas. Cilvēks mācās pamanīt situācijas un kustības, ar kurām sākas raušana, un, sajūtot vēlmi, veikt citu darbību, kas nav savienojama ar raušanu. Klāt nāk vides maiņa: cimdi, sasieti mati, nodarbinātas rokas. Zāļu iedarbība pētījumos ir nevienāda, tāpēc tās, ja vajag, izraksta psihiatrs.
Pēc palīdzības varat vērsties pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita, bērniem un pusaudžiem pie bērnu psihiatra. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var diagnosticēt trihotilomāniju?
Nē. Tests palīdz izvērtēt, cik izteikta ir matu raušana un cik ļoti tā traucē, bet diagnozi nosaka speciālists. Klīniskajā praksē un pētījumos izmanto īpašas aptaujas, piemēram, Masačūsetsas Vispārējās slimnīcas matu raušanas skalu (MGH-HPS); šī testa jautājumus esam sagatavojuši paši pēc DSM-5-TR kritērijiem.
Kāpēc es nevaru vienkārši beigt?
Tāpēc, ka liela daļa raušanas notiek automātiski, pirms jūs to pamanāt, bet īsais atvieglojums pēc raušanas nostiprina ieradumu. Gribasspēks un sevis kaunināšana visbiežāk nepalīdz, bet kauns pat palielina spriedzi. Darbojas sistemātisks darbs: atpazīt situācijas, kas izraisa vēlmi raut, un nodarbināt rokas ar citu darbību.
Vai trihotilomānija ir arī bērniem?
Jā. Maziem bērniem matu raušana dažkārt ir pārejoša un pāriet pati, bet pusaudžiem tā biežāk nostiprinās. Ja bērns pastāvīgi rauj matus un rodas retas vietas, vērts konsultēties ar pediatru vai bērnu psihologu.
Vai mati ataugs?
Visbiežāk jā, ja raušana mazinās vai beidzas. Ja ilgi un bieži rauj vienā un tajā pašā vietā, matu folikuli var tikt bojāti, tāpēc ataugšana var aizkavēties. Tas ir vēl viens iemesls meklēt palīdzību agrāk.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR). Trichotillomania (Hair-Pulling Disorder).
- Grant J. E., Chamberlain S. R. (2016). Trichotillomania. American Journal of Psychiatry, 173(9), 868-874.
- Woods D. W., Houghton D. C. (2014). Diagnosis, evaluation, and management of trichotillomania. Psychiatric Clinics of North America, 37(3), 301-317.
- Farhat L. C., Olfson E., Nasir M. u. c. (2020). Pharmacological and behavioral treatment for trichotillomania: An updated systematic review with meta-analysis. Depression and Anxiety, 37(8), 715-727.
- Thomson H. A., Farhat L. C., Olfson E. u. c. (2022). Prevalence and gender distribution of trichotillomania: A systematic review and meta-analysis. Journal of Psychiatric Research, 153, 73-81.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.