Trihotilomānija un ādas plucināšana: ieradumi, kas neklausa
Trihotilomānija (matu, skropstu, uzacu raušana) un dermatilomānija (ādas plucināšana, kasīšana, spiešana) pieder pie uz ķermeni vērstas atkārtotas uzvedības grupas (angliski BFRB). Tas nav kosmētisks ieradums un nav vājas gribas pazīme: uzvedība ieslēdzas pusautomātiski, bieži garlaicības, stresa vai koncentrēšanās brīžos, bet mēģinājumi „vienkārši beigt” neizdodas.
Raksturīga ir arī slēpšanas ķēde: plikās vietas vai brūcītes tiek slēptas ar frizūru, kosmētiku, apģērbu, bet kauns traucē meklēt palīdzību. Lai gan cilvēku ar šīm grūtībām ir daudz, lielākā daļa gadiem ilgi domā, ka ir „vienīgie tādi”.
Kā tas notiek?
Tipisks cikls, ko vērts iepazīt, jo ārstēšana ir vērsta tieši uz to:
- Ierosinātājs: spriedze, garlaicība, koncentrēšanās (ekrāns, lasīšana, braukšana ar auto), spogulis vai „nelīdzenuma” sajūta pirkstos
- Uzvedība: raušana vai plucināšana, bieži pustransa stāvoklī
- Īslaicīgs atvieglojums vai gandarījums, kas nostiprina ciklu
- Pēc tam kauns un dusmas uz sevi, kas paši kļūst par spriedzi nākamajam ciklam
Ieradums vai traucējumi?
Reizēm paknibināt ādu vai pagrozīt matu šķipsnu ir normāli. Par traucējumiem runā tad, ja uzvedība atkārtojas pastāvīgi, atstāj redzamu kaitējumu (plikus laukumus, rētas, brūces), mēģinājumi apstāties neizdodas, un tāpēc cieš pašvērtējums un dzīve (cilvēks izvairās no peldbaseina, frizētavas, tuvības).
Klasifikācijās šos traucējumus pieskaita obsesīvi kompulsīvā spektra radniecīgajiem traucējumiem, taču no klasiskajiem OKT tie atšķiras: šeit uzvedību biežāk virza nevis uzmācīgas bailes, bet spriedzes un atvieglojuma mehānisms.
Kāda ārstēšana palīdz?
Vislabāk izpētītā metode ir ieraduma maiņas treniņš (habit reversal training), bieži kā kognitīvi biheiviorālās terapijas daļa: cilvēks mācās pamanīt savus ierosinātājus un pirmās kustības, bet raušanas vietā izmantot konkurējošu reakciju (savilkt dūri, nodarbināt rokas). Tam pievieno apkārtējās vides pielāgošanu: īsi apgriezti nagi, plāksteri uz pirkstiem, aizsegti spoguļi, pie rokas „fidget” rotaļlietas, kamēr skatāties ekrānā.
Ja vienlaikus ir trauksme vai depresija, ārstē arī tās. Ādas brūču kopšanai dažkārt nepieciešams arī dermatologs: tas nav kauns, bet komandas darbs.
Ar ko sākt?
Nedēļu pierakstiet epizodes: kad, kur, kāds bija stāvoklis pirms tam. Jau šāda karte bieži mazina automātismu, bet speciālistam tā būs zelta vērtē. Tad vērsieties pie psihologa vai psihoterapeita, kurš strādā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju, un nosauciet problēmu tieši: šie traucējumi speciālistiem ir labi zināmi, un pētījumos ārstēšanas rezultāti ir pārliecinoši.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai tā ir OKT forma?
Radniecīgi traucējumi: klasifikācijās tos pieskaita obsesīvi kompulsīvā spektra grupai, taču mehānisms atšķiras, tāpēc atšķiras arī ārstēšanas uzsvari: šeit vislabāk palīdz ieraduma maiņas treniņš, nevis klasiskā ekspozīcija.
Kāpēc es nevaru vienkārši beigt?
Tāpēc, ka uzvedība ieslēdzas automātiski, bieži pirms paspējat to pamanīt, un to atalgo īslaicīgs atvieglojums. Gribasspēks zaudē automātismam, bet palīdz sistēmas maiņa: ierosinātāju karte, konkurējošas reakcijas un vides pielāgošana.
Vai varu sevi pārbaudīt ar testu?
Pirmo priekšstatu sniegs mūsu trihotilomānijas un ādas plucināšanas testi, bet nedēļas epizožu dienasgrāmata palīdz saprast, kad un kāpēc tas notiek. Diagnozi nosaka speciālists.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
Saistītie traucējumi
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2025. gada 16. augusts
OKT: mīti un patiesība. Tā nav aizraušanās ar kārtību
„Man ir mazliet OCD, jo mīlu kārtību” ir izplatītākā kļūda par OKT. Kas patiesībā ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi un kāpēc tie nav kārtīgums.
Lasīt rakstu2025. gada 5. janvāris
Elpošanas tehnikas, lai nomierinātos 5 minūtēs
Fizioloģiskā nopūta, 4-7-8, kvadrātveida elpošana: kuras tehnikas tiešām darbojas, kā tās pareizi veikt un kāpēc garāka izelpa ir to visu pamatā.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu