ARFID tests
ARFID (izvairīga un ierobežojoša ēšana) ir ēšanas traucējumi, kuros nav baiļu no svara: ēdiens tiek ierobežots tā tekstūras vai smaržas dēļ, aiz bailēm aizrīties vai vemt vai tāpēc, ka izsalkums gandrīz nav jūtams. Vairāk par šo stāvokli lasiet lapā ARFID: kad izvēlīga ēšana nav tikai kaprīze.
Tests ir paredzēts pieaugušajiem un vecākiem pusaudžiem (no 16 gadiem), kuri atbild par sevi. Vecākiem, kurus uztrauc bērna ēšana, šie jautājumi var palīdzēt pamanīt pazīmes, taču bērna gadījumā svarīgākais ir aprunāties ar pediatru vai ģimenes ārstu. Jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR un SSK-11 aprakstītajām ARFID pazīmēm; atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ARFID?
ARFID (angliski avoidant/restrictive food intake disorder, latviski izvairīgas un ierobežojošas ēšanas traucējumi) diagnožu klasifikācijās iekļauti salīdzinoši nesen: 2013. gadā DSM-5, vēlāk arī Pasaules Veselības organizācijas SSK-11. Tie apraksta cilvēkus, kuri ēd pārāk maz vai pārāk vienveidīgi, bet ne tāpēc, ka vēlas notievēt.
Ierobežošanai var būt trīs galvenie iemesli, kas bieži pārklājas: jutīgums pret ēdiena īpašībām (tekstūru, smaržu, krāsu), bailes no nepatīkamām ēšanas sekām (aizrīšanās, vemšanas, sāpēm vēderā) un maza interese par ēdienu vai vājš izsalkums. ARFID sastopams gan bērniem, gan pieaugušajiem, kurus apkārtējie bieži visu mūžu uzskatījuši vienkārši par „ļoti izvēlīgiem”.
Galvenās pazīmes
Par ARFID runā tad, kad ierobežotai ēšanai ir vismaz kādas nopietnas sekas un to neizskaidro citi iemesli:
- Izteikts svara kritums vai bērniem augšanas palēnināšanās
- Svarīgu uzturvielu trūkums, kas konstatēts analīzēs
- Atkarība no uztura dzērieniem vai uztura bagātinātājiem, lai uzņemtu pietiekami daudz ēdiena
- Stipri traucēta ikdienas dzīve: izvairīšanās no kopīgām maltītēm, ceļojumiem, ciemošanās, darba pasākumiem
- Ierobežošanu neizskaidro ēdiena trūkums, kultūras vai reliģiskās tradīcijas vai cita slimība
Kā ARFID atšķiras no izvēlības ēšanā un anoreksijas?
No parastas izvēlības ēšanā ARFID atšķiras ar mērogu un sekām. Izvēlīgam cilvēkam var negaršot daudzi produkti, taču viņš ēd pietiekami, un viņa dzīve tāpēc nesašaurinās. ARFID gadījumā ēdamo produktu saraksts ir ļoti īss, bet jauns ēdiens izraisa stipru riebumu vai bailes.
No nervozās anoreksijas ARFID atšķiras ar motīvu: nav baiļu no svara un izkropļota priekšstata par ķermeni. Tāpēc ARFID dažkārt ilgi netiek atpazīts, jo cilvēks neatbilst ierastajam ēšanas traucējumu tēlam. ARFID biežāk sastopams cilvēkiem ar autiskā spektra iezīmēm, lielu sensoro jutīgumu vai trauksmes traucējumiem, taču ir arī bez tiem.
Kā ārstē ARFID un kur vērsties?
Ārstēšana parasti sākas ar fiziskā stāvokļa izvērtēšanu: ārsts pārbauda svaru, asins analīzes un uzturvielu trūkumu. Pēc tam izmanto ARFID pielāgotu kognitīvi biheiviorālo terapiju: jaunam ēdienam tuvojas maziem, drošiem soļiem, bet bailes aizrīties vai vemt mazina pakāpeniski. Bērnu ārstēšanā aktīvi piedalās vecāki.
Pēc palīdzības varat vērsties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihologa, bērnu gadījumā pie bērnu psihiatra. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var diagnosticēt ARFID?
Nē. Tests palīdz pamanīt pazīmes, bet diagnozi nosaka ārsts, izvērtējot uzturu, svaru, analīzes un ēšanas vēsturi. Zinātniskajos pētījumos ARFID vērtēšanai izmanto īpašas klīniskās intervijas un aptaujas (piemēram, PARDI vai NIAS), ko lieto speciālisti.
Vai varu izpildīt testu sava bērna vietā?
Tests ir veidots pieaugušajiem un vecākiem pusaudžiem, kuri atbild par sevi. Vecāki var izlasīt jautājumus un pamanīt līdzīgas pazīmes bērna uzvedībā, taču bērna gadījumā punktu skaits nebūs precīzs. Ja bērns ēd ļoti maz produktu, krītas svars vai palēninās augšana, vērsieties pie pediatra vai ģimenes ārsta.
Mans svars ir normāls. Vai man tomēr var būt ARFID?
Jā. Daži cilvēki ar ARFID saglabā normālu svaru, bet ēd ļoti vienveidīgi, tāpēc viņiem trūkst vitamīnu vai minerālvielu, vai arī ēšana ļoti ierobežo viņu dzīvi. ARFID nosaka nevis svars, bet ierobežošanas sekas.
Vai ARFID pāriet pats no sevis?
Visbiežāk nē. Parastā bērnu izvēlība ēšanā ar gadiem mazinās, bet ARFID bez palīdzības mēdz saglabāties, un ēdamo produktu loks var pat sarukt. Labā ziņa: pakāpeniska, pacietīga ārstēšana palīdz arī pieaugušajiem.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR). Avoidant/Restrictive Food Intake Disorder.
- World Health Organization. ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics: 6B83 Avoidant-restrictive food intake disorder.
- Thomas J. J., Lawson E. A., Micali N. u. c. (2017). Avoidant/Restrictive Food Intake Disorder: a Three-Dimensional Model of Neurobiology with Implications for Etiology and Treatment. Current Psychiatry Reports, 19(8), 54.
- Zimmerman J., Fisher M. (2017). Avoidant/Restrictive Food Intake Disorder (ARFID). Current Problems in Pediatric and Adolescent Health Care, 47(4), 95-103.
- Nakai Y., Nin K., Noma S. u. c. (2016). Characteristics of Avoidant/Restrictive Food Intake Disorder in a Cohort of Adult Patients. European Eating Disorders Review, 24(6), 528-530.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.