Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

ARFID: kad izvēlīga ēšana nav tikai kaprīze

ARFID (angliski avoidant/restrictive food intake disorder, izvairīgas un ierobežojošas ēšanas traucējumi) ir ēšanas traucējumi, kuros nav ne baiļu no svara, ne priekšstata par ķermeni tēmas: ēdiens tiek ierobežots citu iemeslu dēļ. Vieni nespēj panest tekstūras un smaržas, citi pēc sāpīgas pieredzes baidās aizrīties vai vemt, bet trešie gandrīz nejūt izsalkumu un interesi par ēdienu.

Robeža starp to un parastu bērnu izvēlību ēšanā ir sekās: kad ēdamo produktu saraksts sarūk līdz desmit vai divdesmit produktiem, krītas svars vai trūkst uzturvielu, bet kopīgas maltītes, dzimšanas dienas un ceļojumi kļūst par problēmu, tas vairs nav „izaugs, un pāries”.

Trīs ARFID sejas

Visbiežāk redzami trīs mehānismi, kas var arī pārklāties:

  • Sensorais veids: netiek panestas tekstūras, smaržas, jaukti ēdieni; ēdienkarte ir „balta un kraukšķīga”
  • Baiļu veids: pēc aizrīšanās, vemšanas vai alerģijas epizodes ēdiens kļūst par bīstamu zonu
  • Vājas intereses veids: izsalkums ir vājš, ēšana tiek aizmirsta, porcijas ir sīkas
  • Kopīgais visiem: ierobežošana nav saistīta ar vēlmi notievēt, bet ciešanas ir reālas

Kā ARFID atšķiras no anoreksijas un izvēlības ēšanā?

No anoreksijas to atšķir motīvs: šeit nav baiļu no svara un izkropļota priekšstata par ķermeni, tāpēc pārmetumi „gribi būt tieva” ir nevietā. No parastas izvēlības ēšanā (kas raksturīga lielākajai daļai 2-6 gadus vecu bērnu un ar laiku mazinās) to atšķir apmērs un sekas: uztura robi, svara vai augšanas problēmas, sociālās dzīves sašaurināšanās.

ARFID biežāk sastopami jūtīgiem bērniem un bērniem autisma spektrā, taču tie ir arī pieaugušajiem, kuri visu dzīvi ir „vienkārši ļoti izvēlīgi” un no tā cieš.

Kas palīdz?

Pretēji spiedienam („sēdēsi, kamēr apēdīsi”), kas ARFID tikai padziļina, iedarbojas pakāpeniskums: jauns ēdiens tiek tuvināts maziem, drošiem soļiem (paskatīties, pieskarties, nolaizīt, nokost), bez drāmas un bērna tempā. Strādā komanda: ārsts (uzturs un augšana), psihologs (bailes un ekspozīcijas terapija), dažreiz ergoterapeits sensorajām grūtībām.

Pieaugušajiem loģika ir tā pati: drošās ēdienkartes paplašināšana pa vienam produktam, pakāpeniska saskare ar baiļu izraisītājiem (īpaši pēc aizrīšanās epizodes) un uztura robu uzraudzība kopā ar ārstu.

Vecākiem: ko nedarīt?

Nepiespiest, nekaunināt un nesalīdzināt ar brāļiem vai māsām („viņš ēd visu”): spiediens pie galda ir drošākais veids, kā ARFID nostiprināt vēl dziļāk. Tā vietā: mierīga rutīna, jauns ēdiens blakus drošajam bez prasības to apēst, bērna iesaistīšana gatavošanā un speciālista palīdzība, ja ēdienkarte sašaurinās vai krītas svars.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai bērns no ARFID „izaugs”?

No parastas izvēlības ēšanā lielākā daļa bērnu izaug, no ARFID parasti nē: bez palīdzības tie mēdz nostiprināties un pāriet pieaugušā dzīvē. Taču pakāpeniskas programmas darbojas jebkurā vecumā.

Vai ARFID ir saistīti ar autismu?

Sensorā jutība autisma spektrā ir biežāka, tāpēc arī ARFID tur sastopami biežāk, taču tas nav viens un tas pats: ARFID var būt arī bez autisma spektra, un autisma spektrs var būt bez ARFID.

Vai varu sevi pārbaudīt ar testu?

Pirmo priekšstatu sniegs mūsu ARFID tests. Bērniem svarīgākā tomēr ir saruna ar ārstu par ēdienkarti, augšanu un bailēm, bet bērna uzvedības un jūtīguma testi var papildināt ainu.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti