Depersonalizācijas un derealizācijas tests
Vai gadās, ka vērojat sevi it kā no malas, jūsu rokas vai balss šķiet svešas, bet apkārtne atgādina dekorāciju vai sapni? Pirmo sajūtu sauc par depersonalizāciju, otro par derealizāciju. Īslaicīgi tās piedzīvo ļoti daudzi cilvēki, īpaši spēcīga stresa, bezmiega vai panikas lēkmes laikā. Kad tās kļūst pastāvīgas vai atkal un atkal atgriežas un traucē dzīvot, runā par depersonalizācijas-derealizācijas traucējumiem.
Mūsu sagatavotie četrpadsmit jautājumi sastādīti pēc DSM-5-TR un SSK-11 aprakstiem: seši par atsvešinātību no sevis, pieci par atsvešinātību no apkārtnes un trīs par to, cik ilgi šīs sajūtas ilgst, cik ļoti biedē un traucē. Zinātniskos pētījumos šo pieredzi vērtē ar Kembridžas depersonalizācijas skalu (CDS), taču tās jautājumus šeit neatkārtojam. Ja jūs interesē plašāka disociācijas aina (atmiņas robi, „atslēgšanās”), tam paredzēts disociācijas tests.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir depersonalizācija un derealizācija?
Depersonalizācija ir atsvešinātības sajūta no sevis: no sava ķermeņa, domām, jūtām vai darbībām, it kā jūs vērotu sevi no malas. Derealizācija ir atsvešinātība no apkārtnes: pasaule šķiet nereāla, blāva, it kā aiz stikla vai sapnī. Abas sajūtas bieži ir vienlaikus.
Īsas šādas epizodes ir ļoti biežas: pētījumu pārskati rāda, ka vismaz reizi dzīvē tās piedzīvo liela daļa cilvēku, bet pastāvīga, traucējumu līmeņa forma sastopama aptuveni 1-2 % iedzīvotāju. Traucējumi parasti sākas pusaudža vecumā vai jaunībā, bieži pēc spēcīga stresa, panikas lēkmes vai psihoaktīvo vielu lietošanas.
Kad tie jau ir traucējumi?
Pēc DSM-5-TR par traucējumiem runā, ja vienlaikus izpildās šie nosacījumi:
- Depersonalizācijas, derealizācijas vai abu pieredze ir pastāvīga vai atkārtojas
- To laikā spēja izvērtēt realitāti saglabājas: cilvēks saprot, ka mainījusies viņa uztvere, nevis pasaule
- Sajūtas rada stipras ciešanas vai traucē darbam, mācībām vai attiecībām
- Tās neizskaidro vielu vai medikamentu iedarbība, cita slimība (piemēram, epilepsija) vai citi psihiski traucējumi
Ar ko tie atšķiras no citiem stāvokļiem?
No psihozes tos atšķir saglabājusies spēja izvērtēt realitāti: cilvēks jūt, ka pasaule ir „it kā nereāla”, bet netic, ka tā patiešām ir mainījusies. No citiem disociatīvajiem traucējumiem tos atšķir tas, ka atmiņa un identitāte saglabājas: cieš tikai „īstuma” sajūta.
Ļoti bieži depersonalizācija pavada panikas traucējumus, trauksmi vai depresiju. Ja sajūtas parādās tikai panikas lēkmes laikā, vispirms ārstē paniku, un tad tās pāriet kopā ar to.
Kas palīdz?
Visvairāk pētījumu ir par kognitīvi biheiviorālo terapiju: tā palīdz saprast, ka stāvoklis ir drošs, mazināt bailes, atradināties no nemitīgas sevis vērošanas un atgriezt uzmanību ārējai pasaulei. Ja stāvoklis saistīts ar traumu, trauksmi vai depresiju, ārstē arī tās. Tieši šiem traucējumiem apstiprinātu medikamentu nav, taču ārsts var nozīmēt medikamentus vienlaikus esošai trauksmei vai depresijai.
Ikdienā palīdz regulārs miegs, kustības, izvairīšanās no vielām, kas stāvokli pastiprina, un iezemēšanās vingrinājumi: uzmanības pievēršana tam, ko redzat, dzirdat un aptaustāt. Kaitē nemitīga informācijas meklēšana internetā un sevis „pārbaudīšana” ik stundu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai es sajukšu prātā?
Nē. Depersonalizācija un derealizācija nav psihoze un pie tās neved. Tas, ka pamanāt mainījušos uztveri un par to uztraucaties, tieši liecina, ka spēja izvērtēt realitāti ir vesela.
Ar ko šis tests atšķiras no disociācijas testa?
Disociācijas tests aptver plašāku pieredzes loku: atmiņas robus, „atslēgšanos”, iegrimšanu domās. Šis tests ir paredzēts tikai depersonalizācijai un derealizācijai, bet izvērstāk: tas vērtē gan ķermeņa, emociju un apkārtnes sajūtas, gan to, cik ilgi tās ilgst, cik ļoti biedē un traucē.
Vai to var izraisīt kaņepes vai citas vielas?
Jā, kaņepes un dažas citas psihoaktīvās vielas diezgan bieži izraisa šo stāvokli, un dažreiz tas saglabājas arī pēc tam, kad vielu vairs nelieto. Tāpēc jautājumos lūdzam vērtēt tikai tos gadījumus, kad nebijāt reibumā, bet ārstam vērts atklāti pastāstīt par lietotajām vielām.
Vai šīs sajūtas pāriet?
Visbiežāk jā, īpaši, ja tās saistītas ar stresu, bezmiegu vai paniku. Pat ieilgusi forma mazinās, kad mazinās bailes no pašām sajūtām un sakārtojas dzīves ritms. Speciālista palīdzība šo ceļu ievērojami saīsina.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Hunter E. C. M., Charlton J., David A. S. (2017). Depersonalisation and derealisation: assessment and management. BMJ, 356, j745.
- Hunter E. C. M., Sierra M., David A. S. (2004). The epidemiology of depersonalisation and derealisation. A systematic review. Social Psychiatry and Psychiatric Epidemiology, 39(1), 9-18.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.