Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Depersonalizācija un derealizācija: dzīve aiz stikla

Depersonalizācija ir sajūta, ka esat atdalīts no sevis: ķermenis, balss vai domas šķiet ne jūsu, it kā jūs vērotu sevi no malas. Derealizācija ir tā pati distance no pasaules: apkārtne šķiet nereāla, blāva, kā filma vai sapnis. Īslaicīgi tās piedzīvo ļoti daudzi cilvēki (stresa, bezmiega, panikas lēkmes laikā), un tas pats par sevi nav slimība.

Par traucējumiem runā tad, ja šie stāvokļi kļūst pastāvīgi vai atkārtojas atkal un atkal, rada stipru trauksmi un traucē dzīvot. Un svarīgākā ziņa uzreiz: lai cik biedējoši tas justos, tā nav psihoze un nav ceļš uz „prāta zaudēšanu”; spēja pārbaudīt realitāti saglabājas vesela, tieši tāpēc jūs arī pamanāt, ka kaut kas nav kārtībā.

Kā tas jūtas?

Cilvēki šos stāvokļus apraksta pārsteidzoši līdzīgi:

  • „Dzīvoju aiz stikla”, „pasaule kā dekorācija”
  • „Redzu sevi no malas, it kā filmētu savu dzīvi”
  • Paša balss, rokas vai atspulgs spogulī šķiet sveši
  • Emocijas it kā ietītas vatē: zinu, ka mīlu, bet nejūtu
  • Laika izjūta izkropļojas; atmiņas šķiet ne manas
  • Tā visa dēļ rodas stipras bailes „es zaudēju prātu”, kas stāvokli tikai padziļina

Kāpēc tā notiek?

Tas ir smadzeņu aizsargmehānisms: pārāk lielas spriedzes vai draudu gadījumā psihe ieslēdz distanci, it kā pagrieztu klusāk pārāk skaļu skaņu. Biežākie ierosinātāji ir ilgstošs stress un bezmiegs, panikas lēkmes, traumatiska pieredze, dažreiz psihoaktīvas vielas. Par traucējumiem tas kļūst tad, kad „klusināšana” iestrēgst ieslēgtā stāvoklī.

Apburto loku uztur bailes: jo uzmanīgāk sevi skenējat („vai jau jūtos īsts?”) un jo vairāk baidāties no paša stāvokļa, jo stabilāks tas kļūst. Tāpēc ārstēšana ir vērsta ne tik daudz uz pašu sajūtu, cik uz bailēm un uzmanību.

Kas palīdz?

Vislabāk palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija: stāvokļa dekatastrofizācija (tas ir drošs, zināms mehānisms), uzmanības trenēšana, novirzot to no iekšējas skenēšanas uz ārpasauli, dienas ritma atjaunošana (vispirms miegs) un traumas apstrāde, ja tā ir pamatā. Ja vienlaikus ir trauksme vai depresija, ārstē arī tās.

Ikdienā palīdz iezemēšanās: paņēmiens 5-4-3-2-1, auksts ūdens, fiziskas kustības, saruna ar kādu cilvēku. Un otrādi, kaitē nemitīga meklēšana internetā un sava „īstuma” pārbaudīšana ik stundu.

Kad vērsties pēc palīdzības?

Ja stāvoklis ilgst nedēļām, atgriežas arvien biežāk vai stipri biedē, vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita un aprakstiet to tieši (vārdi „depersonalizācija” un „derealizācija” speciālistam uzreiz norāda virzienu). Pirms tam vērts sakārtot miegu un pārbaudīt, vai stāvokli neveicina kādas vielas. Steidzams atbalsts visu diennakti: krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai es zaudēšu prātu?

Nē: depersonalizācija un derealizācija nav psihoze un pie tās nenoved. Psihozes gadījumā cilvēks tic izmainītajai realitātei, bet šeit jūs skaidri redzat, ka uztvere ir mainījusies, un tieši tas pierāda, ka spēja pārbaudīt realitāti ir vesela.

Ar ko tas atšķiras no disociatīvajiem traucējumiem kopumā?

Tā ir viena disociācijas saimes daļa: šeit necieš atmiņa un identitāte, tikai „īstuma” sajūta. Ja vienlaikus zūd atmiņa par svarīgiem notikumiem, izlasiet plašāko disociatīvo traucējumu aprakstu.

Vai varu sevi pārbaudīt ar testu?

Mūsu disociācijas tests, kas veidots pēc DES-II, aptver arī depersonalizācijas un derealizācijas pieredzi: tas parāda, vai biežums ir sarunas ar speciālistu vērts. Diagnozi nosaka ārsts.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti