Vēlmes izpatikt tests
Vēlme izpatikt (angliski people pleasing) ir ieradums nemitīgi pielāgoties citiem: piekrist, lai gan domājat citādi, slēpt neapmierinātību, justies atbildīgiem par citu garastāvokli un uztraukties, kad kāds jūsos vīlies. No malas šāds cilvēks šķiet patīkams un izpalīdzīgs, bet iekšēji bieži jūt spriedzi, nogurumu un klusas dusmas uz sevi.
Šie 15 jautājumi vērtē nevis to, vai protat pateikt „nē”, bet kāpēc bieži to nepasakāt: cik lielā mērā jūsu uzvedību nosaka bailes pievilt, izvairīšanās no citu nosodījuma un sajūta, ka esat vērtīgi tikai tad, kad esat noderīgi. Atbildiet atbilstoši tam, kā ir patiesībā. Atbildes netiek nekur sūtītas.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir vēlme izpatikt?
Vēlme izpatikt nav diagnoze. Tas ir ieradums, kad citu atzinība kļūst svarīgāka par savām vajadzībām, bet otra neapmierinātība rada tik lielu trauksmi, ka cilvēks izdara gandrīz visu, lai no tās izvairītos. Psihologi līdzīgu tieksmi apraksta dažādi: kā rūpes par citiem, aizmirstot sevi, kā sevis apklusināšanu attiecībās vai kā shēmu, kad savas vēlmes pastāvīgi tiek pakārtotas citu vēlmēm.
Terapeits Pīts Vokers (Pete Walker) izdalīja arī izpatikšanas reakciju (angliski fawn): līdzās cīņai, bēgšanai un sastingumam tas ir ceturtais veids, kā reaģēt uz draudiem, kad drošību meklē, pielāgojoties un nomierinot otru cilvēku. Ne katrs, kurš grib izpatikt, ir piedzīvojis traumu, bet daudzi ir iemācījušies, ka nepiekrist ir riskanti.
Biežākās pazīmes
Vēlme izpatikt bieži slēpjas aiz labsirdības, tāpēc to viegli nepamanīt:
- Bailes pievilt: pat neliela otra vilšanās šķiet kā katastrofa
- Sava viedokļa slēpšana: vieglāk piekrist nekā paust citādu skatījumu
- Atbildība par citu garastāvokli: ja otram ir skumji vai viņš dusmojas, jūtat, ka jums tas jānokārto
- Vērtība caur noderīgumu: jūtaties labi tikai tad, kad kādam palīdzat
- Ilga prātošana pēc sarunām: vai nepateicu kaut ko ne tā?
- Pielāgošanās līdz sevis pazaudēšanai: ar katru cilvēku esat citādi un vairs nezināt, ko gribat
- Izsīkums un klusas dusmas: nemitīgā cenšanās izsmeļ, bet aizvainojumi krājas
Ar ko šis tests atšķiras no robežu un asertivitātes testiem?
Personīgo robežu tests vērtē, ko jūs darāt: vai protat atteikt, pasargāt savu laiku un enerģiju. Asertivitātes tests vērtē, kā jūs runājat: vai protat mierīgi un skaidri paust savu viedokli. Šis tests jautā par to, kas slēpjas aiz šiem ieradumiem: kāpēc ir tik grūti pateikt „nē” vai nepiekrist. Tas mēra bailes pievilt, vajadzību pēc citu atzinības un pašvērtējumu, kas atkarīgs no noderīguma.
Traumas reakcijas tests parāda, kura no četrām reakcijām uz draudiem jums ir visraksturīgākā. Ja tur dominē izpatikšana, šis tests palīdzēs sīkāk redzēt, kā tā izpaužas ikdienā.
Kā mazināt vēlmi izpatikt?
Pirmais solis ir pamanīt brīdi, kad automātiski piekrītat. Otrais ir iegūt laiku: „padomāšu” ātra „jā” vietā. Trešais ir trenēties mazās, drošās situācijās: pateikt savu viedokli, palūgt kādu sīkumu, atteikties no kaut kā nesvarīga. Katru reizi pārliecināsieties, ka attiecības no tā nesabrūk.
Sākumā, kad sāksiet rīkoties citādi, var rasties vainas apziņa un trauksme. Tas ir normāli: nervu sistēma pierod pie jaunas uzvedības. Ja vēlme izpatikt radusies smagas pieredzes dēļ vai to pavada spēcīga trauksme, visvairāk palīdz psihoterapija. Tā palīdz arī stiprināt pašvērtējumu, lai tas nebūtu atkarīgs no citu atzinības.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai vēlme izpatikt ir slikta? Tā taču ir labsirdība.
Labsirdība un vēlme izpatikt atšķiras ar motīvu. Labsirdība rodas no brīvas izvēles, un jūs varat pateikt „nē”. Vēlme izpatikt rodas no bailēm: pievilt, izraisīt dusmas, tikt atraidītam. Ja sakāt „jā” tāpēc, ka atteikt šķiet pārāk biedējoši, tā vairs nav gluži brīva labsirdība.
Ko nozīmē „people pleasing” un „fawn”?
People pleasing angliski nozīmē vēlmi izpatikt visiem. Fawn ir terapeita Pīta Vokera lietots vārds izpatikšanas reakcijai: kad draudu priekšā cilvēks necīnās un nebēg, bet kļūst ārkārtīgi piekāpīgs, lai remdētu otra dusmas. Latviski visbiežāk saka vienkārši „vēlme izpatikt” un „izpatikšanas reakcija”.
Ar ko šis tests atšķiras no personīgo robežu testa?
Robežu tests vērtē uzvedību: vai protat atteikt un pasargāt savu laiku. Šis tests vērtē cēloņus: bailes pievilt, vajadzību pēc atzinības un pašvērtējumu, kas atkarīgs no noderīguma. Bieži noder izpildīt abus.
No kurienes rodas vēlme izpatikt?
Visbiežāk no agrīnas pieredzes: kad mīlestība vai miers mājās bija atkarīgs no tā, vai esat „labs”, kad vecāku garastāvoklis bija neprognozējams vai kad nepiekrist bija nedroši. Ietekme ir arī temperamentam un kultūras gaidām, it īpaši attiecībā uz sievietēm.
Vai ir iespējams mainīties?
Jā. Vēlme izpatikt ir iemācīts ieradums, tāpēc to var mainīt. Palīdz pakāpeniska robežu novilkšanas mācīšanās, pašvērtējuma stiprināšana un, ja vajag, psihoterapija. Sākumā vainas apziņa ir normāla, un laika gaitā tā mazinās.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Helgeson V. S., Fritz H. L. (1998). A theory of unmitigated communion. Personality and Social Psychology Review, 2(3), 173-183.
- Jack D. C., Dill D. (1992). The Silencing the Self Scale: Schemas of intimacy associated with depression in women. Psychology of Women Quarterly, 16(1), 97-106.
- Young J. E., Klosko J. S., Weishaar M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner’s Guide. Guilford Press.
- Walker P. (2013). Complex PTSD: From Surviving to Thriving. Azure Coyote.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.