Pārmērīgas domāšanas tests
Pārmērīga domāšana (angliski overthinking) ir ieradums atkal un atkal atgriezties pie tām pašām domām: vēlreiz izspēlēt galvā aizvadītu sarunu, prātot, kas rīt varētu neizdoties, vai bezgalīgi salīdzināt izvēles. Sākumā šķiet, ka tā meklējat risinājumu, taču domas griežas pa apli, un labāk no tām nekļūst. Psihologi šādu domāšanu sauc par atkārtotu negatīvu domāšanu un izšķir divas tās formas: atgriešanos pie pagātnes un raizes par nākotni.
Šie 16 jautājumi aptver abas formas, kā arī bezgalīgu lēmumu apsvēršanu, citu cilvēku vārdu analizēšanu un to, kā domas ietekmē miegu. Atbildiet atbilstoši tam, kā patiesībā bija pēdējā mēneša laikā. Atbildes netiek nekur nosūtītas.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir pārmērīga domāšana un no kurienes šis jēdziens
Vārds overthinking ir sadzīvisks, nevis zinātnisks, taču aiz tā slēpjas labi izpētīta parādība. Psiholoģe Sjūzena Nolena-Hēksema jau pagājušā gadsimta beigās pētīja, kas notiek, kad cilvēks, jūtoties slikti, atkal un atkal atgriežas pie savām izjūtām, to cēloņiem un sekām. Šo ieradumu viņa nosauca par rumināciju (vienkāršāk sakot, domu griešanos pa apli) un parādīja, ka tā paildzina un padziļina sliktu garastāvokli.
Vēlāk Tomass Ērings un Edvards Votkinss pamanīja, ka domāšanai par pagātni un raizēm par nākotni ir daudz kopīga: abas ir atkārtotas, grūti kontrolējamas un vērstas uz negatīvo. Viņi ierosināja kopīgu nosaukumu „atkārtota negatīva domāšana” un parādīja, ka tā pavada daudzas grūtības: trauksmi, depresiju, bezmiegu. Votkinss arī nošķīra noderīgas pārdomas no nederīgām: konkrēta, uz rīcību vērsta domāšana palīdz, bet abstrakts jautājumu „kāpēc?” aplis nepalīdz.
Kā pārmērīga domāšana izpaužas ikdienā
Visbiežāk tā izpaužas vairākos veidos, un daudzi cilvēki sevī atpazīst uzreiz vairākus:
- Sarunu pārspēlēšana: vakarā galvā atkal un atkal atkārtojat, ko teicāt sanāksmē vai vakariņās
- Atgriešanās pie kļūdām: sena kļūda vai nepatīkama situācija uzpeld atkal un atkal, lai gan neko mainīt nevarat
- Slikti scenāriji: pirms brauciena, sarunas vai vizītes pie ārsta domās „izspēlējat” visu, kas var noiet greizi
- Lēmumu paralīze: salīdzināt iespējas tik ilgi, līdz nogurstat un lēmumu atliekat
- Zīmju meklēšana: īsa ziņa vai cita cilvēka sejas izteiksme kļūst par ilgu prātojumu tēmu
- Domas gultā: tikko apgulstaties, galva „ieslēdzas”, un miegs attālinās
Ar ko šis tests atšķiras no trauksmes un stresa testiem
Trauksmes tests (GAD-7) novērtē trauksmes simptomus pēdējo divu nedēļu laikā: spriedzi, nemieru, aizkaitināmību, bailes, ka notiks kas slikts. Tas palīdz saprast, vai trauksme ir tik stipra, ka vērts vērsties pie ārsta. Stresa tests novērtē, cik pārslogoti jūtaties un vai tiekat galā ar dzīves prasībām. Šis tests skatās no cita leņķa: tas jautā nevis par izjūtām, bet par to, kā darbojas jūsu domas: vai tās griežas pa apli un vai spējat tās atlaist.
Šīs lietas ir saistītas: pārmērīga domāšana bieži baro trauksmi, bet trauksme mudina domāt vēl vairāk. Ja trauksme ir gandrīz ikdienas, ilgst mēnešiem un aptver daudzas dzīves jomas, tā var būt ģeneralizētas trauksmes pazīme. Tomēr pārāk daudz domāt var arī bez trauksmes traucējumiem, piemēram, smagā dzīves periodā vai perfekcionisma dēļ. Ja jūsu domas bieži ir kategoriskas („viss izgāzīsies”, „visi mani nosoda”), noderēs izlasīt arī par domāšanas kļūdām.
Kas palīdz apturēt domu apli
Pavēlēt sev „nedomā” parasti neizdodas. Efektīvāk ir mainīt attieksmi pret domām un to, ko darāt, kad tās iegriežas:
- Pamaniet un nosauciet: „es atkal pārspēlēju to sarunu”. Nosaukta doma zaudē daļu varas
- Jautājiet „kā?”, nevis „kāpēc?”: konkrēts jautājums ved uz rīcību, abstrakts liek griezties pa apli
- Raižu laiks: atlieciet raizes uz vienu īsu laika posmu dienā
- Pirmais mazais solis: ja problēmu var risināt, pierakstiet vienu darbību un izdariet to
- Uzmanības pārslēgšana: kustības, darbs ar rokām vai saruna palīdz atrauties no domām
- Vakara rituāls: pierakstiet domas pirms gulētiešanas un ievērojiet miega higiēnu
- Palīdzība: ja domas moka ilgi, palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija un apzinātības vingrinājumi, kuru labumu apliecina pētījumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pārmērīga domāšana ir slimība?
Nē. Tas ir domāšanas ieradums, nevis diagnoze. Tomēr izteikta un ilgstoša atkārtota negatīva domāšana bieži pavada trauksmi, depresiju un bezmiegu, tāpēc, ja tā ļoti traucē dzīvot, vērts sevi pārbaudīt un aprunāties ar speciālistu.
Ar ko pārmērīga domāšana atšķiras no pārdomām?
Noderīgas pārdomas ir konkrētas un ved pie secinājuma vai rīcības: „nākamreiz pateikšu citādi”. Pārmērīga domāšana griežas pa apli, atkārto tos pašus jautājumus „kāpēc?” un „bet ja nu?” un atstāj sajūtu, ka kļuvis tikai sliktāk.
Kāpēc domas visvairāk iegriežas naktī?
Vakarā pazūd dienas troksnis un darbi, kas novērsa uzmanību, bet nogurušai galvai ir grūtāk kontrolēt domas. Turklāt tumsā un klusumā raizes šķiet lielākas. Palīdz domu pierakstīšana pirms gulētiešanas, regulārs miega režīms un noteikums neapspriest problēmas gultā.
Vai par daudz domā tikai trauksmaini cilvēki?
Nē. Pārāk daudz domāt sliecas arī perfekcionisti, ļoti atbildīgi cilvēki, tie, kuriem svarīgs citu viedoklis, un gandrīz visi smagos dzīves periodos. Trauksme ir tikai viens no iespējamajiem cēloņiem.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur nosūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Nolen-Hoeksema S. (1991). Responses to depression and their effects on the duration of depressive episodes. Journal of Abnormal Psychology, 100(4), 569-582.
- Nolen-Hoeksema S., Wisco B. E., Lyubomirsky S. (2008). Rethinking rumination. Perspectives on Psychological Science, 3(5), 400-424.
- Watkins E. R. (2008). Constructive and unconstructive repetitive thought. Psychological Bulletin, 134(2), 163-206.
- Ehring T., Watkins E. R. (2008). Repetitive negative thinking as a transdiagnostic process. International Journal of Cognitive Therapy, 1(3), 192-205.
- Harvey A. G. (2002). A cognitive model of insomnia. Behaviour Research and Therapy, 40(8), 869-893.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.