Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Izvairīgie personības traucējumi: dzīve aiz sienas

Izvairīgo personības traucējumu kodols ir dziļa pārliecība „es neesmu pietiekami labs, un, ja pielaidīšu cilvēkus tuvu, viņi to ieraudzīs”. No tās izaug visa dzīves arhitektūra: cilvēks izvairās no darba, kur viņš ir redzams, attiecības veido tikai tad, ja ir garantija, ka netiks atraidīts, un dzīve gadu no gada paliek mazāka, nekā gribētos.

Pretēji tam, kā izskatās no malas, tas nav aukstums un nav vēlme būt vienam: ilgas pēc tuvības ir stipras, tikai risks šķiet nepanesams. Un pats svarīgākais: lai gan šis modelis pastāv kopš pusaudža gadiem, to var mainīt.

Kā atpazīt izvairīgo modeli?

Raksturīgās iezīmes, kas ir stabilas kopš jaunības un redzamas visās jomās:

  • Izvairīšanās no darba un pienākumiem, kur iespējama kritika vai vērtēšana
  • Iesaistās attiecībās tikai tad, ja ir pārliecība, ka patiks
  • Tuvās attiecībās ir piesardzīgs: neatveras, lai netiktu ievainots
  • Pastāvīgas domas par kritiku un atraidījumu sociālās situācijās
  • Jaunās situācijās paralizējoša mazvērtības sajūta
  • Redz sevi kā neveiksmīgu, nepievilcīgu, sliktāku par citiem

Ar ko tas atšķiras no sociālās trauksmes un introversijas?

Ar sociālo trauksmi pārklāšanās ir liela, un daļa speciālistu tos uzskata par viena spektra pakāpēm. Atšķirība visbiežāk ir dziļumā un plašumā: sociālā trauksme ir bailes no situācijām (runāt, būt vērotam), bet izvairīgais modelis caurstrāvo identitāti („es tāds vienkārši esmu”) un visu dzīves uzbūvi kopš pusaudža gadiem.

No introversijas to atšķir ciešanas: introvertam vientulība ir izvēle un atpūta, bet šeit tā ir siena, aiz kuras cilvēks ilgojas pēc citiem.

Vai tos ārstē?

Jā, un labāk, nekā parasti domā par personības traucējumiem. Darbojas ilgāka psihoterapija: kognitīvi biheiviorālā terapija ar pakāpenisku došanos situācijās, no kurām cilvēks izvairās, shēmu terapija (kas strādā ar dziļajām „es neesmu pietiekami labs” pārliecībām), un attiecības ar pašu terapeitu kļūst par drošu treniņu laukumu tuvībai. Medikamenti var palīdzēt pavadošai trauksmei vai depresijai.

Ceļš sākas ar maziem soļiem, un tieši tāpēc tas ir iespējams: katra izturēta situācija bez katastrofas pamazām pārraksta veco pārliecību.

Ja atpazīstat sevi

Sāciet ar mūsu sociālās trauksmes testu un pašvērtējuma testu: tie parādīs, kur spektrā atrodaties. Tad atrodiet psihoterapeitu vai psihologu, kurš strādā ar kognitīvi biheiviorālo vai shēmu terapiju, un pasakiet tieši: „es izvairos no visas dzīves, ne tikai no situācijām”. Un vienu lietu vērts zināt jau iepriekš: terapijā gribēsies aizbēgt, jo tā darbojas šis modelis; tā nav zīme, ka terapija nav piemērota, bet zīme, ka tā ir skārusi pašu būtību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai izvairīgie personības traucējumi ir vienkārši izteikta kautrība?

Nē: kautrība ir temperamenta iezīme, kas netraucē dzīvot un ar pieredzi bieži mazinās. Izvairīgais modelis ir neelastīga dzīves arhitektūra ar reālām sekām: zaudētas attiecības, karjera un gadi aiz sienas.

Ar ko tie atšķiras no šizoīdā modeļa?

Ar vēlmi: cilvēkam ar šizoīdu modeli tuvība vienkārši nav vajadzīga, bet izvairīgajam tās ļoti gribas, tikai ir bail. Tie ir pretēji motīvi ar līdzīgu ārējo ainu, un tos nošķir speciālists.

Vai varu pārbaudīt ar testu?

Pirmo priekšstatu sniegs mūsu izvairīgo personības traucējumu tests, bet sociālās trauksmes, pašvērtējuma un vientulības testi palīdzēs labāk sagatavoties sarunai ar speciālistu. Personības traucējumus diagnosticē tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti