Kā celt pašvērtējumu: soļi, kas darbojas
Pašvērtējums nav iedzimts lielums un nav loterija: tās ir attiecības ar sevi, kas izveidojušās pieredzes gaitā un tāpēc var mainīties. Sliktā ziņa ir tā, ka tās nemainās no viena motivējoša citāta. Labā ziņa ir tā, ka tās izmērāmi mainās no rīcības: no tā, kā jūs runājat ar sevi, ko sev apsolāt un izpildāt, ar ko sevi salīdzināt un ar ko sevi ieskaujat.
Tālāk aprakstīti soļi, kam ir pamatojums pētījumos, un daži populāri padomi, no kuriem labāk atteikties.
-
Pieķeriet iekšējo kritiķi un mainiet toni
Zems pašvērtējums gandrīz vienmēr runā iekšējā kritiķa balsī: „neveiksminieks, atkal visu sabojāji, citi ir labāki”. Pirmais solis ir šo balsi pamanīt un nodalīt no faktiem. Vienkāršs tests: vai jūs tā teiktu draugam, kurš pieļāvis to pašu kļūdu? Ja nē, tad tā nav patiesība, bet ieradums. Runājiet ar sevi tā, kā runātu ar draugu: pētījumi rāda, ka līdzjūtība pret sevi nevis atslābina, bet palīdz ātrāk atgūties un mēģināt vēlreiz.
-
Vāciet faktus, nevis sajūtas
Zemam pašvērtējumam ir selektīva atmiņa: neveiksmes tas atceras, bet to, kas izdevās, noraksta kā „nejaušību”. Līdzsvarojiet to apzināti: katru vakaru pierakstiet trīs lietas, kas šodien izdevās, kaut vai mazas. Pēc mēneša jums būs faktu saraksts, ar kuru iekšējam kritiķim būs grūtāk strīdēties. Sajūta „esmu neveiksminieks” nav pierādījums, tā ir tikai sajūta.
-
Dodiet sev mazus solījumus un pildiet tos
Pašvērtējums aug nevis no domām par sevi, bet no pieredzes, ka sev var uzticēties. Katrs mazs izpildīts solījums sev (aiziet pastaigā, piezvanīt, laikus iet gulēt) ir ķieģelis šajos pamatos, bet katrs liels neizpildīts solījums tos grauj. Tāpēc soliet maz un pildiet: labāk 10 minūtes katru dienu nekā vērienīgs plāns, kas izgāzīsies trešdien.
-
Sakārtojiet salīdzinājumu plūsmu
Pašvērtējums cieš no salīdzināšanās ar skatlogiem: sociālajos tīklos jūs redzat citu dzīves labākos mirkļus un salīdzināt tos ar visu savu ikdienu. Atsakieties no sekošanas kontiem, pēc kuriem jūtaties sliktāk, un, ja salīdzināt, salīdziniet sevi ar sevi pirms gada, nevis ar svešu skatlogu. Tas ir vienīgais salīdzinājums, kas kaut ko mēra.
-
Kustieties un izgulieties
Izklausās pārāk vienkārši, bet fizioloģija ir pašvērtējuma pamats: neizgulējies, sastindzis ķermenis visas domas par sevi iekrāso tumšākas. Regulāras kustības pētījumos konsekventi saistās ar labāku sevis vērtējumu, turklāt nevis izskata dēļ, bet spējas sajūtas dēļ: „es spēju sevi pakustināt”. Sāciet ar pastaigu, nevis ar sporta zāles abonementu.
-
Aizstāviet savas robežas
Katru reizi, kad piekrītat tam, ko negribat, iekšēji ierakstās vēstījums „manas vēlmes nav svarīgas”. Katru reizi, kad mierīgi pasakāt „nē”, ierakstās pretējais. Robežas un pašvērtējums aug kopā, tāpēc sāciet ar mazām situācijām: atsakiet neērtam lūgumam, izsakiet atšķirīgu viedokli. Kā to darīt, soli pa solim aprakstīts padomā kā noteikt robežas un pateikt „nē”.
-
Esiet starp cilvēkiem, kas jūs stiprina
Pašvērtējums ir arī vides produkts: līdzās cilvēkiem, kuri nemitīgi kritizē, noniecina vai salīdzina, tas neaugs, lai cik jūs strādātu ar sevi. Pārdomājiet, pēc kurām tikšanās reizēm jūtaties labāk un pēc kurām vienmēr mazāki, un apzināti dozējiet otrās. Tā nav augstprātība, bet higiēna.
No kā izvairīties
- Negaidiet, kamēr „jutīsieties vērtīgi”, lai sāktu rīkoties: pašvērtējums nāk pēc rīcības, nevis pirms tās.
- Neatkārtojiet tukšus apgalvojumus spoguļa priekšā: pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu frāzes „es esmu brīnišķīgs” atkārtošana pašsajūtu var pat pasliktināt, jo iekšēji uzreiz rodas pretestība.
- Netiecieties pēc perfekcijas: standarts „vai nu izcili, vai nekā” ir zema pašvērtējuma degviela, nevis zāles.
- Nebūvējiet pašvērtējumu tikai uz sasniegumiem un uzslavām: šādi pamati sabrūk pie pirmās neveiksmes.
Kad meklēt palīdzību
Ja zems pašvērtējums jūs pavada kopš bērnības, ja to uztur nemitīgs iekšējais kritiķis vai ja vienlaikus ilgāk par pāris nedēļām jūtat nomāktu garastāvokli, tukšumu vai nevēlēšanos neko darīt, ir vērts paskatīties dziļāk: zems pašvērtējums bieži ir depresijas daļa vai senas pieredzes pēdas, ar ko iedarbīgi strādā psihoterapija.
Pārbaudiet sevi ar pašvērtējuma un depresijas testu: ja abu testu rezultāti rada bažas, saruna ar psihologu dos vairāk nekā jebkura pašpalīdzība.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgā laikā var celt pašvērtējumu?
Pirmās pārmaiņas (maigāks tonis pret sevi, faktu saraksts) jūtamas dažu nedēļu laikā, bet dziļākas pārmaiņas attiecībās ar sevi ir mēnešu darbs: pašvērtējums veidojies gadiem, tāpēc arī pārrakstās ne vienas nakts laikā. Svarīgākais nav ātrums, bet virziens un pastāvība.
Ar ko pašvērtējums atšķiras no pašpārliecinātības?
Pašpārliecinātība ir ticība, ka tikšu galā konkrētā jomā (runāt, vadīt auto, strādāt), bet pašvērtējums ir dziļāka sajūta, ka esmu vērtīgs neatkarīgi no rezultātiem. Var būt ļoti pašpārliecināts profesionālis ar zemu pašvērtējumu: tad katra kļūda tiek pārdzīvota kā savas vērtības sabrukums.
Vai pašvērtējumu var celt citi cilvēki?
Atbalstoša vide ļoti palīdz, bet ar ārējām uzslavām vien nepietiek: ja iekšēji tām netic, tās noslīd. Noturīgākā formula ir no iekšpuses un ārpuses vienlaikus: jūs maināt rīcību un to, kā runājat ar sevi, bet vide to atbalsta, nevis grauj.
Avoti
- Neff K. D. (2011). Self-compassion, self-esteem, and well-being. Social and Personality Psychology Compass, 5(1)
- Wood J. V., Perunovic W. Q., Lee J. W. (2009). Positive self-statements: power for some, peril for others. Psychological Science, 20(7)
Citi padomi
Saistīto traucējumu apraksti
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2024. gada 11. februāris
10 domāšanas kļūdas pēc Bērnsa (ar piemēriem)
Katastrofizēšana, „viss vai nekas”, domu lasīšana. 10 kognitīvie izkropļojumi, kas bojā garastāvokli, ar dzīves piemēriem un veidiem, kā tiem pretoties.
Lasīt rakstu2024. gada 20. septembris
Kas ir augsti jutīgs cilvēks (HSP): 12 pazīmes
Jūs nogurdina troksnis, filmas skar dziļi, bet kritika sāp vairākas dienas? Varbūt esat augsti jutīgs cilvēks (HSP). 12 pazīmes un kā ar to dzīvot.
Lasīt rakstu