Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Jutības pret atraidījumu tests

Nevienam nepatīk, ja mūs kritizē, neuzaicina vai atsaka. Tomēr dažiem cilvēkiem pat niecīga atraidījuma zīme, piemēram, neatbildēta ziņa vai īsāka atbilde nekā parasti, rada stipras sāpes, kaunu vai dusmas, un domas par to neļauj nomierināties vairākas stundas vai pat dienas. Psihologi šo tieksmi sauc par jutību pret atraidījumu: tas ir ieradums trauksmaini gaidīt atraidījumu, ātri to saskatīt un ļoti spēcīgi uz to reaģēt.

Internetā šo parādību bieži dēvē par RSD (angliski rejection sensitive dysphoria), un visbiežāk to piemin saistībā ar ADHD. Šie 14 jautājumi novērtē, cik lielā mērā bailes no atraidījuma un jutība pret to ietekmē jūsu ikdienu un attiecības. Atbildiet atbilstoši tam, kā ir patiesībā. Atbildes netiek nekur nosūtītas.

Dalīties:
14 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir jutība pret atraidījumu un ko nozīmē RSD

Jēdzienu jutība pret atraidījumu (angliski rejection sensitivity) 1996. gadā aprakstīja psihologi Džeraldīna Daunija un Skots Feldmens. Viņi pamanīja, ka daži cilvēki trauksmaini gaida atraidījumu, ātri to saskata pat neskaidrās situācijās un ļoti spēcīgi uz to reaģē. Vēlākie Daunijas un kolēģu pētījumi parādīja, ka šādi cilvēki pāra attiecībās biežāk reaģē naidīgi, un tas dažkārt patiešām izjauc attiecības. Tā bailes kļūst par pašpiepildošu pareģojumu.

Nosaukumu RSD (rejection sensitive dysphoria, latviski varētu teikt „atraidījuma jutības disforija”) popularizēja psihiatrs Viljams Dodsons, aprakstot pēkšņas un ļoti spēcīgas emocionālas sāpes, ko pēc atraidījuma izjūt daļa cilvēku ar ADHD. Svarīgi zināt: RSD nav oficiāla diagnoze. Tās nav ne DSM-5, ne SSK-11 klasifikācijā, un zinātnisku pētījumu par RSD kā atsevišķu parādību pagaidām ir maz. Zinātniskajos darbos biežāk pēta plašāko jutību pret atraidījumu, un šis tests balstās tieši uz to.

Kā jutība pret atraidījumu izpaužas ikdienā

To bieži var atpazīt pēc dažām atkārtotām situācijām:

  • Gaidīšana: pirms kaut ko palūdzat vai kādu uzaicināt, jau iepriekš gatavojaties dzirdēt „nē”
  • Zīmju lasīšana: neatbildēta ziņa, īsa atbilde vai cita cilvēka garastāvoklis kļūst par „pierādījumu”, ka jūs negrib redzēt
  • Spēcīga reakcija: sāpes, kauns vai dusmas uzplūst pēkšņi un ir stiprākas, nekā situācija liktu gaidīt
  • Izvairīšanās: nepiedāvājat idejas, neaicināt citus, nevēršaties pie citiem, lai tikai nebūtu jāriskē
  • Izpatikšana vai uzbrukums: vieni cenšas visiem patikt, citi, jūtoties atstumti, uzbrūk vai aiziet pirmie
  • Ilga prātošana: pēc pārpratuma domas par to griežas stundām vai dienām

Saistība ar ADHD un citiem līdzīgiem testiem

Daudzi cilvēki ar ADHD stāsta par īpaši spēcīgu reakciju uz kritiku un atraidījumu. Pētījumu rezultāti pagaidām ir pretrunīgi: dažos ADHD pazīmes saista ar lielāku jutību pret atraidījumu, bet, piemēram, pētot jaunus vīriešus ar ADHD, lielāka jutība netika atrasta. Tomēr jutība pret atraidījumu nav ADHD kritērijs un nav raksturīga tikai ADHD: to saista arī ar sociālo trauksmi, depresiju, trauksmainu piesaisti un dažiem personības traucējumiem. Tāpēc augsts šī testa rezultāts nenozīmē, ka jums ir ADHD, bet zems nenozīmē, ka tā nav. Ja jums ir aizdomas par ADHD, izpildiet ADHD testu un aprunājieties ar speciālistu.

Sociālās trauksmes tests novērtē bailes tikt vērtētam un apkaunotam saskarsmē, īpaši ar mazāk pazīstamiem cilvēkiem. Piesaistes stila tests parāda, kā parasti uzvedaties tuvās attiecībās. Šis tests ir šaurāks: tas skatās, cik spēcīgi reaģējat tieši uz atraidījumu, un aptver gan draudzību, gan darbu, gan pāra attiecības. Vairāk par piesaisti lasiet rakstā piesaistes stili.

Kas palīdz

Jutību pret atraidījumu nevajag „izraut ar saknēm”: tā liecina, ka jums ir svarīgi cilvēki un attiecības. Mērķis ir panākt, lai tā mazāk vadītu jūsu rīcību:

  • Nosauciet reakciju: „tagad ieslēdzās mana jutība pret atraidījumu”. Tas palīdz paspert soli atpakaļ no izjūtas
  • Pārbaudiet interpretāciju: meklējiet citus iespējamos iemeslus un, ja vajag, pajautājiet tieši
  • Pauze pirms reakcijas: neatbildiet un nepieņemiet lēmumus brīdī, kad sāpes ir visstiprākās
  • Mazi drosmes soļi: palūdziet vai uzaiciniet tur, kur risks ir neliels, un pamaniet, ka „nē” ir pārdzīvojams
  • Balsts ne tikai attiecībās: nodarbes, kas jums ir svarīgas, un pašvērtējums, kas nav atkarīgs no viena cilvēka reakcijas
  • Profesionāla palīdzība: kognitīvi biheiviorālā terapija, shēmu terapija un, ja ir ADHD, tā ārstēšana daudziem atvieglo reakcijas

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai RSD ir diagnoze?

Nē. RSD (rejection sensitive dysphoria) ir populārs nosaukums, kura nav oficiālajās slimību klasifikācijās (DSM-5, SSK-11). Zinātnē pēta jutību pret atraidījumu: tā ir īpašība, kas vieniem cilvēkiem izteiktāka, citiem vājāka. Šis tests novērtē tieši to.

Vai jutība pret atraidījumu nozīmē, ka man ir ADHD?

Ne obligāti. Daudzi cilvēki ar ADHD stāsta par spēcīgu jutību pret atraidījumu, taču tā sastopama arī bez ADHD: sociālās trauksmes, depresijas gadījumā, pēc sāpīgas attiecību pieredzes. ADHD nosaka ārsts pēc citām pazīmēm: uzmanības grūtībām, impulsivitātes un nemiera kopš bērnības.

Ar ko jutība pret atraidījumu atšķiras no augsti jutīga cilvēka īpašības?

Augsti jutīgs cilvēks (angliski highly sensitive person) spēcīgāk reaģē uz daudziem kairinātājiem: skaņām, smaržām, citu garastāvokli, skaistumu. Jutība pret atraidījumu ir šaurāka: tās ir bailes un spēcīga reakcija tieši uz kritiku, atteikumu vai atsalumu. Plašāko jutīgumu varat pārbaudīt ar jutīguma testu.

Vai jutību pret atraidījumu var mazināt?

Jā. Tā nav nemainīga: bieži tā vājinās, kad cilvēks iemācās pārbaudīt savas interpretācijas, nogaidīt pirms reakcijas un uzkrāj jaunu, drošu attiecību pieredzi. Daudz palīdz psihoterapija, un ADHD gadījumā arī šo traucējumu ārstēšana.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur nosūtītas un netiek saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?