Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Uz risinājumiem vērstā terapija: mazāk par problēmu, vairāk par izeju

Lielākā daļa terapiju sākas ar jautājumu „kas nav kārtībā un no kurienes tas nāk?”. Uz risinājumiem vērstā īstermiņa terapija (angliski SFBT) 20. gadsimta 80. gados šo loģiku apgrieza: Stīvs de Šeizers un Insū Kima Berga pamanīja, ka klienti mainās nevis tad, kad līdz galam izprot problēmu, bet tad, kad skaidri ierauga, ko vēlas tās vietā, un sāk atkārtot to, kas jau kaut nedaudz darbojas.

Tāpēc SFBT gandrīz neiedziļinās pagātnē un diagnozēs. Tās darba materiāls ir izņēmumi (brīži, kad problēma bija vājāka vai tās nebija vispār), jau esošie resursi un ļoti konkrēti tuvākie soļi.

Kas ir uz risinājumiem vērstā terapija?

Metodi var atpazīt pēc dažiem raksturīgiem rīkiem:

  • Brīnuma jautājums: „Iedomājieties, ka naktī notika brīnums un problēma pazuda. Pēc kā no rīta jūs to pamanītu vispirms?” Atbilde pārvērš miglainu vēlēšanos konkrētā, atpazīstamā nākotnes ainā
  • Skalas: „Kur jūs esat skalā no 0 līdz 10? Kas jau ļauj teikt 4, nevis 3? Kā izskatītos 5?” Tā progress kļūst redzams un sadalāms soļos
  • Izņēmumu meklēšana: kad problēma ir mazāka? Kas tad ir citādi? Kā to darīt vairāk?
  • Komplimenti un resursi: terapeits aktīvi pamana, kas cilvēkam jau izdodas, un būvē uz tā, nevis uz trūkumiem

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Pētījumu pārskati (piemēram, Džindžeriha un Pītersona, 2013) rāda, ka SFBT dod būtisku ieguvumu ikdienas dzīves, uzvedības un attiecību grūtību risināšanā, bieži ļoti īsā laikā, un tās rezultāti daudzās jomās ir salīdzināmi ar ilgākām terapijām. Metodi plaši izmanto skolās, sociālajā darbā, ģimeņu konsultēšanā un organizācijās, kur laiks ir ierobežots.

Godīgas robežas: smagas depresijas, traumu, atkarību vai personības traucējumu gadījumā SFBT viena pati nav pirmās izvēles ārstēšana, šeit stingrāki pierādījumi ir specializētiem virzieniem. SFBT der vislabāk, ja problēma ir skaidri definēta un motivācija ir, bet trūkst skaidrības un grūdiena; tā noder arī kā atbalsts, gaidot ilgāku terapiju.

Kā notiek sesija?

Saruna jau no pirmajām minūtēm griežas ap vēlamo nākotni un to, kas jau darbojas. Terapeits jautā daudz un konkrēti, bet izvairās no jautājumiem „kāpēc”: to vietā skan „kā jūs pamanīsiet, ka ir labāk?”, „ko jūs tad darīsiet vairāk?”. Sesijas beigās bieži formulē nelielu eksperimentu nedēļai, piemēram, vērot brīžus, kad problēma ir vājāka.

Katru nākamo tikšanos sāk ar jautājumu „kas ir uzlabojies?”: pat nelielas pārmaiņas tiek izceltas, un tiek pētīts, kā tās notika, lai tās varētu atkārtot.

Cik ilgi tā ilgst?

Šī ir viena no īsākajām terapijām: parasti 3-8 tikšanās, bet dažkārt pietiek ar vienu vai divām. Garu kursu iepriekš neviens neplāno: pēc katras sesijas jautā, vai vajag vēl vienu.

Kā izvēlēties speciālistu?

Uz risinājumiem vērstu darbu apgūst psihologi, psihoterapeiti un sociālie darbinieki; jautājiet, vai speciālists ir beidzis SFBT apmācību, kāda ir viņa pamatizglītība un vai viņš saņem supervīziju. Šī metode ir īpaši ērta kā pirmā saskare ar palīdzību: īsa, konkrēta, bez ilgas iedziļināšanās pagātnē.

Ja pēc dažām tikšanās reizēm atklājas, ka aiz skaidri definētās problēmas slēpjas kaut kas dziļāks (trauma, ilgstoša depresija), labs speciālists pats ieteiks piemērotāku virzienu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai nopietnu problēmu var atrisināt dažās tikšanās reizēs?

Dažas var: ja problēma ir skaidri definēta un cilvēks ir motivēts, dažas mērķtiecīgas sarunas dod daudz. Taču SFBT neizliekas, ka visu var atrisināt ātri: dziļāku stāvokļu gadījumā tā godīgi dod vietu ilgākām, specializētām terapijām vai strādā kopā ar tām.

Vai tas nav virspusēji, ja nerunājam par cēloņiem?

SFBT balstās novērojumā, ka izpratne par problēmas izcelsmi ne vienmēr maina uzvedību, bet uzvedības pārmaiņas bieži maina pašsajūtu arī bez pilnīgas cēloņu analīzes. Ja jums ir svarīgi izprast saknes, tā ir pamatota vajadzība, tikai tai labāk der citi virzieni, piemēram, psihodinamiskā terapija.

Kur SFBT izmanto ārpus klīnikas?

Skolās (darbā ar skolēnu uzvedību), sociālajā darbā ar ģimenēm, koučingā un organizācijās. Tas pats jautājumu stils (skalas, izņēmumi, konkrēti soļi) darbojas visur, kur pārmaiņas vajadzīgas ierobežotā laikā.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

  • Gingerich W. J., Peterson L. T. (2013). Effectiveness of solution-focused brief therapy: a systematic qualitative review of controlled outcome studies. Research on Social Work Practice
  • de Shazer S., Dolan Y. u. c. (2007). More Than Miracles: The State of the Art of Solution-Focused Brief Therapy. Haworth Press

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti